Virgīnijs Sinkēvičs: “Investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.”
Virgīnijs Sinkēvičs: “Investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.”
Foto: EK AV dienests

Nulles piesārņojums: Kā tādu iespējams īstenot, ja iepakojumu nav iespējams sašķirot un pārstrādāt? 0

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Lai novērstu gaisa, ūdens un augsnes piesārņošanu, ES Zaļais kurss paredz pieņemt nulles piesārņojuma rīcības plānu. Kā tādu iespējams īstenot, ja raibo iepakojumu nemaz nav iespējams sašķirot un pārstrādāt, ja visus notekūdeņus nemaz nespējam attīrīt? To “Latvijas Avīze” jautāja ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisāram Virgīnijam Sinkēvičam, kurš šodien rīko augsta līmeņa konferenci “Mūsu Baltija”. Viņš kopā ar ministriem no Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas šodien spriež, kā samazināt zvejniecības radīto noslodzi, kā arī piesārņojumu un piedrazojumu. Atbildes komisārs atsūtīja rakstiski.

 

Vai jūs varētu paskaidrot, kā plānojat sasniegt Eiropas Komisijas nulles piesārņojuma mērķi? Kā cilvēki, kas ir piesārņojošas būtnes, to būs spējīgi izdarīt?

V. Sinkēvičs: Tas, ka piesārņojuma jomā ir jārīkojas steidzami, ir skaidrs: septembra sākumā publicētais Eiropas Vides aģentūras pēdējais ziņojums liecina, ka katrs astotais mirstības gadījums Eiropas Savienībā ir saistīts ar vides piesārņojumu. Tas nav pieņemami.

Labā ziņa ir tāda, ka šajā jautājumā mēs varam kaut ko darīt, ja vien rīkojamies kopā. Ir iespējams samazināt piesārņojumu līdz tādam līmenim, kas nav kaitīgs mūsu veselībai vai videi.

Bieži šī rīcība sakrīt ar to, kas būtu jādara, lai risinātu klimata krīzi (piemēram, ekoloģiski tīrākas transporta sistēmas izveide) vai pārietu uz aprites ekonomiku (piemēram, atkritumu daudzuma samazināšana un panākšana, lai plastmasa nesasniegtu okeānus).

Iesaistīties var katrs! Biežāk braukt ar velosipēdu vai retāk izmantot vienreizlietojamo plastmasu – tie ir tikai divi piemēri tam, ko varam darīt tūlīt pat. Daudzās jomās vajadzīga uzņēmumu izdoma, lai atrastu inovatīvus risinājumus nulles piesārņojuma panākšanai, vai labāka patērētāju informētība par nulles piesārņojuma izvēlēm. Tieši tāpēc pašlaik nepieciešamās investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.

Mēs arī gatavojam ķimikāliju stratēģiju, kas sekmēs ilgtspēju un netoksisku vidi. Ar to nāksim klajā dažu nākamo nedēļu laikā.

 

10. septembrī Eiropas Komisija ir publicējusi 10. ziņojumu par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanu, kurā redzams, ka Latvija diezgan labi panākusi vispārēju uzlabojumu notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā. Vai Latvija kaut kā apdraud Baltijas jūras ūdeni?

Latvija kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ir labi pastrādājusi, panākot atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. Tikai astoņām dalībvalstīm ir augsts atbilstības līmenis (virs 95%), Latvija ir viena no tām. Tas ir liels panākums – citas valstis saskata Latvijā labu piemēru, no kura var mācīties attiecībā uz investēšanu notekūdeņu nozarē un tās pārvaldīšanā.

Taču atbilstība šai vienai direktīvai nenozīmē, ka viss ūdens, kas ietek Baltijas jūrā, ir bez piesārņojuma. Uz ciematu un mazāku apdzīvotu vietu notekūdeņiem, kā arī uz rūpnieciskiem notekūdeņiem attiecas citi Eiropas tiesību akti, tāpēc informācija par tiem nebūs atspoguļota šī īstenošanas ziņojuma rezultātos.

 

Šomēnes Latvijas Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu “Vai pašvaldību rīcība, organizējot notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, ir ekonomiska un vērsta uz vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi?”.

Kaut arī pašvaldības īstenojušas liela mēroga projektus centralizētu kanalizācijas sistēmu izveidei, mājsaimniecības nesteidzas pieslēgties izveidotajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot decentralizētās kanalizācijas sistēmas.

