ZZS grib atkal vadīt valdību; priekšā izvēle starp Lembergu un Liepājas partiju 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Liepājas partijas priekšsēdētāja Ulda Seska uzrunas sestdien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā, kurā viņš lika saprast, ka jautājumā par sadarbību ar Aivaru Lembergu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevarētu laipot, LZS priekšsēdētājs Armands Krauze aicināja nodaļas apspriest jautājumu par sadarbību ar A. Lemberga vadīto partiju “Latvijai un Ventspilij”.
Liepājas partija oficiāli premjera amatam izvirzīja bijušo valdības vadītāju Māri Kučinski, savukārt Zemnieku savienība – LZS priekšsēdētāja vietnieku, Saeimas deputātu Viktoru Valaini. Par ZZS sadarbības partneru loku apvienībai būtu jātiek skaidrībā līdz brīdim, kad ZZS izraudzīsies vienu premjera kandidātu.
Vairākās uzrunās jau izskanēja pārliecība, ka tas būs V. Valainis. “Strādāsim tā, lai mēs būtu partija, kuras premjera kandidāts vada nākamo valdību. Saimniekiem savā zemē ir jāatgriežas,” sacīja A. Krauze, nominējot šim postenim V. Valaini.
Priekšsēža vietnieks Augusts Brigmanis, kurš ar savu īso uzrunu noslēdza debates, teica: “Esmu lepns par mūsu premjera kandidātu Viktoru Valaini, ar kuru kopā mēs iesim uz priekšu un vadīsim valsti.”
Sveicieni no Lemberga
Taču līdz šo cerību piepildījumam LZS būtu skaidri jāformulē viedoklis par sadarbību ar A. Lembergu. Iepriekš A. Krauze “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka ar A. Lembergu ir bijusi saruna, no kuras kļuvis pilnīgi skaidrs, ka A. Lembergs neplāno iesaistīties lielajā politikā vai kaut kādā veidā to ietekmēt.
Taču A. Lembergs joprojām vada partiju “Latvijai un Ventspilij,” ar kuru ZZS plāno slēgt vienošanos par sadarbību arī 14. Saeimā. Līdz ar to ikviens A. Lemberga publiskais izteikums atsauksies arī uz ZZS. Tā tas jau notika drīz pēc viņa atgriešanās brīvībā pēc apcietinājumā pavadītā gada. A. Lembergs ir notiesāts pirmās instances tiesā, bet spriedumu pārsūdzējis. Komentējot Krievijas iebrukumu Ukrainā, A. Lembergs nav paudis skaidru nosodījumu Krievijas agresijai.
“Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāja vietnieka Gunta Blumberga uzstāšanās LZS kongresā liecināja, ka partija neplāno mainīt vadību un norobežoties no tās ilggadējā līdera. G. Blumbergs nodeva visiem sveicienus no A. Lemberga un vērsās pret M. Kučinski, kurš pēc Liepājas partijas lēmuma nominēt viņu premjera amatam bija atzinis, ka “tas būtu iespējams tikai tad, ja ZZS Saeimas vēlēšanās neies kopā ar “Latvijai un Ventspilij”, ko vada cilvēks ar neviennozīmīgu nostāju Latvijas drošībai būtiskos jautājumos”.
G. Blumbergs citēja M. Kučinska teikto agrāko gadu intervijās, kur viņš daudz labvēlīgāk esot izteicies par A. Lembergu. G. Blumbergs uzsvēra, ka “Latvijai un Ventspilij” un Ventspils dome ir nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā, kas nozīmē, ka tāds ir arī A. Lemberga viedoklis.
Pēc tam Liepājas partijas priekšsēdis U. Sesks aicināja nelaipot, jo ir jautājumi, kuros kompromisi nevarot būt. “Politika kara laikā nav tāda pati kā politika mierā laikā. Tagad vairs neder iebrauktās sliedes – valsts politikai ir jāmainās visās jomās,” teica U. Sesks.
Sarunu par sadarbību ar A. Lembergu savulaik jau rosināja gan Dana Reizniece-Ozola, gan LZS Vidzemes nodaļa, kuras pārstāvis Indriķis Putniņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka nekas nav mainījies – viņš neredzot iespējas sadarboties ar A. Lembergu, kas negatīvi atsaucies arī uz LZS rezultātiem vēlēšanās, jo Vidzemē atbalstītāji šā iemesla dēļ nav gatavi balsot par LZS. “Taču visu cieņu Armandam Krauzem, ka viņš nevis noklusēja šo jautājumu, bet aicināja biedrus uz atklātu diskusiju par to,” piebilda I. Putniņš.
Cer atgūt Zemkopības ministriju
LZS Saeimas vēlēšanās startēs kā opozīcijas partija, kas atspoguļojās kongresa uzrunās un debatēs, kritizējot Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdību – visvairāk vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (“AP”) un zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA), jo ar šo ministru darbību saskaras LZS biedri reģionos.
V. Valainis kā zemkopības ministra kandidātus nosauca Dienvidkurzemes novada deputātu Edgaru Putru un Rēzeknes novada deputātu Kasparu Melni, kurš kongresā tika ievēlēts valdē – to bija atstājis bijušais Balvu novada priekšsēdis Aigars Pušpurs pēc tam, kad LZS pazaudēja varu Balvu novadā.
E. Putra kongresā ironizēja par K. Gerhardu, nosaucot viņu par “neredzamo ministru”, kurš pēc stāšanās amatā ir savā stāvā uzlicis elektronisko caurlaižu sistēmu, lai cilvēki nevar tikt pie viņa. LZS kongresa delegāti aicināja valstī izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarēs, lai risinātu jautājumus par to, kā samazināt vietējo produktu ražošanas cenas, nodrošināt to pieejamību un nepieļaut zemnieku saimniecību bankrotus, kā arī lemtu par pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu un pieejamību Latvijā ārkārtas apstākļos.
LZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis atgādināja satraucošos socioloģisko aptauju rezultātus, kas parāda, ka liela daļa vēlētāju neplāno piedalīties vēlēšanās, jo nevienai partijai netic, neredz jēgu to darīt vai nezina, par ko balsot. “Mūsu ikviena uzdevums ir uzrunāt cilvēkus un motivēt viņus aiziet uz vēlēšanām. Mums arī jābūt tik vienotiem kā vēl nekad, jo šīs būs izšķirošas vēlēšanas,” teica U. Augulis.
Vairāku delegātu runās izskanēja nožēla, ka partiju ir atstājuši redzami tās biedri. “Latvijas Avīzei” ir zināms, ka no tās ir izstājies arī Ringolds Arnītis, kurš to apstiprināja. Šo soli viņš pamatoja ar cerību pamodināt LZS vadību, “lai tā pēc būtības pievērstos lauku ražotāju interešu aizstāvībai un sadzirdētu savus biedrus reģionos”. R. Arnītis arī norādīja, ka vairāki spējīgi un zinoši LZS biedri piemēram, Dana Reizniece-Ozola, Edgars Putra, Jānis Dūklavs – vairs neesot to cilvēku lokā, kas pieņem lēmumus.
