20. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas paredz publisku pasākumu apmeklēšanu padarīt pieejamāku ģimenēm ar bērniem.
20. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas paredz publisku pasākumu apmeklēšanu padarīt pieejamāku ģimenēm ar bērniem.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kultūras pasākumu pieejamība bērniem, jauniešiem un ģimenēm mācību gada sākumā ir nedaudz atvieglota 2

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Lasīt citas ziņas

Kultūras pasākumu pieejamība bērniem, jauniešiem un ģimenēm mācību gada sākumā ir nedaudz atvieglota, kaut arvien šķēršļu pilna distance, kamēr kultūras pasākumu apmeklējums mācību procesa ietvaros pagaidām ir bez regulējuma.

Līdz šim Covid-19 pandēmijas raisīto pasākumu apmeklējuma ierobežojumi visvairāk skāra ģimenes ar bērniem – publiski pasākumi, tostarp teātri un koncerti, bija pieejami tikai “jaukta tipa” pasākumos, liedzot vakcinētiem vecākiem ņemt līdzi uz pasākumiem nevakcinētus, neizslimojušus bērnus un jauniešus.

CITI ŠOBRĪD LASA

20. augustā stājās spēkā Ministru kabineta 17. augustā apstiprinātie, Kultūras ministrijas (KM) virzītie priekšlikumi izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas paredz publisku pasākumu apmeklēšanu padarīt pieejamāku ģimenēm ar bērniem – jaunais regulējums paredz, ka kultūras un izklaides pasākumus t. s. “zaļajā režīmā” varēs apmeklēt pieaugušie ar Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem, ņemot līdzi arī savus nepilngadīgos bērnus, proti, bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi, savukārt bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāspēj uzrādīt Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts. Pasākumu rīkotāji jaunajā regulējumā saskata progresu, taču reizē norāda uz trūkumiem.

Ģimeņu zona zaļdzeltenā režīmā

Atzinīgi jaunos noteikumus vērtē pasākumu rīkotāja, “Hanzas perona” direktore Ieva Irbina, kura aizvadītās nedēļas nogalē bija arī starp vērienīgajiem grupas “Instrumenti” koncertu rīkotājiem. Koncertos līdzās jau zināmajiem divu tipu (“zaļā” un “dzeltenā”) pasākumu apmeklējuma principiem tika īstenots arī trešais, jaunais – “zaļais ar bērniem” – tips. “Jaunie nosacījumi deva iespēju atrisināt jautājumu par to, ko darīt ar vakcinētiem vecākiem, kuri jau bija paspējuši nopirkt biļetes bērniem un nu varēja apmeklēt pasākumu kopā,” spriež I. Irbina.

Reizē I. Irbina atzīst, ka jaunais ģimeņu pasākumu formāts var labi “strādāt” brīvdabas pasākumos, piemēram, Mežaparka Lielajā estrādē, kur ir lielas teritorijas un ir plaša iespēja būt attālināti vienam no otra, atrodoties īpašā ģimeņu sektorā, turklāt brīvdabas pasākumu formāts pieļauj nenēsāt maskas, taču viņa nav pārliecināta, ka jaunais risinājums – ļaut arī bērniem līdz 12 gadiem apmeklēt kultūras pasākumus reizē ar vakcinētiem un pārslimojušiem apmeklētājiem – būtu veiksmīgi piemērojams arī iekštelpās, formātā, kas arvien vairāk atgriezīsies rudenī.

“Ne visas telpas var atļauties šo nodalīšanu un platību, kurā šajā režīmā joprojām ir jāsaglabā distance vienam no otra, kas automātiski samazina telpu kopējo kapacitāti. Labā ziņa ir tā, ka šajā režīmā vairs nav jānodala koplietošanas telpas, kā tas ir tā dēvētajā “dzeltenajā režīmā”, nu tik vien jādara, kā piesardzības dēļ koplietošanas telpās jāuzliek maska – kopumā apmeklētāju plūsmas loģistika līdz ar to ir daudz vienkāršāka un neprasa lielus papildu resursus.”

Juris Zalāns
Foto: Ieva Lūka/LETA

Kritiskāks pret jauno nosacījumu ieviešanu realitātē ir Juris Zalāns, aizvadītā nedēļas nogalē notikušā etnofestivāla “Sviests” organizētājs. “It kā ir ļauts vakcinētiem vecākiem iet kopā ar bērniem līdz 12 gadu vecumam uz “zaļajiem” pasākumiem, bet, kad rūpīgāk izlasi, kas noteikumos rakstīts apakšā, tie izrādās ir “dzeltenie” pasākumi, kuros attiecīgi jāievēro šī tipa pasākumu noteikumi – atsevišķa apmeklētāju novietne, savstarpēja distancēšanās. Mani kaitina tas, ka it kā formāli jaunie noteikumi kaut ko atrisina, bet reizē tomēr neatrisina, jo realitātē šo noteikumu teju neiespējamā īstenošana paliek uz organizētāja pleciem,” spriež J. Zalāns, piebilstot, ka, viņaprāt, jaunos noteikumus pasākuma rīkotājs faktiski nemaz nevarot izpildīt.

