“Atlaide vai uzcenojums?” Pircēja salīdzina olu cenas “Maxima” un “Rimi” – komentāros sākas diskusija par lielveikalu akcijām 0
Sociālajos tīklos uzmanību piesaistījis kāds ieraksts par šķietami vienādām olām divos Latvijas lielveikalu tīklos. Ieraksta autore publicējusi divas cenu zīmju fotogrāfijas un ironiski norādījusi: “Maxima 30% atlaide, Rimi 40% atlaide, bet kaut kas taču nav kārtībā, pareizi?”
Fotogrāfijās redzams, ka “Maxima” veikalā “Zemnieku” kūtī dētas A kategorijas olas 10 gabalu iepakojumā maksā 1,65 eiro. Uz cenu zīmes kā iepriekšējā cena redzami 2,69 eiro.
Savukārt “Rimi” redzamajā cenu zīmē “Zemnieku” olām 10 gabalu iepakojumā norādīta 40% atlaide – cena samazināta no 3,97 eiro uz 2,39 eiro.
Tieši šī atšķirība arī izraisījusi jautājumus: kā vienā veikalā produkts ar mazāku vai līdzīgu atlaidi var būt lētāks nekā citā veikalā ar lielāku procentuālo atlaidi?
Komentāros cilvēki ātri vien sākuši apspriest ne tikai konkrētās olas, bet arī lielveikalu atlaižu politiku kopumā. Daļa komentētāju norāda, ka šādos gadījumos svarīgāk būtu skatīties nevis uz lielo “-40%” uzrakstu, bet gan gala cenu.
“Starp citu, kur ir norādīta pēdējo 30 dienu laikā piemērotā augstākā cena, kā to paredz patērētāju aizsardzības likums?” jautā kāds komentētājs.
Cits piebilst, ka šādās situācijās pircējs var justies apmulsis: “Tātad mazs ‘fail’ šajā likumā, jo skaidri redzams, ka patērētājs tiek maldināts.”
Vēl kāds komentētājs dalās ar līdzīgu novērojumu par kafiju: “Rimi pēdējā laikā dīvainas sākuma cenas. Šķīstošajai kafijai, ko pērku, cena no 38 uzlekusi uz kaut kur 50, ar akciju 38.”
Diskusijā parādās arī praktiskāks skaidrojums – dažādiem veikaliem var būt atšķirīgas iepirkuma cenas, līgumi ar piegādātājiem, akciju nosacījumi un uzcenojuma politika. “Visiem veikaliem iepirkuma cenas precēm nav vienādas, tās atkarīgas no daudziem faktoriem – apjoma, veikalu tīkla noslēgtā līguma utt.,” raksta kāds komentētājs.
Taču ne visi šādam skaidrojumam piekrīt. Daļa pircēju uzskata, ka lielveikalu akcijas pēdējā laikā kļuvušas arvien grūtāk saprotamas. “Atlaide vai uzcenojums?” ironizē kāds komentētājs.
Vēl kāds piebilst: “Rimi sen neiepērkamies nu tā, nedēļai, piemēram. Tikai atsevišķas lietas, ja ir laba akcija.”
Diskusijā izskan arī jautājums, vai abās fotogrāfijās tiešām redzams identisks produkts. Kāds komentētājs norāda, ka bildē labi neredz kasti un iespējams, atšķiras olu izmērs. Uz to ieraksta autore atbild, ka šīs olas esot tikai vienā izmērā.
Kā veidojas lielveikalu atlaides?
Lielveikalu akcijas neveidojas tikai pēc vienas formulas. Cena, ko pircējs redz plauktā, var būt atkarīga no iepirkuma cenas, piegādes apjoma, līguma ar ražotāju vai izplatītāju, loģistikas izmaksām, konkurences konkrētajā kategorijā, veikala uzcenojuma un arī no tā, vai akciju līdzfinansē pats ražotājs vai tirgotājs.
Svarīgi ir saprast, ka atlaides procents pats par sevi ne vienmēr nozīmē izdevīgāko pirkumu. Ja vienā veikalā sākotnējā cena ir augstāka, arī 40% atlaide var nozīmēt augstāku gala cenu nekā citā veikalā ar mazāku atlaidi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka, pārdodot preci ar atlaidi, pārdevējam jānorāda “iepriekšējā cena”, un tai jābūt zemākajai cenai, par kādu prece tika pārdota 30 dienas pirms izpārdošanas.
PTAC arī norāda, ka patērētājiem ir vērts pašiem pārbaudīt atlaižu ticamību, salīdzinot konkrētās preces cenu citos veikalos vai cenu salīdzināšanas vietnēs.
Savukārt atsevišķos gadījumos, piemēram, precēm ar drīzu derīguma termiņa beigām, PTAC atgādina, ka šāds piedāvājums būtu norādāms kā izpārdošana, nevis kā parasta atlaižu kampaņa.
Tāpēc pircējam visdrošāk ir skatīties ne tikai uz procentiem, bet arī uz trim lietām: gala cenu, cenu par vienību vai kilogramu un to, vai salīdzinātie produkti tiešām ir vienādi.
