Ekonomika
Zaļais kurss

Zaļais kurss uz ekonomisko izdevīgumu: kādas ir Latvijas uzņēmumu iespējas energoefektivitātes celšanā?0


“Uzņēmums “iCotton” šoruden pabeigs jauno ražotni Liepājā, un nākamais projekts būs saules paneļu uzstādīšana, kas varētu dot labu ieguldījumu energoefektivitātē,” stāsta “iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.
“Uzņēmums “iCotton” šoruden pabeigs jauno ražotni Liepājā, un nākamais projekts būs saules paneļu uzstādīšana, kas varētu dot labu ieguldījumu energoefektivitātē,” stāsta “iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.
Foto: Karīna Miezāja

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Energoefektīva resursu izmantošana uzņēmumiem ir ekonomiski izdevīga. Lai palielinātu energoefektivitāti, aizvien vairāk uzņēmumu veic energoauditus un izglītojas energoefektivitātes pasākumu ieviešanai.

Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu šobrīd pienākums iesaistīties valsts enerģijas ietaupījuma mērķu sasniegšanā ir saistošs lielajiem uzņēmumiem un lielajiem enerģijas patērētājiem.

Lai šos mērķus sasniegtu, tiem jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50 001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14 001 ar energoefektivitātes prasībām.

Tiem uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi papildu priekšrocības.

Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificēta energopārvaldības sistēma ir labvēlīgs kritērijs, vērtējot uzņēmumu pieteikumus valsts, pašvaldības vai no ES budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Šobrīd nedaudz vairāk kā 200 lielo uzņēmumu un aptuveni 550 lielo elektroenerģijas patērētāju ir izpildījuši savu energoefektivitātes pienākumu. Ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības, tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu.

Tādēļ likums paredz iespēju uzņēmumiem noslēgt brīvprātīgo vienošanos ar Ekonomikas ministriju par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu. Tās mērķis ir stimulēt uzņēmumus sasniegt vismaz 10% enerģijas ietaupījumu.

Piedāvā iespējas

Tie uzņēmumi, kas vēlas uzlabot savu energoefektivitāti, var izmantot finanšu institūcijas “Altum” piedāvājumu – grantu energoaudita veikšanai. Līdz šim noslēgti jau vairāk nekā 50 grantu līgumi.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, pastāstīja “Altum” pārstāve Sandra Eglīte. Grantu var saņemt uzņēmumi, biedrības, kapitālsabiedrības un uzņēmumi, kuri nav CO2 emisiju kvotu tirdzniecības dalībnieki.

Ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos.

Tāpat ir iespējams veikt ēku un iekārtu izpēti dažādu risinājumu ieviešanai un rekonstrukcijai, izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, priekšizpētes dokumentu sagatavošanai.

Granta līdzekļus var arī ieguldīt, lai izstrādātu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas ietver visaptverošu situācijas izpēti, problēmu identificēšanu, piemērotu risinājumu izstrādi, ietekmes uz vidi analīzi, ieguvumu apkopojumu, tai skaitā ekspluatācijas izmaksu un iespējamo finanšu avotu analīzi.

Kā norāda “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs, grants ir ļoti praktisks un vienkārši izmantojams atbalsta rīks uzņēmējiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu veikt energoefektivitātes uzlabojumus un samazināt enerģijas patēriņu.

Ar grantu ir iespējams nosegt 85% no projekta audita un izpētes izmaksām, kas lielāku projektu gadījumā var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro, bet vidēji ir aptuveni 8000 eiro.

Kombinējot grantu un speciālo “Altum” aizdevumu, uzņēmumi iegūst vēl efektīvāku finanšu instrumentu energoefektivitātes uzlabošanai. Pēc līdzšinējās pieredzes, uzņēmumi enerģijas patēriņu samazina līdz pat 50%, panākot arī ātru investīciju atmaksāšanās laiku – vidēji 5,5 gados.

Granta saņemšanas process ir maksimāli vienkāršots, uzņēmēja iesaisti paredzot tikai trīs posmos: izsakot vēlmi sadarboties, slēdzot līgumu un saņemot darba rezultātu, kas ir profesionāļu izstrādāts energoaudits, uzlabojumu tehniski ekonomiskais pamatojums.

Covid koriģē plānus

“Altum” grantu energoaudita veikšanai piesaistījis “Electrum” Olimpiskais sporta centrs. Tā tehniskais vadītājs Pēteris Grundiņš stāsta, ka energoaudits palīdzējis saprast un devis virzību, kādi energoefektivitātes pasākumi jāievieš.

Energoaudita laikā tika izvērtēta ventilācijas iekārtas darbība, gāzes apkures katla darbība CO2 samazināšanai, peldbaseina cirkulācijas sūkņa darbība labākai ūdens filtrēšanai un apgaismojuma izvērtēšana un nomaiņa uz LED apgaismojumu.