Līdz pat 74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu pazūd… Pieslēgšanās kanalizācijas sistēmām mājsaimniecībām izmaksā pārāk dārgi. Kuram risinājumam jūs dodat priekšroku: bargiem sodiem, valsts (vai pašvaldību) atbalstam vai tiesību aktu konsekventai izpildei?

Neatrisinātas problēmas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības vietās. Tādām problēmām kā nokrišņu ūdens pārplūdes, pilsētu ūdens noteces, farmaceitiskie līdzekļi notekūdeņos vai mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmām, jāpievērš papildu uzmanība. Tāpēc Eiropas Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējumu, lai analizētu nākotnes iespējas saistībā ar direktīvu.

Dažas mājsaimniecības Latvijā nav pieslēgtas pastāvošajām centralizētajām notekūdeņu savākšanas sistēmām pilsētu teritorijā, un tā ir patiesa problēma. Investīcijas ir veiktas, taču mājsaimniecības šīs sistēmas neizmanto, tās ir sliktas ziņas upēm un Baltijas jūrai. Decentralizētas kanalizācijas sistēmas (vai individuālas sistēmas) bieži ir slikti konstruētas, uzraudzītas un uzturētas.

Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija pārkāpuma procedūrā Latvijai ir uzdevusi jautājumus par šādu sistēmu izmantošanas augsto procentuālo rādītāju un tā atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. Ir svarīgi, lai pastāvētu labi valsts tiesību akti, kas nodrošinātu individuālu sistēmu reģistrēšanu un atbilstošu kontrolēšanu.

 

Kāpēc tiek uzskatīts, ka sašķidrinātās dabasgāzes izmantošana par degvielu sabiedriskajam transportam dīzeļdegvielas vietā neatbilst Zaļajam kursam? Mums ir publiskā iepirkuma piemērs Jēkabpilī.

Sašķidrinātā dabasgāze ir viena no alternatīvajām degvielām, kas aplūkota klimata mērķrādītāja plānā un ir daļa no risinājuma transporta dekarbonizācijai. Mēs arī redzam lielāku dabasgāzes (ieskaitot sašķidrināto dabasgāzi) lomu 2030. gadā – salīdzinot ar 2015. gadu. Gaidāmā Ilgtspējīgas mobilitātes stratēģija tam pievērsīsies detalizētāk.

 

Kādus tiesību aktus par plastmasu jūs ierosināsiet, lai atbrīvotu okeānus no plastmasas? Vai plānojat atteikties no plastmasas, kur vien iespējams, vai noteikt viendabīgu sastāvu, lai būtu iespējams daudz vairāk to pārstrādāt?

Mēs plānojam regulēt mikroplastmasas tīšu izmantošanu tādos produktos kā kosmētika un arī apsveram regulējuma iniciatīvas attiecībā uz netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē no riepām, tekstilizstrādājumiem un pirmsražošanas granulām.

Attiecībā uz lielākiem plastmasas atkritumiem mums jau ir Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīva. Mēs atbalstām Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un Atkritumu pamatdirektīvas pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs – šīs direktīvas ir stūrakmeņi mūsu cīņā pret jūras piedrazojumu.

Mēs uzskatām, ka visu šo instrumentu īstenošanas rezultāti palīdzēs samazināt jūras piedrazojumu. ES darbs šajā jomā ir palīdzējis padarīt sabiedrību informētāku par to, ka jāsamazina plastmasas – īpaši vienreizlietojamās plastmasas – patēriņš.

Globālā līmenī daudzas valstis seko ES paraugam un arī veic pasākumus jūras piedrazojuma mazināšanai.

Runājot par pārstrādājamību, komisija pārskata Iepakojuma direktīvu, lai līdz 2030. gadam viss ES tirgū laistais plastmasas iepakojums būtu atkalizmantojams vai pārstrādājams.

Juridiskās prasības attiecībā uz pārstrādāta materiāla saturu Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīvā, kā arī darbs Plastmasas aprites alianses ietvaros, lai līdz 2025. gadam sasniegtu mērķrādītāju 10 miljonu tonnu pārstrādātas plastmasas jaunos produktos, stimulē arī otrreizējo plastmasas izejvielu tirgu un palīdz palielināt reciklēšanas rādītājus.

Visbeidzot ierosinātais jaunais priekšlikums par ES pašu resursu, kas būtu balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, būs stimuls samazināt vienreizlietojamās plastmasas patēriņu, veicināt pārstrādi un aprites ekonomiku.

