VID Nodokļu un muitas policija lūdz sākt kriminālvajāšanu par sankciju pārkāpšanu 16
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, sāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.
Nodrošinot ES noteikto sankciju ievērošanas kontroli, VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju.
Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka un tērauda naglas, kurus aizliegts ievest ES saskaņā ar ES sankcijām.
Aizdomās par iespējamo noziedzīgo nodarījumu tālākā preču pārvietošana netikta pieļauta, un VID Muitas pārvalde nodeva lietas materiālus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei kriminālprocesa uzsākšanai.
Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādejādi pārkāpjot ES Padomes regulā par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus.
Sankcionētā krava kriminālprocesā izņemta un atzīta par lietisko pierādījumu (nozieguma priekšmets), kuru nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Kriminālprocesā sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajām personām.
Kriminālprocess oktobrī nosūtīts Dienvidlatgales prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 84.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm, par kura izdarīšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai ar probācijas uzraudzību, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām personām.
Savukārt juridiskai personai var piemērot kādu no Krimināllikumā paredzētajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem – likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa 20 000 līdz 75 000 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
