Politiskais flirts ar Livonijas ordeni tomēr nebijis ilgs. Pēc 1260. gada 13. jūlija Durbes kaujas, kurā žemaiši ordeņbrāļus smagi sakāva, Mindaugs, atkal politikas dēļ, no kristietības atkrita (pēc citas versijas tomēr ne). 1262. gadā Lietuvas valdnieks iebruka ordeņa teritorijā Vidzemē, kur cerēja savienoties ar lielkņaza Aleksandra Ņevska karaspēku, kam arī vajadzēja piedalīties šajā akcijā. Krievi neieradās, un Mindaugs bijis sašutis, ka leti un līvi viņam pretojas. Tajā pašā gadā karaliene Marta nezināmos apstākļos nomira, bet 1263. gada 12. septembrī Mindaugu nogalināja sazvērestībā. To organizējuši lietuviešu dižciltīgie Tranaitis un Daumants. Pēc vienas no versijām, Daumants vēlējies atriebties Mindaugam par atņemto sievu, mirušās Martas 20 gadus jauno māsu Agnu. 16
Stāsts par Martu un Mindauga noslepkavošanu Aglonā kopā ar dēliem Rukli un Rupeiķi balstās 16. gadsimta luterāņu mācītāja Johana Fridriha Rīvija sarakstītajā Lietuvas hronikā. Nelaime tikai tā, ka Rīvija hroniku vēsturnieki atzinuši par 19. gadsimtā tapušu viltojumu. Rīvijs nomira 1596. gadā, bet viņa it kā rakstītā hronika vienā mierā apgalvo, ka 1618. gadā Aglonā atrasta kapa plāksne ar pusizdzisušu tekstu latīņu valodā, kas vēstījusi, ka še atdusas karalis Mindaugs…
Marta – latgaliete?