Virgīnijs Sinkēvičs: “Investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.”
Virgīnijs Sinkēvičs: “Investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.”
Foto: EK AV dienests

Nulles piesārņojums: Kā tādu iespējams īstenot, ja iepakojumu nav iespējams sašķirot un pārstrādāt? 0

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Lai novērstu gaisa, ūdens un augsnes piesārņošanu, ES Zaļais kurss paredz pieņemt nulles piesārņojuma rīcības plānu. Kā tādu iespējams īstenot, ja raibo iepakojumu nemaz nav iespējams sašķirot un pārstrādāt, ja visus notekūdeņus nemaz nespējam attīrīt? To “Latvijas Avīze” jautāja ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisāram Virgīnijam Sinkēvičam, kurš šodien rīko augsta līmeņa konferenci “Mūsu Baltija”. Viņš kopā ar ministriem no Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas šodien spriež, kā samazināt zvejniecības radīto noslodzi, kā arī piesārņojumu un piedrazojumu. Atbildes komisārs atsūtīja rakstiski.

 

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 80
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas

Vai jūs varētu paskaidrot, kā plānojat sasniegt Eiropas Komisijas nulles piesārņojuma mērķi? Kā cilvēki, kas ir piesārņojošas būtnes, to būs spējīgi izdarīt?

V. Sinkēvičs: Tas, ka piesārņojuma jomā ir jārīkojas steidzami, ir skaidrs: septembra sākumā publicētais Eiropas Vides aģentūras pēdējais ziņojums liecina, ka katrs astotais mirstības gadījums Eiropas Savienībā ir saistīts ar vides piesārņojumu. Tas nav pieņemami.

Labā ziņa ir tāda, ka šajā jautājumā mēs varam kaut ko darīt, ja vien rīkojamies kopā. Ir iespējams samazināt piesārņojumu līdz tādam līmenim, kas nav kaitīgs mūsu veselībai vai videi.

Bieži šī rīcība sakrīt ar to, kas būtu jādara, lai risinātu klimata krīzi (piemēram, ekoloģiski tīrākas transporta sistēmas izveide) vai pārietu uz aprites ekonomiku (piemēram, atkritumu daudzuma samazināšana un panākšana, lai plastmasa nesasniegtu okeānus).

Iesaistīties var katrs! Biežāk braukt ar velosipēdu vai retāk izmantot vienreizlietojamo plastmasu – tie ir tikai divi piemēri tam, ko varam darīt tūlīt pat. Daudzās jomās vajadzīga uzņēmumu izdoma, lai atrastu inovatīvus risinājumus nulles piesārņojuma panākšanai, vai labāka patērētāju informētība par nulles piesārņojuma izvēlēm. Tieši tāpēc pašlaik nepieciešamās investīcijas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes paver iespēju zaļās pārkārtošanās procesam, kurā līdz 2050. gadam sasniedzamo oglekļneitralitātes mērķi var īstenot vienlaikus ar nulles piesārņojuma mērķi.

Mēs arī gatavojam ķimikāliju stratēģiju, kas sekmēs ilgtspēju un netoksisku vidi. Ar to nāksim klajā dažu nākamo nedēļu laikā.

 

10. septembrī Eiropas Komisija ir publicējusi 10. ziņojumu par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanu, kurā redzams, ka Latvija diezgan labi panākusi vispārēju uzlabojumu notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā. Vai Latvija kaut kā apdraud Baltijas jūras ūdeni?

Latvija kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ir labi pastrādājusi, panākot atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. Tikai astoņām dalībvalstīm ir augsts atbilstības līmenis (virs 95%), Latvija ir viena no tām. Tas ir liels panākums – citas valstis saskata Latvijā labu piemēru, no kura var mācīties attiecībā uz investēšanu notekūdeņu nozarē un tās pārvaldīšanā.

Taču atbilstība šai vienai direktīvai nenozīmē, ka viss ūdens, kas ietek Baltijas jūrā, ir bez piesārņojuma. Uz ciematu un mazāku apdzīvotu vietu notekūdeņiem, kā arī uz rūpnieciskiem notekūdeņiem attiecas citi Eiropas tiesību akti, tāpēc informācija par tiem nebūs atspoguļota šī īstenošanas ziņojuma rezultātos.

 

Šomēnes Latvijas Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu “Vai pašvaldību rīcība, organizējot notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, ir ekonomiska un vērsta uz vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi?”.

Kaut arī pašvaldības īstenojušas liela mēroga projektus centralizētu kanalizācijas sistēmu izveidei, mājsaimniecības nesteidzas pieslēgties izveidotajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot decentralizētās kanalizācijas sistēmas.

