VIDEO STĀSTS NO UKRAINAS. Katru rītu pilsētā notiek bēres, un katru rītu visas sievietes dodas uz lūgšanām 64
“Ukrainas karodziņi ir iekārti tehnikas vienībā, kurai bija jāieņem Kijiva un jāizdara viss pa savam,” tā savu kārtējo stāstu no Ukrainas sāk TV24 raidījumu vadītājs Ansis Bogustovs, kurš sagatavojis emocionālu reportāžu no Ukrainas raidījumam “Globuss”.
Sižetu Bogustovs iesāk no vietas, kur Kijivas centrā izstādīta izpostītā kievu tehnika, un saka, ka šogad daudzi no mums vēlētos, kaut visa krievu tehnika būtu šādā stāvoklī.
Pirmā saruna Bogustovam Kijivā bijusi ar Irpiņas iedzīvotāju Tatjanu. Viņa saka, ka satrūkstas no katra šāviena, taču savā ziņā pie kara jau ir pieradusi. Viņas brālis atrodas frontē, jau trīs reizes bijis slimnīcā, turpina karot, bet viņa pati kopā ar bērniem gan gribētu no valsts aizbēgt, jo šobrīd te ir grūti, darba nav.
No Luckas apkaimes iesaukti ir 35 000 karotāju. Mēdz būt dienas, kad notiek līdz pat 10 izvadīšanām dienā. Katram tiek atdots savs gods.
Vienā no šādām bērēm tuvumā pabijusi arī TV24 filmēšanas komanda un izdevies aprunāt ar vienu no tuviniekiem. Tiek apbedīts cilvēks, kurš gribējis aizstāvēt savu dzimteni, un zaudējis savu dzīvību karadarbībā Bahmutā, kas ir pats epicentrs.
Viņa draugs Sergejs ir ieradies un bērēm un saka, ka, maigi sakot, gribot atriebties par nodarīto iebrucējiem. “Gribu vienkārši “saplēst” to visu. Saprotiet, es ar šo cilvēku uzaugu kopā.”
Viņš arī saka, ka ukraiņu tauta šobrīd jūtas īpaši vienota, valda pārliecību, ka valsti neviens viņie neatņems: “Tikai iedodiet mums ieročus! Un viss. Mēs “saplēsīsim”! Mūsu arija tagad ir 2. vietā pasaulē.”
Sergejam kameras priekšā runāt ir grūti, jo asaras brīžiem ņem virsroku, taču nedaudz viņš pastāsta par bēru ceremonijām. Tajās visās klāt esot pilsētas “galva”. Esot īpaši izveidota Varoņu aleja, kurā tiek apglabāti kritušie, ja vien tuvinieki nevēlas citādi.
Kapsētā ir ne tikai kritušo fotgrāfijas, bet arī valsts karogi, arī uz zārka obligāti tiek likts karogs, tā ir kā pēdējā goda atdošana cilvēkam. Diemžēl kapsētā nu jau gadu nākas pulcēties katru rītu.
Tieši tāpat pulcēšanās notiek baznīcā, kur sievietes katru rītu dodas uz lūgšanām, cerot tādējādi palīdzēt un būt tuvāk saviem vīriešiem: “Tas ir svarīgi mums un arī tiem puišiem. Tāpat kā mēs šeit, arī viņi tur – lasa Bībeli un lūdz. Tur pie sevis ierakumos.”
Katru rītu pēc lūgšanas tiek dziedāta himna.
Plašāks stāsts aplūkojams pievienotajā video.