Reklāma
Reklāma

“Mums tiešām bērni ir svarīgi, ļoti daudz uz festivālu nāca ģimenes ar bērniem, bet, protams, katru bērnu nav iespējams izkontrolēt – nevaru pielikt katram apsargu, vai, piemēram, nevaram atšķirt 11 gadus vecu bērnu no 12 gadus veca, koncerta laikā nemitīgi kontrolēt arī viņu pārvietošanos, īpaši, ja pasākums ir brīvdabā.

Uzskatu, ka šī ir diskriminācija, jo bērniem līdz 12 gadu vecumam nav pieejama vakcīna, kā tas ir pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma, taču, piemēram, lidmašīnās bērni līdz šiem 12 gadiem tiek ielaisti bez īpašiem, atsevišķiem noteikumiem.

Jaunie noteikumi tiek pasniegti kā liela uzvara, lai gan būtībā ir birokrātu viltus risinājums,” skarbs ir J. Zalāns. Risinājumu J. Zalāns redz modelī – vakcinēti vecāki, testēts bērns pasākumā bez ierobežojumiem.

Ar skolu testiem pasākumos ieeja liegta

Pašreizējais regulējums paredz, ka bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, Covid-19 tests sertifikāta saņemšanai, kas ļauj apmeklēt kultūras pasākumus nevakcinētiem un Covid-19 neizslimojušiem bērniem un jauniešiem, bija apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem tikai līdz 2021. gada 1. septembrim. Pašlaik arī publiski izziņots, ka skolā veikts Covid-19 tests nederēs bērniem kultūras pasākumu apmeklēšanai.

Tātad šobrīd – lai nevakcinēts vai neizslimojis pusaudzis vai jaunietis no 12 līdz 18 gadu vecumam varētu apmeklēt kultūras pasākumu “dzeltenajā” vai “zaļi dzeltenajā” režīmā ar testu, tas jāveic par vecāku vai paša līdzekļiem, kas ievērojami sadārdzina pasākuma apmeklējumu un nepavisam nekalpo kā motivējošs faktors.

Turklāt pašreizējā laboratoriju noslodzes režīmā, veicot skolu testus, izrādās, tikt pie individuāla testa bērnam ir teju neiespējamā misija. “Kādēļ ar testu, kas derīgs skolas apmeklējumam, nevar apmeklēt kino, kur jau tāpat ir distancēta sēdēšana maskās?” sociālajā tīklā “Facebook” jautā skolnieces mamma Dace Tillere. “Gribēju ar meitu par godu skolas sākumam aiziet uz “Tizlenēm”, bet nereāli, jo negribu maksāt par testu papildus, kas būs jādara, sākot no 1. septembra. Zvanīju laboratorijām vairākas dienas, nereāli sazvanīt. Kad tas beidzot izdevās, piedāvāja veikt testu desmit kilometrus no mājām manā darba laikā.”

Kultūras pasākumi skolēniem – bez regulējuma

Iespēju iepazīt Latvijas kultūras vērtības un tās laikmetīgas izpausmes jau trīs mācību gadus dažāda vecuma skolēniem piedāvā kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” (“LSS”), kas iespēju ikvienam skolēnam redzēt gan teātri, gan koncertus, apmeklēt muzejus un citus kultūras notikumus, piedāvā kā mācību procesa sastāvdaļu un varētu būt nopietns instruments, kā kultūru darīt pieejamu bērniem un jauniešiem pandēmijā. Kopumā 2021. gada pirmajā pusgadā / pavasara mācību semestrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros notikušas vairāk nekā 5500 kultūras nodarbības dažādās vecuma grupās.

Šobrīd gan pasākumu piedāvātāji, gan skolu pārstāvji atzīst, ka nav skaidrs, kā pašreizējos pasākumu apmeklējuma nosacījumos īstenojami “LSS” piedāvātie pasākumi klātienē. Neskaidro jautājumu ir daudz, piemēram, vai klase kā “burbulis” var apmeklēt teātra izrādi, kādi būtu nosacījumi izbraukuma pasākumiem skolās.

Anna Sīle
Foto: Evija Trifanova/LETA

“Dirty Deal Teatro” “Latvijas skolas somas” programmā piedāvā vairākas izrādes, taču “DDT” vadītāja Anna Sīle teic: “Gaidām ziņas no Izglītības un Kultūras ministrijām par iespējām, kā varētu notikt pasākumi skolēniem klātienē.

Ja bērni var mācīties skolās aptuveni 20 cilvēku grupās, lietojot vai nelietojot sejas maskas, tad būtu nepieciešams īpašs regulējums, lai ne tikai teātra projekti, bet, piemēram, arī lekcijas varētu norisināties skolās.