Līdz pat 74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu pazūd… Pieslēgšanās kanalizācijas sistēmām mājsaimniecībām izmaksā pārāk dārgi. Kuram risinājumam jūs dodat priekšroku: bargiem sodiem, valsts (vai pašvaldību) atbalstam vai tiesību aktu konsekventai izpildei?

Neatrisinātas problēmas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības vietās. Tādām problēmām kā nokrišņu ūdens pārplūdes, pilsētu ūdens noteces, farmaceitiskie līdzekļi notekūdeņos vai mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmām, jāpievērš papildu uzmanība. Tāpēc Eiropas Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējumu, lai analizētu nākotnes iespējas saistībā ar direktīvu.

Dažas mājsaimniecības Latvijā nav pieslēgtas pastāvošajām centralizētajām notekūdeņu savākšanas sistēmām pilsētu teritorijā, un tā ir patiesa problēma. Investīcijas ir veiktas, taču mājsaimniecības šīs sistēmas neizmanto, tās ir sliktas ziņas upēm un Baltijas jūrai. Decentralizētas kanalizācijas sistēmas (vai individuālas sistēmas) bieži ir slikti konstruētas, uzraudzītas un uzturētas.

Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija pārkāpuma procedūrā Latvijai ir uzdevusi jautājumus par šādu sistēmu izmantošanas augsto procentuālo rādītāju un tā atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. Ir svarīgi, lai pastāvētu labi valsts tiesību akti, kas nodrošinātu individuālu sistēmu reģistrēšanu un atbilstošu kontrolēšanu.

 

Kāpēc tiek uzskatīts, ka sašķidrinātās dabasgāzes izmantošana par degvielu sabiedriskajam transportam dīzeļdegvielas vietā neatbilst Zaļajam kursam? Mums ir publiskā iepirkuma piemērs Jēkabpilī.

Sašķidrinātā dabasgāze ir viena no alternatīvajām degvielām, kas aplūkota klimata mērķrādītāja plānā un ir daļa no risinājuma transporta dekarbonizācijai. Mēs arī redzam lielāku dabasgāzes (ieskaitot sašķidrināto dabasgāzi) lomu 2030. gadā – salīdzinot ar 2015. gadu. Gaidāmā Ilgtspējīgas mobilitātes stratēģija tam pievērsīsies detalizētāk.

 

Kādus tiesību aktus par plastmasu jūs ierosināsiet, lai atbrīvotu okeānus no plastmasas? Vai plānojat atteikties no plastmasas, kur vien iespējams, vai noteikt viendabīgu sastāvu, lai būtu iespējams daudz vairāk to pārstrādāt?

Mēs plānojam regulēt mikroplastmasas tīšu izmantošanu tādos produktos kā kosmētika un arī apsveram regulējuma iniciatīvas attiecībā uz netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē no riepām, tekstilizstrādājumiem un pirmsražošanas granulām.

Attiecībā uz lielākiem plastmasas atkritumiem mums jau ir Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīva. Mēs atbalstām Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un Atkritumu pamatdirektīvas pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs – šīs direktīvas ir stūrakmeņi mūsu cīņā pret jūras piedrazojumu.

Mēs uzskatām, ka visu šo instrumentu īstenošanas rezultāti palīdzēs samazināt jūras piedrazojumu. ES darbs šajā jomā ir palīdzējis padarīt sabiedrību informētāku par to, ka jāsamazina plastmasas – īpaši vienreizlietojamās plastmasas – patēriņš.

Globālā līmenī daudzas valstis seko ES paraugam un arī veic pasākumus jūras piedrazojuma mazināšanai.

Runājot par pārstrādājamību, komisija pārskata Iepakojuma direktīvu, lai līdz 2030. gadam viss ES tirgū laistais plastmasas iepakojums būtu atkalizmantojams vai pārstrādājams.

Juridiskās prasības attiecībā uz pārstrādāta materiāla saturu Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīvā, kā arī darbs Plastmasas aprites alianses ietvaros, lai līdz 2025. gadam sasniegtu mērķrādītāju 10 miljonu tonnu pārstrādātas plastmasas jaunos produktos, stimulē arī otrreizējo plastmasas izejvielu tirgu un palīdz palielināt reciklēšanas rādītājus.

Visbeidzot ierosinātais jaunais priekšlikums par ES pašu resursu, kas būtu balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, būs stimuls samazināt vienreizlietojamās plastmasas patēriņu, veicināt pārstrādi un aprites ekonomiku.

 

Eiropas Komisija nesen pieņēma priekšlikumu par 2021. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Tā turpina samazināt mencu un siļķu nozveju. Vai esat pārliecināts, ka Zivsaimniecības padome šo priekšlikumu pieņems nākammēnes? Zvejnieku darbs, īpaši piekrastē, kā profesija izzūd gan Latvijā, gan Lietuvā. Jūs solījāt, izvērtējot kopējo zivsaimniecības politiku līdz 2022. gadam, ņemt vērā sociālo dimensiju.