 

Eiropas Komisija nesen pieņēma priekšlikumu par 2021. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Tā turpina samazināt mencu un siļķu nozveju. Vai esat pārliecināts, ka Zivsaimniecības padome šo priekšlikumu pieņems nākammēnes? Zvejnieku darbs, īpaši piekrastē, kā profesija izzūd gan Latvijā, gan Lietuvā. Jūs solījāt, izvērtējot kopējo zivsaimniecības politiku līdz 2022. gadam, ņemt vērā sociālo dimensiju.

Tik tiešām, paredzams, ka pēc sarunām 19.–20. oktobra zivsaimniecības ministru sanāksmē ES dalībvalstis pieņems komisijas priekšlikumu par 2021. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Komisijas priekšlikuma pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.

Es saprotu, ka tas dažreiz nozīmē prasīt no zvejniekiem lielus pūliņus vai upurēšanos. Šogad padomei būs jāpieņem daži smagi lēmumi Baltijas valstīs. Piemērs: zinātniskie ieteikumi attiecībā uz mencu krājumu Baltijas jūras austrumdaļā ir pārtraukt visu zveju tāpēc, ka krājums ir ļoti smagā stāvoklī. Tāpēc komisija ierosināja aizliegt tiešu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zveju, vienlaikus atstājot dažas nenovēršamas piezvejas kvotas citās zvejniecībās, lai izvairītos no tā sauktajām zvejas bloķēšanas situācijām.

Ievērojamiem samazinājumiem vai zvejas aizliegumiem ir liela ietekme uz zvejnieku iztikas līdzekļiem. Mēs par to esam ļoti labi informēti, šie priekšlikumi netiek izstrādāti viegli. Taču, kad tie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību un krājumu atjaunošanu, tas ir vienīgais atbildīgais ceļš. Tā ir vienīgā pieeja, kura var palīdzēt panākt krājumu ilgtermiņa aizsardzību un nodrošināt iztikas līdzekļus zvejniekiem un viņu ģimenēm.

 

Šogad jānoslēdzas ES nozīmes biotopu apzināšanai. Lai gan sabiedrība kopumā atbalsta dabas vērtību noteikšanu, tiek paustas bažas par izrietošajiem ierobežojumiem zemes īpašniekiem. Saskaņā ar likumu zemes īpašnieks var pieteikties atbalstam, taču reālajā dzīvē viņi nesaņem pietiekamu kompensāciju vai nesaņem kompensāciju vispār nepietiekama budžeta dēļ.

Oktobrī Eiropas Komisija publicēs ziņojumu par dabas stāvokli Eiropas Savienībā. Es paredzu, ka ziņojums apstiprinās to, ka mums ir bioloģiskās daudzveidības zuduma krīze – globālā, Eiropas un vietējā līmenī. Eiropas Komisija šā gada maijā pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Aizsargājamo teritoriju tīkla “Natura 2000” teritorijas nav dabas rezervāti, un tajās tiek veikta saimnieciskā darbība. Taču, protams, dažkārt šo teritoriju apsaimniekošanai vajadzīgi tādi pasākumi kā lauksaimniecības vai mežsaimniecības intensitātes samazināšana, kas savukārt varētu samazināt zemes īpašnieku gaidāmos ieņēmumus vai radīt jaunas izmaksas.

Saistītie raksti

Šajos gadījumos ir pieejams valsts un ES finansējums, lai nodrošinātu dotācijas, līgumiskas vienošanās, nodokļu atvieglojumus, tehnisko palīdzību kā iespējamus variantus, kā īpašniekiem kompensēt negūtos ienākumus, pakalpojumus, kas sniegti sabiedrībai kopumā, un attiecīgā gadījumā kapitāla nolietojumu.

Lēmumi par ekonomiskajiem stimuliem vai kompensācijām ir dalībvalstu kompetencē, bet komisija mudina pilnībā izmantot īpaši tās iespējas, ko piedāvā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, lai palīdzētu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 1
2 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 15
7 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
17 minūtes
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
55 minūtes
IE
Ināra Egle
Ziņas
Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 2
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 5
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
9 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 5
Intervija 10 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
12 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
6 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Latvijas valsts meži”: Gaidāmas lielas izmaiņas uzņēmuma attīstībā 5
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
10 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
9 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
22:20
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 1
21:04