Jautājums paliek, kādā formātā – “zaļā” vai “dzeltenā” notiktu skolas somu izbraukuma pasākumi un kādā veidā mēs kā pasākumu rīkotāji šajā gadījumā varētu atļauties tos pašus “dzeltenos” pasākumus, kas finansiāli ir vairāk nekā neizdevīgi.”

“Šobrīd Kultūras ministrija meklē kopsaucēju ar Veselības ministriju, kā notiks izglītības process ārpus skolas kā izglītības sastāvdaļa,” “Kultūrzīmēm” skaidro Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

“Jautājums, vai tā pati klase kā viens “burbulis» varēs doties šajos ārpus skolas izglītības procesos bez nekādiem ierobežojumiem vai tomēr tiks noteikti kādi ierobežojumi. Visticamāk, ka epidemiologi dos zaļo gaismu un skolas somas procesi, nepārklājot “burbuļus” – viena klase vai mazās lauku skolās, visa skola kā “burbulis” –, šo “burbuļu” ietvaros varēs apmeklēt “Latvijas skolas somas” pasākumus un šie procesi varēs turpināties. Pašlaik gaidām atbildi no Veselības ministrijas, vai viena klase vai viena maza skola drīkst apmeklēt šos ārpusskolas izglītības pasākumus bez ierobežojumiem, līdzīgi kā norit ikdienas mācību process.”

Skolas somā – digitālā kultūra

Kamēr skolēniem domātie klātienes pasākumi gaida regulējumu, klātienes piedāvājumu straujā tempā aizstāj digitālais. Pavasara semestrī attālinātā mācību režīmā teju viss “Latvijas skolas somas” piedāvājums, aptuveni 98 procenti – tā lēš “Latvijas skolas somas” programmas vadītāja A. Tūna –, pārorientēts uz kultūras notikumu digitālu piedāvājumu. Arī Valsts kultūrkapitāla fonds šajā pavasarī piedāvāja īpašu finansējuma programmu tieši “Latvijas skolas somas” digitālā satura radīšanā vai esošā piedāvājuma digitalizēšanā (kopējais finansējums – 100 000 eiro). A. Tūna atzīmē, ka skolu interese par kultūras pasākumiem digitālā formā bijusi liela.

“Latvijas skolas somas” digitālo pasākumu programmā piedāvāti gan tiešsaistes pasākumi, piemēram, muzejpedagoģiskās nodarbības, tiešsaistē izstaigājot muzeju un sarunājoties ar skolēniem, gan arī ieraksti – koncertlekcijas, teātra izrādes, ko skolēni var noskatīties viņiem ērtā laikā, tāpat arī ieraksta un interakcijas apvienojums.

“Mūs iepriecināja arī tas, ka mākslinieki deva pieeju viņu izrādēm, koncertiem uz ilgāku laiku, lai izrādi varētu noskatīties arī kopā ar ģimeni, ar draugiem vai, piemēram, vidusskolēni skatījās izrādes, apstādinot un izrakstot citātus,” stāsta A. Tūna, reizē atzīmējot: “Gan kultūras organizāciju pārstāvji, gan pedagogi pauž viedokli, ka digitālās norises ieņems paliekošu vietu skolu mācību procesā.”

“Šajā semestrī mūs ir sasniegušas skolas, kuras klātienē nebija pie mums viesojušās. Liepājas un apkārtnes skolas labi pazīstam un vienmēr priecājamies satikt, bet mums nodarbības sāka pieteikt, piemēram, Pļaviņu, Smiltenes un Daugavpils novada skolas,” “LSS” izplatītajā paziņojumā par digitālo norišu priekšrocībām stāsta Liepājas muzeja muzejpedagoģe Anna Paula Gruzdiņa.

Saskaņā ar programmas sniegto informāciju, visbiežāk apmeklētās kultūras norises 2020. gadā gan izbraukumā, gan uz vietas skolā, gan attālināti bija saistītas ar teātri (91,6%). Teātra mākslā starp pieprasītākajām bijušas Latvijas Nacionālā teātra, Latvijas Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra digitālās izrādes, arī Liepājas teātra tiešsaistes izrāde “Kā top izrāde?”, Ērika Vilsona monoizrāde “Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls””, “Dirty Deal Teatro” izrādes “Misija Zeme”, “Noklausies” un citas. Pieprasījuma ziņā teātrim seko mūzika (88,8%), kino (77,6%) un muzeji, arhīvi vai citas atmiņu institūcijas (76,6%).

“LSS” 2021. gada pavasarī veiktajā aptaujā pāreju uz digitālo piedāvājuma formātu pozitīvi vērtēja 76% aptaujāto programmas koordinatoru reģionos. “Arī kultūras pakalpojumu sniedzēji to redz kā jaunas, radošas formas meklējumu iespēju. Cita starpā tās paplašina pieejamo norišu klāstu, ļaujot, piemēram, pabūt muzejā vai teātra izrādē otrā Latvijas malā,” vērtē A. Tūna.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.