“Vai ticat, ka šogad Latviju skars karš?” Anonīms jautājums par briesmu tuvošanos uzjundī emocionālas diskusijas 0
Kamēr ikdienas ziņu virsraksti par ģeopolitisko situāciju un drošību reģionā nereti liek aizturēt elpu, Latvijas ģimeņu virtuvēs un dzīvojamās istabās izskan jautājums, par kuru vairums runā nelabprāt – vai tiešām tuvojas karš?
Pamatīgu viedokļu apmaiņu un emocionālu diskusiju populārajā “Facebook” grupā “Atsaucīgo māmiņu forums” izraisījis anonīms jautājums: “Vai jūs ticat, ka šogad, tuvākajos mēnešos Latviju tiešām skars karš un ir jābēg?”
Dažu stundu laikā zem ieraksta izvērtās gara diskusija. Lūk, kāds noskaņojums valda sabiedrībā un kā uz šo eksistenciālo jautājumu atbild diskusijas dalībnieki!
Māris dalījies ar ļoti izvērstu komentāru: “Ticība ir zināšanu trūkumā. Svarīgi ir tikai tas, ko zini, vai nezini. Risks pastāv un tas ir lielāks, nekā jelkad agrāk. Bet tas tā pat ir ļoti niecīgs. Aptuveni kā vinnēt loterijā miljonu. Savukārt kas ir reālākā iespēja. Provokācijas, hibrīda uzbrukumi utt, bet ne pilna apjoma iebrukums, ko nesagatavojoties nevar pat veikt un tātad nav pamata nekur doties bēgļa gaitās. Lai būtu pamats mukt, tad vajag sagaidīt vismaz vairākus desmitus tūkstošus nedraudzīgu karavīru pulcēšanos pierobežā un to nevar izdarīt pilnīgi nemanot. Un šādu signālu nav.
Atceramies, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notika militārās mācībās Baltkrievijā ar ļoti lielu krievijas armijas daļu klātesamību un to ka būs uzbrukums Ukrainai, tad speciālisti jau redzēja nedēļām iepriekš. Vienīgais minējums bija pat datumu, kad sāksies un tikai. Plus bija cerība uz to, ka tik lielu stulbumu nedarīs. Bet katrā ziņā pilnīgi negaidīti tas nenotika un nevar notikt. Negaidot var iesūtīt tikai diversijas grupu, bet tas nav nekas briesmīgs un diezin vai tas būtu pamats mukt kaut kur.
Tā kā kādas pazīmes būs klajam iebrukumam? Sabiedroto spēki masveidīgi iebrauks Latvijā. Notiks masveidīgas tehnikas pārvietošanas un to pilnīgi visi pamanīs kā kaut ko neredzētu un nevis tikai kā mācību laikā. Pie tam, savu lodi nedzird, ja būs lemts, tad nekur arī nenoslēpsies. Tā kā vajag nesatraukties un dzīvot pilnīgi mierīgi. Nevajag biedēt bērnus un stresot. Vis būs labi.
Vienīgais gaisa trauksmes vajag uztvert nopietni. Neiet ārā un nevērot debesis, jo bīstami ir ne tikai uzbrucēja raidītie droni un raķetes, bet arī līdzekļi ar kuriem tos mēģina notriekt un pat ja veiksmīgi notriec, tad tas vis var kādam uzkrist uz galvas. Tā kā tādos brīžos labāk bez stresa sēdēt zem kāda jumta un spēlēt monopolu. Bet vis būs labi un mierīgi. Risks tikt notriektam uz ielas autokatastrofas laikā ir pat lielāks.”
Ērika piebalso: “Nekas te neko neskars. Nav ko stresot ! Baudi dzivi un mēģini iekrāt skaidro naudu mājās kaut kur zekē, ja nu gadījumā kas. Bet te nekā nav … viss jau ir izzagts un mūs pusbeigtos nevienam nevajag.”
“Viegli ir biedēt cilvēkus un viņos iedzīt stresu. Latvijā jau tā ir izpārdota, gan krieviem, gan citiem. Ko vēl te var ņemt? Rūpnīcas sen nav vai ir, bet ļoti maz. Kas vēl ir tāds, ko no mums var paņemt? Jāskatās loģiski. Mums jau vairākus gadus saka, būs karš. Kur ir? Bija Kovid karš, bet tagad? Bet no Latvijas citu iemeslu dēļ jābēg būs. Nevis kara. Domāju, vairāk dēļ tā, ka daudz darbu apstājas. Viss paliek dārgs. Un nav iespēja normāli nopelnīt, ja nestrādā par deputātu,” vēl kāds komentētājs piebilst.
“Varbūt beigsim kļūt par krievijas dezinformācijas dalībnieku? Šis ir viens no veidiem kā iedzīt paniku un destabilizēt valsti,” vēl kāds anonīms komentētājs spriež.
Arī Kristīne uzskata, ka kara nebūs, bet domā, ka “cilvēki tiek apzināti iebiedēti, lai vieglāk kontrolēt”.
Diemžēl diskusija ātri vien no foruma tika dzēsta, bet ziņu aģentūra LETA vēsta, ka valdība nākamnedēļ slēgtā sēdē skatīs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavoto jaunāko valsts apdraudējuma analīzi.
SAB jau iepriekš norādījis, ka valsts apdraudējuma analīzi birojs izstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Uz tās pamata pēc tam tiek sagatavota un valdībā apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija.
Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā noteikti esošie un potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori. Tā tiek sagatavota reizi četros gados. Analīzes saturs nav publiski izpaužams, jo tajā iekļauta klasificēta informācija.
