VIDEO. “Mēs viņus nesaudzēsim.” Krievu propagandiste Simonjana draud bombardēt Gruzijas galvaspilsētu 95

Krievu propagandiste Margarita Simonjana savā jaunākajā pārraidē izteikusi neslēptus draudus Gruzijai.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
“Es pat nespēju iedomāties, ka pieaugušai sievietei var kaut ko tādu teikt” – sieviete vilcienā piedzīvojusi nepatīkamu izturēšanos no diviem pusaudžiem
TV24
“Latgale tūlīt arī mirs badā!” Linuža par tukšām runām un reālo situāciju pierobežā 142
Lasīt citas ziņas

“Mēs viņus nesaudzēsim. Šis nav tas laiks, kad varam atļauties privilēģiju, kas mums bija 2008. gadā. Kad viss bija cauri trīs dienās, pat ne ar militāro, bet policijas operāciju. Un visi zina, ka mēs tajā laikā bijām Tbilisi. Mūsu dienesti jau bija aptiekās, veikalos, pirka tur ūdeni. Mēs to vienkārši atstājām, jo nebija lēmuma to ieņemt,” viņa atzīst.

“Pēc 15 gadiem viss nomierinājās. Ir pagājuši 15 gadi, vai ne? Ja tas atsāksies tagad, mums nav iespējas sūtīt savu karaspēku caur Roki tuneli. Jūs zināt, mūsu karaspēks šobrīd ir ļoti aizņemts. Tāpēc es baidos, ka tie būs vairāki, iespējams, precīzi vai ne tik precīzi triecieni pa Tbilisi. Tās būs stāsta beigas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vai tiešām varam atļaut Himars izvietot Suhumi vai Gagrā? Kā jūs varat to iedomāties? Trīs minūšu brauciena attālumā no Siriusa? Es domāju olimpiskās norises vietas un bērnu centra. Tas ir maz ticams,” noslēgumā saka Simonjana.

Gruzijā prokremliskie radikāļi no parlamenta ēkas norāvuši ES karogu

Gruzijas prokremliskā radikālā grupējuma “Alt-Info” un Konservatīvās kustības atbalstītāji un līderi norāvuši Eiropas Savienības (ES) karogu no Gruzijas parlamenta ēkas, bet vairākus ES karogus pie likumdevēju sapulces ēkas sadedzinājuši, šodien vēstī LETA.

Tbilisi centrā radikāļi arī sarīkoja demonstrāciju “pret aģentiem” un cilvēkiem, kas “cenšas ievilkt Gruziju karā”. Akcijā pie parlamenta piedalījās arī garīdznieki.

Prokrieviskie spēki pieprasījuši, lai tiktu atbrīvoti cilvēki, kas tika aizturēti par nekārtībām Tbilisi 2021.gada 5.jūlijā, kā arī lai tiktu sarīkots referendums par “ārvalstu aģentu” likumprojektu.

Akcijas gaitā otrdien “Alt-Info” līderi uzstājās ar Rietumiem naidīgiem un homofobiskiem paziņojumiem.

“Mūsu mājas nav Rietumi, mūsu mājas – Gruzija,” sacīja viens no līderiem.

“Alt-Info” līderi bija vieni no cilvēkiem, kas 2021.gada 5.jūlijā organizēja vardarbīgus uzbrukumus žurnālistiem. Tiesa gan, neviens no viņiem pie atbildības saukts netika.

2022.gada sākumā Gruzijas parlaments pieņēma likumu, ar kuru tika aizliegta ES un NATO karogu, šo organizāciju dalībvalstu karogu zaimošanu, kā arī starptautisko organizāciju, kuru dalībvalsts ir Gruzija, simbolu zaimošanu.

Reklāma
Reklāma

Par karogu un simbolu zaimošanu noteikta administratīvā atbildība, bet pārkāpējiem paredzēti naudassodi.

EP izvērtēs politiskos nemierus Gruzijā saistībā ar mēģinājumiem ieviest “ārvalstu aģentu” likumu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels šodien, 14.martā, debatēs par protestiem, kas satricinājuši Gruziju saistībā ar jauno likumprojektu par “ārvalstu aģentiem”, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš atzīmē, ka nesen Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi notika plaši ielu protesti saistībā ar valdības mēģinājumiem ieviest jaunu “ārvalstu aģentu” likumu. Jaunais likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā “ārvalstu aģentiem”, pretējā gadījumā tām draud smagas juridiskas sekas. Taču pēc plašām demonstrācijām un pieaugošas starptautiskās kritikas Gruzijas valdošā partija paziņoja par likumprojekta atsaukšanu.

Daudz kritisku balsu Gruzijā pauda bažas, ka jaunā likuma saturu ir diktējusi Maskava un tas attālina Gruziju no Eiropas Savienības (ES). Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka viņa būtu izmantojusi savas veto tiesības šim likumam, taču viņas lēmumu var atcelt valsts parlaments.

Gruzija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2022.gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču līdz šim tai nav piešķirts ES kandidātvalsts statuss, jo tā nav īstenojusi vajadzīgās reformas. Pirms likumprojekta atsaukšanas ES ārpolitikas vadītājs Borels to raksturoja kā “nesaderīgu ar ES vērtībām un standartiem”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.