Pagaidām paveikts tikai pēdējais mērķis – nomainīts apgaismojums uz energoefektīvāku, bet pārējo mērķu īstenošanā korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Tagad būšot jāplāno turpmākie veicamie darbi.

Jaunu un plašāku ražotni Liepājā būvē higiēnas preču ražotājs “iCotton”, ieguldot 14,6 miljonus eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis uzsver, ka kompānijai ir ISO 50001 standarta sertifikāts.

“Šī standarta galvenā prasība ir energoefektivitātes nepārtraukta uzlabošana, tāpēc, plānojot jaunās ražotnes atvēršanu, mēs skatījāmies arī uz energoefektivitātes parametriem. Tas attiecas gan uz ražošanas iekārtām, gan uz apgaismojumu,” komentē S. Binkovskis.

Jauno ražotni ekspluatācijā plānots nodot šā gada rudenī, bet darbu tajā varētu sākt nākamā gada sākumā, jo Covid-19 ieviesis korekcijas plānos.

Pēc jaunās ražotnes pabeigšanas nākamais projekts varētu būt saules paneļu uzstādīšana, lai varētu ražošanā izmantot saules enerģiju, bet tas vēl pagaidām ir tikai ieceres stadijā, atklāj “iCotton” valdes priekšsēdētājs.

Apmāca uzņēmumus

Lai paplašinātu uzņēmumu zināšanas energoefektivitātes jomā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīko “EUREMnext” pilotkursu, kas noslēgsies nākamā gada 28. februārī.

Šā projekta mērķis ir nodrošināt informētību un augsta līmeņa apmācību pro­grammu izveidi uzņēmējiem un energoapgādes vadītājiem, kā arī paplašināt energoapgādes menedžeru tīklu, tādējādi atbalstot un veicinot pakāpenisku energoefektivitātes sistēmas ieviešanu uzņēmumos ES valstīs, pastāstīja LTRK ES projektu daļas vadītāja asistents Jurijs Dubatovka.

Projekta laikā pagājušajā gadā dalībnieki izgāja apmācības 16 dažādās tēmās, kas saistītas ar energoefektivitāti, tās uzlabošanu uzņēmumos, piemēram, “Dzesēšanas sistēmas”, “Energodatu pārvadība”, “Gaisa kondicionēšana”, “Koģenerācija”.

Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija jāveic teorētisko zināšanu tests un jāizstrādā projekts par energopārvaldības veicināšanu uzņēmumā.

Lai varētu piedalīties pilotkursā, uzņēmumi tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, stāsta J. Dubatovka. Piemēram, ņemts vērā pārstāvētā uzņēmuma sektors, priekšroku dodot apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem, darbinieku skaits un citi nosacījumi.

Ņemot vērā, ka interese bija liela – no vairāk nekā 60 uzņēmumiem pilotkursa apmācībām tika atlasīti 15 uzņēmumi, no tiem 14 pārstāvji veiksmīgi noslēdza apmācības, kļūstot par pirmajiem “EUREM” absolventiem Latvijā, un saņēma par to apliecinājumu, kā arī papildināja “EUREM” absolventu rindas Eiropā. Šoruden vēl paredzēti divi semināri par energoaudita veikšanu uzņēmumā un par prezentēšanasprasmēm.

LTRK pārstāvis uzskata, ka ražojošajiem uzņēmumiem, kā arī citu nozaru uzņēmumiem šāda veida apmācības ir ļoti vērtīgas, jo tajās tiek iegūtas zināšanas, kā paaugstināt energoefektivitāti.

Tas ļauj samazināt izmaksas, kas būtiski ļauj uzņēmumam paaugstināt savu konkurētspēju. Apmācības vadīja eksperti no Latvijas augstskolām un labi zināmiem uzņēmumiem, piemēram, “RCG LightHouse”, “AKG Thermotechnik Lettland”, “Ottensten Latvia” un citiem.

“Apmācību dalībnieki varēja uzdot sev interesējošus jautājumus par konkrētu tēmu un saņemt eksperta atbildi, kā arī, apmeklējot apmācības, dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar citiem uzņēmumu pārstāvjiem un dibināt jaunus kontaktus. Joprojām turpinām meklēt iespējas, kā apmācību kursus piedāvāt plašākai auditorijai arī nākotnē,” uzsver LTRK eksperts.

Skaidrs, ka izglītībai būs būtiska loma energoefektivitātes pasākumu ieviešanā. Tas, kā reāli šie pasākumi tiks ieviesti, gan ir pašu uzņēmēju ziņā.

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 24
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu vajag gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu
28 minūtes
LA
Laukos.lv
Laukos
Daudzi latvieši domā, ka Igaunijā viss ir labāk. Cik reāli tas ir, atklāj “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakass
Intervija 4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis: “Placebo, nocebo un Covid 19 jeb – kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!” 5
3 stundas