Tik tiešām, paredzams, ka pēc sarunām 19.–20. oktobra zivsaimniecības ministru sanāksmē ES dalībvalstis pieņems komisijas priekšlikumu par 2021. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Komisijas priekšlikuma pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.

Es saprotu, ka tas dažreiz nozīmē prasīt no zvejniekiem lielus pūliņus vai upurēšanos. Šogad padomei būs jāpieņem daži smagi lēmumi Baltijas valstīs. Piemērs: zinātniskie ieteikumi attiecībā uz mencu krājumu Baltijas jūras austrumdaļā ir pārtraukt visu zveju tāpēc, ka krājums ir ļoti smagā stāvoklī. Tāpēc komisija ierosināja aizliegt tiešu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zveju, vienlaikus atstājot dažas nenovēršamas piezvejas kvotas citās zvejniecībās, lai izvairītos no tā sauktajām zvejas bloķēšanas situācijām.

Ievērojamiem samazinājumiem vai zvejas aizliegumiem ir liela ietekme uz zvejnieku iztikas līdzekļiem. Mēs par to esam ļoti labi informēti, šie priekšlikumi netiek izstrādāti viegli. Taču, kad tie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību un krājumu atjaunošanu, tas ir vienīgais atbildīgais ceļš. Tā ir vienīgā pieeja, kura var palīdzēt panākt krājumu ilgtermiņa aizsardzību un nodrošināt iztikas līdzekļus zvejniekiem un viņu ģimenēm.

 

Šogad jānoslēdzas ES nozīmes biotopu apzināšanai. Lai gan sabiedrība kopumā atbalsta dabas vērtību noteikšanu, tiek paustas bažas par izrietošajiem ierobežojumiem zemes īpašniekiem. Saskaņā ar likumu zemes īpašnieks var pieteikties atbalstam, taču reālajā dzīvē viņi nesaņem pietiekamu kompensāciju vai nesaņem kompensāciju vispār nepietiekama budžeta dēļ.

Oktobrī Eiropas Komisija publicēs ziņojumu par dabas stāvokli Eiropas Savienībā. Es paredzu, ka ziņojums apstiprinās to, ka mums ir bioloģiskās daudzveidības zuduma krīze – globālā, Eiropas un vietējā līmenī. Eiropas Komisija šā gada maijā pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Aizsargājamo teritoriju tīkla “Natura 2000” teritorijas nav dabas rezervāti, un tajās tiek veikta saimnieciskā darbība. Taču, protams, dažkārt šo teritoriju apsaimniekošanai vajadzīgi tādi pasākumi kā lauksaimniecības vai mežsaimniecības intensitātes samazināšana, kas savukārt varētu samazināt zemes īpašnieku gaidāmos ieņēmumus vai radīt jaunas izmaksas.

Saistītie raksti

Šajos gadījumos ir pieejams valsts un ES finansējums, lai nodrošinātu dotācijas, līgumiskas vienošanās, nodokļu atvieglojumus, tehnisko palīdzību kā iespējamus variantus, kā īpašniekiem kompensēt negūtos ienākumus, pakalpojumus, kas sniegti sabiedrībai kopumā, un attiecīgā gadījumā kapitāla nolietojumu.

Lēmumi par ekonomiskajiem stimuliem vai kompensācijām ir dalībvalstu kompetencē, bet komisija mudina pilnībā izmantot īpaši tās iespējas, ko piedāvā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, lai palīdzētu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 80
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 50
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
20 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 22
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Kariņš atklāj, kā būtu iespējams apturēt Covid-19 izplatīšanos 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Uz Ķīpsalas izstāžu zāli ved Covid-19 pacientu gultas! Viņķele brīdina par viltus ziņām
25 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 2109 cilvēki; Igaunijā – 524
12:07
LE
LETA
Veselam
Uz Ķīpsalas izstāžu zāli ved Covid-19 pacientu gultas! Viņķele brīdina par viltus ziņām
12:02
LA
LA.LV
Finanšu ministrija
Uzsāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai
11:55
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
45 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 4
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 6
5 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste: Cilvēki baidās braukt uz slimnīcu 2
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta”
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 9
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Grožāns izrakstīts no slimnīcas: pēc asins stindzinošās avārijas apdegumus turpinās ārstēt mājās
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns, kas nav tikai suns: Pepija gaida pandēmijas beigas, lai varētu sākt strādāt
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 17
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
5 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 16
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 9
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 52
23 stundas