Lasītājas vēstule: Man ļoti žēl, ka Nacionālā apvienība vēl arvien nav sapratusi, ko nozīmē strādāt komandā 0
Rasma Upmane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man ļoti žēl, ka Nacionālā apvienība vēl arvien nav sapratusi, ko nozīmē strādāt komandā. Šai satrauktajā, sarežģītajā laikā, kad tik svarīgi ir būt vienotiem, saliedētiem, šķiet, viņi neko nav mācījušies no ukraiņiem, kurus šobrīd apbrīno visa pasaule.
Mūsu nelielajā valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir jau tik pierasts – kaimiņš pret kaimiņu, pagasts pret pagastu, novads pret novadu – ar pārmetumiem, nesaskaņām, tiesām, partija pret partiju, ministrs pret ministru. Un nu jau pat ar ultimātiem!
Bet valstī ir ārkārtas situācija! Likt plecu pie pleca, sadoties rokās un domāt par kopēju labumu, par savu valsti mēs pratām toreiz – pie barikāžu ugunskuriem. Bet to aizmirsām, kad tikām atkal pie brīvības.
Demokrātija likās visatļautība, un tikai retais no daudzo partiju biedriem izturēja to pārbaudi ar naudu un varu.
Koalīcijās ir bijuši godavīri un sievas, tomēr lielākajai daļai personīgā naudas kule un varas iespējas ir bijušas svarīgākas.
Tagad, kad mūsu valsti vada divi lieliski, pasaulē augstu novērtēti politiķi, kas daudz ko var labot, neaizmirsīsim, ka viņi saņēma jau izlaupītu valsti, ar blēžu noslēgtiem līgumiem, no kuriem nav iespējams tikt vaļā, ar nolaistu medicīnu, ar milzīgu nevienlīdzību cilvēku starpā, ar sašķeltu un neapmierinātu tautu, kas savai valdībai vairs neuzticas.
Ministri nav sapratuši, ka tikai vienota komanda, līdzīgi kā sportā, kā Ukrainā, var lielu nelaimi pieveikt. Un šādā brīdi nāk vēl tik lieli pārbaudījumi, kādi līdz šim vēl nav bijuši.
Tādas situācijas prasa visiem kopā likt plecu pie pleca, kā tas bija senos laikos – ja kaimiņu sētā ugunsgrēks, katrs ķer savu spaini vai ķipīti ar ūdeni un skrien palīgā. Bet nu, kad ugunsgrēks ir mūsu sētā, bāleliņi savā sētā plēšas un strīdas, sēž maliņā un skatās, ko tik valdība izdarīs vai pateiks ne tā, lai tūlīt varētu kārt pie visiem zvaniem un klaigāt, un vēl ar ultimātiem. Vēl šobrīd Nacionālajai apvienībai nav kauns par to.
Nebijušās situācijās var gadīties pa kļūdai, bet nevajadzētu rīkoties kā smilšu kastē.
Uzskatu, ka premjers Kariņš darīja pilnīgi pareizi. Iesaku Nacionālajai apvienībai valstij grūtā brīdi valdību atbalstīt, stiprināt, nevis uzskatīt par ienaidnieku. Mācīties no ukraiņiem, no sportistiem, bet ne no Putina.
