Divi ministri zaudēs amatus, balsojums parādīs, cik stipra ir koalīcija 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) brīdinājuma iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) pirmdien pati paziņoja par atkāpšanos no amata, jo neredzot iespēju turpināt darbu bez valdības vadītāja atbalsta. M. Golubeva uzskata, ka premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības ultimātam un tāpēc izlēmis viņu atbrīvot.
Savukārt K. Kariņš preses konferencē atklāja, ka uzreiz pēc 9. un 10. maija notikumiem pie okupāciju slavinošā pieminekļa Rīgā, Uzvaras laukumā viņš sapratis, ka kādam par šo situāciju ir jāuzņemas politiskā atbildība. Tikai pēc tam sekoja Nacionālās apvienības (NA) ultimāts ar brīdinājumu – ja M. Golubeva paliks amatā, tad NA atsauks savus ministrus.
Premjers K. Kariņš uzskata – lai atjaunotu politisko līdzsvaru koalīcijā, kurā nav iespējams strādāt ar šantāžas metodēm, arī Nacionālajai apvienībai būs jānomaina viens ministrs. Koalīcijas līgums nosaka, ka valdības vadītājam par nodomu pieprasīt kāda ministra demisiju ir jābrīdina 48 stundas iepriekš.
M. Golubevai K. Kariņš to paziņoja pirmdien no rīta, uz ko ministre reaģēja, pati atkāpjoties un paziņojot par atgriešanos Saeimā deputātes krēslā. Nacionālajai apvienībai premjers piedāvāja izvēlēties, kuru savu ministru partija vēlas atsaukt.
Nesaņēmis atbildi, K. Kariņš informēja NA, ka plāno pieprasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju, jo viņš ir jaunākais ministrs ar mazāko valdības darba pieredzi. Līgumā noteiktās 48 stundas līdz brīdim, kad valdības vadītājs parakstīs rīkojumu par J. Vitenberga atbrīvošanu, būs trešdien.
Meklēs ministru kandidātus
K. Kariņš aicināja abas partijas nekavējoties izvirzīt nākamos ministra kandidātus, lai šajā ceturtdienā, bet vēlākais – nākamajā nedēļā Saeimā varētu balsot par uzticību jaunajiem ministriem. “Šis balsojums parādīs, cik stipra ir koalīcija. Situācija nav viegla, bet mēs varam parādīt, ka arī grūtos brīžos varam savilkties kopā un būt vienoti un stipri,” teica K. Kariņš.
Ne viena, ne otra partija savus kandidātus vēl nav nosaukusi. Taču NA šis uzdevums varētu būt vieglāks, jo jau tagad Ekonomikas ministrijas viedokli bieži pārstāv ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone. “AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka partija iespējami drīzā laikā atradīs nākamo kandidātu, lai gan līdz šim par to neesot domāts.
Uz vaicāto, vai aizsardzības ministra padomnieks, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube varētu būt viens no kandidātiem, kā neoficiāli bija izskanējis, J. Pūce atbildēja: “Mēs neesam apsprieduši Raimonda Graubes kandidatūru.”
Līdz jauna iekšlietu ministra apstiprināšanai šie pienākumi ir uzticēti aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“AP”). J. Pūce atzina, ka premjera izvēle par šantāžas metožu izmantošanu sodīt arī Nacionālo apvienību esot saprotama, jo neesot pieļaujamas šādas metodes, lai panāktu sev vēlamo rezultātu.
Dzintars saredz atriebību
Premjers K. Kariņš paskaidroja, ka pirms publiskā paziņojuma, kurā NA izteica brīdinājumu par aiziešanu no valdības, NA ar viņu nav sazinājusies un nav izteikusi vēlēšanos satikties un pārrunāt situāciju. “Tā nav iespējams strādāt. Ja katrs ies ar ultimātiem, tad valdība būs rīcībnespējīga,” teica K. Kariņš.
NA priekšsēdis Raivis Dzintars bija neizpratnē, ka “mūsu darbības forma, kas ietvēra sevī partijas nosacījumus, lai turpinātu darbu valdībā, ir nosaukta par ultimātu”. R. Dzintars skaidroja, ka NA ir svarīgi aizstāvēt savas vērtības, kuru ievērošana ir priekšnoteikums, lai būtu šajā koalīcijā.
“Kā minimums tas ir savādi un izskatās pēc politiskās atriebības. Tas, kas notika 9. un 10. maijā, ir izaicinājums valsts pamatiem, par ko ir politiski atbildīga iekšlietu ministre. Šo lēmumu gaidīja daudzi Latvijas iedzīvotāji,” teica R. Dzintars.
Redzot notiekošo Uzvaras laukumā 10. maija vakarā, tikšanos ar premjeru pieprasīja partija “Konservatīvie”. Taču, kā pirmdien uzsvēra frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans, tad “Konservatīvie” esot atbildīgs koalīcijas partneris un nevēlas destabilizēt situāciju. “Konservatīvie” ar izpratni vērtē “diplomātisko apmaiņas procedūru”, kurā divas partijas zaudē pa ministra amatam valdībā, teica K. Feldmans.
“AP” kampaņā nomainīs līderus
Par notikumiem pie okupāciju slavinošā pieminekļa Uzvaras parkā K. Kariņš uzzinājis, atrodoties vizītē Kanādā, kad pienāca ziņas par iekšlietu sistēmas darbinieku nespēju 10. maijā ieviest kārtību Uzvaras parkā. Tur pulcējās daudz cilvēku, kuru vidū bija arī pret Latvijas valsti naidīgi noskaņotas personas.
Jau tad K. Kariņš izplatīja paziņojumu, kurā bija teikts, ka minētajos datumos pie okupāciju slavinošā pieminekļa “tika izrādīta necieņa Latvijas valstiskumam, vēsturiskai pieredzei un Krievijas kara upuriem Ukrainā”. Taču sabiedrībā neizpratni jau radīja vairākas norises 9. maijā, kad aiz norobežojuma tika novietota fotoizstāde ar attēliem, kuros bija parādīti Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā. Līdz ar to cilvēki to vairs nevarēja aplūkot, ko iekšlietu darbinieki skaidroja ar nepieciešamību atbrīvot ceļu cilvēkiem, kas šeit nāk nolikt ziedus.
Vakar paziņojumā par atkāpšanos M. Golubeva savas kļūdas neatzina, bet uzsvēra, ka “premjers ir pakļāvies nacionāļu politiskajam spiedienam”. Atkāpšanos viņa pamatoja ar teikto, ka nevēlas apdraudēt valsti ar politisko nestabilitāti, kas “šajos sarežģītajos apstākļos nebūtu pieļaujams”. Zināms, ka “Attīstībai/Par” jau ir sākusi priekšvēlēšanu kampaņu, kurā videoreklāmās vēlētājus uzrunāja arī M. Golubeva kā viena no “AP” saraksta līderēm.
J. Pūce paskaidroja, ka pēc M. Golubevas lūguma videoklips ar viņas uzrunu sabiedrībai vairs netiks rādīts. J. Pūce un citi “AP” biedri šajās dienās publiskajā telpā aizstāvēja M. Golubevu un atgādināja par viņas labi paveiktajiem darbiem.
