Vācijas kanclers Olafs Šolcs: “Es vienmēr zināju, ka agri vai vēlu Krievija izmantos dabasgāzes piegādes kā ieroci.”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs: “Es vienmēr zināju, ka agri vai vēlu Krievija izmantos dabasgāzes piegādes kā ieroci.”
Publicitātes foto

Eiropa ierobežos gāzes cenas. Gāzes cenu griesti – kas tas ir? 28

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības atbilde uz energoresursu, pirmkārt, jau dabasgāzes, cenu palielinājuma mesto izaicinājumu kļūst arvien pamatīgāka un visaptverošāka. Taču vienlaikus pieaug arī Krievijas radītie draudi šajā jomā.

Nākamajā nedēļā Eiropas Komisija piedāvās lielu pasākumu paketi, kuru mērķis būs pazemināt gāzes cenas un aizsargāt Eiropas patērētājus gan šajā ziemā, gan arī turpmākajās. Paredzēts, ka pasākumu komplekss ietvers sevī pasākumus, kas nodrošinās ES kolektīvo gāzes pirkšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus joprojām saglabājas neskaidrība par vairākiem kompleksā plāna aspektiem, tostarp arī gāzes cenu griestu ieviešanu visā ES mērogā – nav skaidrs, vai tādi tiks ieviesti un, ja tiks, tad kādā formā. Turklāt vēl būs jāgaida līdz novembrim, kamēr kompleksais plāns pārvarēs visus apstiprināšanas un parakstīšanas sistēmas šķēršļus un varēs stāties spēkā.

Pirks kopīgi

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre Kadri Simsone: “Jebkura iejaukšanās gāzes tirgos paredz arī pieprasījuma pēc gāzes samazināšanu. Viena no iespējām ir noteikt obligātu samazinājumu valstu pieprasījumam pēc gāzes.”
Publicitātes foto

Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone no Igaunijas, runājot neformālajā ES valstu enerģētikas ministru sanāksmē Prāgā, uzsvēra, ka EK jaunie priekšlikumi paredz gāzes cenu griestu ieviešanu un pasākumus, kas samazinātu pieprasījumus pēc gāzes visas ES mērogā.

Vienlaikus liela uzmanība Eiropā tiek pievērsta idejai par kopīgu gāzes iepirkšanu starptautiskajā tirgū, novēršot situāciju, kurā valstis konkurētu viena ar otru, piedāvājot arvien augstākas iepirkumu cenas. Runa var būt par jau eksistējošās ES Enerģijas platformas izmantošanu, kas izveidota jau pirms vairākiem mēnešiem, bet līdz šim praktiski nav izmantota. Vācijas un Nīderlandes kopīgi izstrādātais šādas politikas pētījums saka arī, ka nepieciešama labāka valstu koordinācija gāzes uzglabāšanā.

Kopumā apspriestie pasākumi liecina, ka ES šobrīd nenodarbojas tikai ar plāniem par 2022./2023. gada ziemas pārvarēšanu, bet arī to, kā dzīvot turpmāk, jo, kā izteicās Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols, kas arī apmeklēja enerģētikas ministru sanāksmi, “nākamā ziema var izrādīties vēl grūtāka”.

Reklāma
Reklāma

Viņa vārdi saskan ar ES Enerģijas regulatoru sadarbības aģentūras viedokli, kas saka, ka tieši 2023. un 2024. gads var kļūt par sarežģītākajiem, jo tiek sagaidīts, ka Āzijas tirgū atjaunosies pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes un Eiropa saskarsies ar krietni lielāku konkurenci cīņā pēc šī resursa. Tādēļ Eiropai ir svarīga katra gāzes molekula, kas varētu palikt krātuvēs pēc šīs ziemas.

Gāzes cenu griesti – kas tas ir?

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: “ES valstīm jāizmanto kolektīvo gāzes iepirkumu iespējas, lai nodrošinātu gāzi par pieejamām cenām šoziem.”
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Problēma diskusijās par gāzes cenu griestu ieviešanu Eiropā ir tā, ka šo jēdzienu bieži piesauc, bet gandrīz katrs runātājs ar to saprot kaut ko citu un nereti šie priekšlikumi ir viens otram pretrunā. Kādas tad ir galvenās idejas, kuras šajā sakarā apspriež? Jāpiebilst, ka apspriedēm daudz laika nav palicis, jo apkures sezona klauvē pie durvīm visā Eiropā, vidējā gāzes cena ir 175 eiro/MWh – tas ir četras reizes dārgāk nekā pirms gada un vienpadsmit reizes dārgāk nekā 2020. gadā.

