Zelenskis negarantē drošību Maskavā 9. maija izrādes laikā; “svētku” viesi sāk pamukt 206
Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikums par trīs dienu pamieru ir teātra izrāde, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Tā ir vairāk ir teātra izrāde no viņa puses. Jo divās vai trīs dienās nav iespējams izstrādāt plānu nākamajiem soļiem, lai izbeigtu karu,” sacīja Zelenskis piektdien sarunā ar nelielu žurnālistu grupu, nosakot ierobežojumu, ka par viņa teikto nedrīkst ziņot agrāk kā sestdien.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina “nespēlēs spēlītes, lai radītu patīkamu atmosfēru, kas ļautu Putinam iziet no izolācijas 9.maijā”, kad Maskavā ieradīsies vairāku ārvalstu līderi, lai piedalītos Krievijas uzvaras pār nacistisko Vācijas 80.gadadienas pasākumos.
Putina priekšlikums noteikt pamieru no 8. līdz 10.maijam Ukrainā tiek uztverts kā mēģinājums neļaut Kijivai veikt uzbrukumus Maskavā šajā laikā.
Kremlis paziņojis, ka 9.maijā Maskavā ieradīsies aptuveni 20 valstu līderi, viņu vidū Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Zelenskis sacīja, ka dažas valstis ir vērsušās pie Kijivas, brīdinot, ka to pārstāvji dodas uz Krieviju, un ir lūgušas drošību.
“Mūsu nostāja ir ļoti vienkārša attiecībā uz visu valstu [pārstāvjiem], kas 9.maijā ir devušies vai dodas uz Krieviju, – mēs nevaram uzņemties atbildību par to, kas notiek Krievijas Federācijas teritorijā,” viņš teica. “Viņi [Krievija] nodrošina jūsu drošību,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Krievija “var veikt dažādus pasākumus no savas puses, piemēram, dedzināšanu, sprādzienus un tā tālāk, un tad vainot mūs”.
Putins viņam svarīga datuma priekšvakarā strauji zaudē diplomātiskā atbalsta iespaidu. Indija ir samazinājusi savas delegācijas lielumu, kas plāno apmeklēt Maskavu 9. maijā. Tādējādi valsts aizsardzības ministrs Radžnats Sings, kā paredzēts, neapmeklēs Maskavas parādi. Paredzams, ka Indijas delegāciju viņa vietā vadīs viņa vietnieks. Tiek norādīts, ka iepriekš bija plānots, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi personīgi dosies uz Maskavu, taču šī iespēja bija pirmā, kas tika atmesta.
Šajā fonā kļuva zināms, ka Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico atcēla savus plānus doties uz Maskavu . Abi minēja negaidītas veselības problēmas.
Zelenskis arī pozitīvi novērtēja savu tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu aprīļa beigās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas Vatikānā, kas bija pirmā tikšanās kopš viņu publiskā strīda Baltajā namā februāra beigās.
“Mums bija vislabākā saruna no visām, kas bijušas iepriekš,” sacīja Ukrainas prezidents. “Esmu pārliecināts, ka pēc mūsu tikšanās Vatikānā prezidents Tramps sāka uz lietām raudzīties nedaudz citādi,” piebilda Zelenskis.
Parādes nozīme un starptautiskā reakcija
Uzvaras dienas parāde Maskavas Sarkanajā laukumā ir Krievijas nozīmīgākais ikgadējais militārais pasākums, kas simbolizē uzvaru Otrajā pasaules karā. Šī parāde ir tradīcija, kurā piedalās tūkstošiem karavīru un militārā tehnika, demonstrējot Krievijas militāro varenību.
Neskatoties uz Ukrainas nostāju, Kremlis ir apņēmies rīkot parādi. Jau 30. aprīlī Peskovs paziņoja, ka pasākums notiks, ignorējot Kijivas draudus, un Krievija to vēros ar lepnumu.
Spriedzes eskalācija un nākotnes perspektīvas
Krievijas puse, tostarp Dmitrijs Medvedevs, asi kritizēja Zelenska nostāju, brīdinot par iespējamām sekām Kijivai, ja drošības garantijas netiks sniegtas, ziņo The Economic Times.
Tikmēr Ukraina turpina ciest no Krievijas uzbrukumiem – naktī uz 3. maiju masveida dronu un raķešu uzbrukumā tika nogalināti pieci cilvēki un ievainoti 61. Šāda situācija rada šaubas par jebkādu pamiera iespējamību tuvākajā laikā, liekot jautāt, vai 9. maija parāde Maskavā noritēs bez starptautiskiem incidentiem.
9. maija Uzvaras dienas parāde ir ne tikai Krievijas nacionālās lepnuma simbols, bet arī politisks instruments, kas šogad kļuvis par spriedzes avotu starp Krieviju un Ukrainu. Kamēr Kremlis pieprasa drošības garantijas, Ukraina uzsver, ka karadarbības apstākļos tās sniegt nav iespējams. Šī situācija atspoguļo plašākas problēmas miera sarunās un liek uzdot jautājumu – vai svētki, kas vēsturiski simbolizē uzvaru, šogad kļūs par jauna konflikta katalizatoru?
Krievijas dronu uzbrukumā Harkivai 51 cietušais
Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas otrajai lielākajai pilsētai Harkivai piektdienas vakarā cietis 51 cilvēks, kā arī nodarīti postījumi mājām un civilajai infrastruktūrai četros pilsētas rajonos, paziņoja Harkivas apgabala prokuratūra.
Starp cietušajiem ir divas meitenes 11 un 16 gadu vecumā.
“Izcēlās ugunsgrēki. Tika bojātas dzīvojamās ēkas, civilā infrastruktūra un automašīnas,” platformā “Telegram” ierakstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Pilsētas slimnīcās atrodas 11 cietušie, pavēstīja policija.
Pēc prokuratūras sniegtajām ziņām, no pkst.21.30 līdz 22.15 Harkivai uzbrukuši 15 Kreivijas lidroboti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot Krievijas dronu uzbrukumu Harkivai, platformā “Telegram” ierakstīja, ka “Krievija uzbrūk dzīvojamām ēkām tieši tad, kad ukraiņi ir mājās, kad viņi liek gulēt savus bērnus. Tikai necilvēki var dot šādas pavēles un izpildīt tās”.
