“Viļņi gāzās pār manu galvu…” Vīrietis dalās ar šausminošām sajūtām, kādas piedzīvojis, peldot Rīgas jūras līcī 0
Vakar daudzus satricināja ziņa par Carnikavā jūrā noslīkušo jauno vīrieti. Tas bija kārtējais atgādinājums tam, ka pat visspēcīgākie var krastā neiznākt, ja apstākļi sakrīt nelabvēlīgi.
Uz šīs ziņas fona ar pārdomas rosinošu stāstu “Facebook” dalījies arī Norberts Skraucis.
Turpinājumā to publicējam pilnā apjomā.
“Sākotnēji negribēju publiski par to runāt, bet tā kā vējš nav pierimis un jūra ar saviem viļņiem turpina priecēt gan lielus, gan mazus, un šodienas ziņa par kādu neizpeldējušo krastā pie Carnikavas, man tomēr nav miera un gribu padalīties ar savu stāstu par tikko piedzīvoto, jo laikā uzklausīta cita pieredze vai arī tikai zināšanas var glābt kādam vai kādai dzīvību.
Pagājušo sestdienu varu uzskatīt par savu “jaunizcepto” dzimšanas dienu. Esmu peldējis gan okeānu viļņos, gan Vidusjūras bangās, kas ar mešanu izsviež krastā putojošajos viļņos, bet nedomāju, ka tepat Rīgas jūras līcī, kas šķietami tāds mierīgs un prognozējams, kur var pludmalēs ilgi brist līdz beidzot iebrist līdz vēlamajam dziļumam, vārda vistiešākajā nozīmē sākšu skaitīt savas atlikušās sekundes šaisaulē.
Kā jau minēju, sestdienas vakarā, apkārt klejojošu lietus mākoņu un vēja ieskauts, bridu jūrā pilns piesardzības un apzinoties viļņu spēku, neko pārgalvīgu negrasījos darīt, tai skaitā brist vēl dziļāk, ka tas man traucētu kontrolēti nostāvēt ar kājām pie zemes.
Tad pagriezos pret krastu, kas bija salīdzinoši ļoti tuvu (Garciemā tā iešana pa seklumu nav tik gara) un viss ko vēlējos, bija ielēkt viļņos un burtiski 10 sekundes papeldēt, kas arī izrādījās par smagu kļūdu, jo šo 10 sekunžu laikā biju ar viļņiem ienests dziļāk jūrā.
Kad sapratu, ka peldot krasts vairs netuvojas, tad sākās mana cīņa ar viļņiem, kas mani kaut kur nesa. Visiem spēkiem, cenzdamies lieki nesaspringt, peldēju cik spēju, viļņi, kā man sķita, arvien intensīvāk un ilgāk gāzās pār galvu un elpas aizturēšana ik mirkli lika paātrināt elpošanu, lai atelpotos un dabūtu skābekli arī no intensīvās peldēšanas.
Krasts bija tuvu, zemi sataustīt joprojām nevarēja, elpa arvien īsāka, sākās arī nogurums, biju arī sāļo ūdeni jau par daudz izgaršojis. Tad jau sāku sev laiku īsināt ar domām, ka tās bikses smiltīs tur tā nevar palikt bez saimnieka, ka galīgi nebūs labi atstāt savu ģimeni un tuviniekus.
Saprotot, ka manas pārdomas vēl varētu ilgt augstākais 1 vai 2 minūtes, mani nepameta miers un paļāvība, ka šīs nav mana stāsta beigas. Taisīju vēl vienu izrāvienu, kāja piedūrās zemei. Ar atlikušajiem spēkiem mēģināju iziet krastā, tad jau streipuļoju uz automašīnu. (Ja nu kas, tad šādu pašu scenāriju vienlaicīgi piedzīvoja 2 mani draugi un kolēģi, visiem mums tas bija eksistenciāls mirklis, visiem ar veiksmīgām beigām ).
Sava sargeņģeļa priekšā noliecu galvu un atdodu godu savam Dievam. Nākamajā rītā atvēru Bībeli savā telefonā un tur bija rakstīts: “Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.” Lk 9:24.
Bija svētdienas rīts, kurā vēl joprojām es vienkārši biju. Ar ģimeni devāmies uz baznīcu Vecrīgā. Burtiski dažus metrus pirms ieiešanas baznīcā, starp dzeltenīgajām vēja norautajām koku lapiņām pēkšņi pamanīju dzeltenīgu kantainu lapu asiem stūriem, kas izrādījās ir parasta naudas banknote ar nominālu 50. Un jau īsu mirkli vēlāk, man prātā skanēja cita rakstu vieta no Bībeles: “Un Ābrahams pacēla savas acis un skatījās, un redzi, auns bija aizķēries krūmājā aiz saviem ragiem. Un Ābrahams gāja un ņēma aunu un upurēja to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.”
1.Mozus (Genesis) 22:13. Darot tāpat kā Ābrahams, ar smaidu un prieka asarām kārtējo reizi sapratu, kā Dievs katram mūsu solim dod savu svētību, aizsardzību un žēlastību, pat līdz tādai pakāpei, ka tiem , kas uz Viņu paļaujas, arī pateicības upura dāvana tiek nolikta pie viņu kājām.
Noslēgumā gribu atgādināt visiem, kas mīl stihijas (nedaudz arī es), bangojošu jūru vai nevainīgu plunčāšanos kaut kur pie ezera vai upes, esiet piesardzīgi!!!!! Viļņos NEKAD necentieties peldēt pat uz krastu, NEKAD nezaudējiet saskari ar zemi (ja vien esat jūras pirāts vai pro līmeņa peldētājs ar saprašanu par visām straumēm un atvariem).”