Pirmais priekšlikums gāzes cenu griestu ieviešanai paredz daļēju gāzes iepirkumu subsidēšanu. Proti, ES valstis vienotos par kopīgu “simbolisko cenu” gāzei, kuru elektrības un siltum­enerģijas ražotāji un ražojošās nozares spēj samaksāt, pārējo segtu vai nu no valstu budžetiem, vai ar speciāli radīta ES finanšu mehānisma palīdzību.

Šī simboliskā cena būtu balstīta gāzes vēsturiskajās cenās, piesaistīta globālajai naftas cenai vai zemākām gāzes cenām pasaulē. Priekšlikuma plašākajā versijā tas attiektos uz visu dabasgāzi, kuru nopērk ES valstu apvienība neatkarīgi no tā, vai gāze iegādāta pa cauruļvadiem vai caur sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem. Priekšlikuma sašaurinātajā versijā – tikai uz to dabasgāzes daļu, kas tiek izmantota elektrības ražošanai, tātad mājokļu un uzņēmumu apsilde tiktu nodrošināta par reālajām un daudz augstākajām gāzes cenām.

Šī priekšlikuma pozitīvais aspekts ir vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana visām dalībvalstīm, kā arī tas, ka tas neliktu sašķidrinātās gāzes pārvadātājiem atkal novirzīt savus kuģus uz Āzijas ostām. Negatīvais aspekts – dārdzība. Pērn ES patērēja 375 miljardus kubikmetru dabasgāzes, kas pašreizējā cenā maksātu apmēram 640 miljardus eiro. Pat daļas šīs summas subsidēšana nozīmē milzīgu parādu slogu valstu savienībai.

Tas rada arī problēmas gāzes reeksporta jomā – ja netiek ieviesta stingra kontrole, ES valstu uzņēmumi, pārdodot subsidēto gāzi trešajām valstīm, var grandiozi nopelnīt. Savukārt, ja tās pārdotu gāzi par tādu pašu cenu, kāda noteikta ES iekšienē, tas savukārt nozīmētu, ka Eiropa sāk maksāt par to, lai trešajās valstīs būtu lēta gāze. Šādu priekšlikumu atbalsta Vācija, Spānija un Portugāle.

Otrs gāzes cenu griestu variants paredz, ka tiek noteikta maksimālā gāzes cena un ES neiepirktu un iekšienē nepārdotu gāzi par augstāku cenu. Šāds lēmums piespiestu visus privātos uzņēmumus pārskatīt savus piegāžu līgumus un aizliegtu gāzes tirgoņiem solīt cenu, kas būtu aug­stāka par noteikto. Tiek diskutēts par to, vai šādi gāzes cenu griesti būtu stingri noteikti vai arī varētu svārstīties atkarībā no naftas cenu svārstībām vai gāzes cenām citos tirgos, piemēram, Āzijā.

Priekšlikuma priekšrocība ir tā, ka gāzes pircēji skaidri zinātu, kāda būtu maksimālā gāzes cena, bet pārdevēji zinātu, cik ir gatava maksāt Eiropas Savienība. Arī priekšlikuma trūkumi ir acīmredzami – ja noteiktie griesti ir pārāk zemi, visi gāzes pārdevēji, kuriem ir tādas iespējas, pārdos kaut kur citur, bet Eiropa paliks bez gāzes. ES konkurentiem būs arī viegli pārsolīt Eiropu, jo viņi precīzi zinās, kāda gāzes cena ir jāsola, lai izkonkurētu Eiropas piedāvājumu. Šādu priekšlikumu atbalsta Itālija, Grieķija, Beļģija un Ungārija, kuras iestājas par to, ka cenu griestiem jābūt elastīgiem, nevis stingri noteiktiem.

Vēl tiek strādāts pie trešā gāzes cenu griestu priekšlikuma, kas apvienotu abu iepriekšējo īpašības, kuru atbalsta Polija, Beļģija, Itālija un Grieķija. Tas paredz elastīgu gāzes iepirkuma cenu, kas būtu piesaistīta ASV vai Āzijas gāzes tirgu cenām, savukārt valstu savienības iekšienē tiktu aizliegtas gāzes cenu izmaiņas vairāk nekā par 5%, atlikušo daļu subsidējot.

Eiropas Savienība, kuras izveidei savulaik palīdzēja savstarpējie līgumi par oglēm, šobrīd nonākusi punktā, kad to draud sagraut gāzes krīze. Nākamā nedēļa demonstrēs, cik daudz apņēmības valstu savienības līderiem ir šīs krīzes pārvarēšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.