ZZS spices politiķi tikušies ar “Mediju nama” īpašnieci un Lemberga znotu, lai runātu par kampaņu Rīgas domes vēlēšanās, vēsta medijs 19
Līdz pašvaldību vēlēšanām mazāk nekā gads, un cīņa par lielāko pašvaldību Rīgu jau ir sākusies. Mēra kandidāti zināmi praktiski visiem politiskajiem spēkiem, kuri jau strādā domē vai cer uz iekļūšanu Rīgas domē, vēsta “Nekā personīga”.
Izaicinājumi arī šajās vēlēšanās tie paši, kas iepriekš – Rīgai attīstības ziņā priekšā joprojām ir abas pārējās Baltijas galvaspilsētas. Un uzlabot rīdzinieku labklājību nav izdevies arī iepriekšējo vēlēšanu uzvarētājiem. Vairāki politiskie spēki nolēmuši apvienot spēkus gaidāmajam startam galvaspilsētā. Raidījums “Nekā personīga” uzzinājusi, ka interesi par Rīgu izrāda arī ASV sankciju sarakstā esošais Aivars Lembergs un ZZS.
Kurš būs nākamais Rīgas mērs- Vilnis Ķirsis vai Ainars Šlesers, tā savā tviterkontā jautā par buldozeru kādreiz sauktais Šlesers, kurš cer veiksmīgi atgriezties Rīgas rātē. Tomēr vēlēšanu iznākums nebūt nav tik viegli prognozējams, jo cīņā par varu galvaspilsētā iesaistās arvien jaunas partijas, liekot pretī arī politikā pieredzējušus smagsvarus un biznesmeņus.
“Protams, es darīšu visu, lai man būtu vislielākais vēlētāju atbalsts un es kļūtu par Rīgas mēru,” norāda Šlesers.
Pārmaiņu koalīcijai, kas uzsāka darbu galvaspilsētā 2020.gada rudenī, izdevās kopā nostrādāt vien pusi laika. Vilnim Ķirsim, pārņemot vadības grožus no Mārtiņa Staķa pērn vasarā, bijis daudz jārūpējas par trauslās varas noturēšanu. Šai domei nav izdevies būtiski palielināt investīcijas, uzlabot satiksmi, salabot bedrainos ceļus. Labi pelnošo rīdzinieku pārcelšanās uz Pierīgu turpinās, bet vēsturisko centru tā arī nav izdevies atdzīvināt.
“Progresīvie”, “kustība Par!” un “Latvijas Attīstībai”, kas iepriekšējās vēlēšanās kopā ieguva 18 mandātus no 60, sastrīdējās un tagad katrs strādā pats par sevi. Progresīvie pēc sava mēra atkāpšanās palika opozīcijā.
Mērs Ķirsis neslēpj, ka ar “Kods Rīgai” un “Kustību Par!” risina sarunas par kopīgu startu vēlēšanās. Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, kura palikusi bez savas partijas, un izveidojusi frakciju, vēlēšanās, visticamāk kandidēs no mēra partijas saraksta. Tāpat arī “Kustība Par!” pārstāvji. Par spēku apvienošanu oficiālu paziņojumu Jaunā Vienotība varētu sniegt savā kongresā, kas gaidāms 28.septembrī.
“Mums ir notikušas sarunas. Sarunas turpinās. Lēmumi nekādi vēl pieņemti nav. Es stingri vēl neko apgalvot nevaru. Bet mans tāds kopīgais viedoklis, ka kaut kāda konsolidācija būtu nepieciešama. Lai atkal neko nesaskaldītu sīkās detaļās, reizinātājos. Kur katrs uzvar savā mazajā kaujā, bet karu zaudē,” Ķirsis saka.
Jaunnedēļ par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās paziņos Oļega Burova vadītā partija “Gods kalpot Rīgai” un valdībā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība.
Sadarbības līgums starp ZZS un “Gods kalpos Rīgai” ir spēkā gadu.Un Burovs ar saviem balsojumiem parlamentā stutējis valdošo koalīciju. Viņš stāsta, ka viņam uzticēta Rīgas saraksta veidošana un komunikācijas plāna gatavošana. No Aivara Lemberga ietekmes ZZS viņš nebaidās, jo tādu neizjūtot.
“Aivars Lembergs ir Ventspilī un es jums pateikšu tādu skatu no malas, jo esmu nesen kopā ar ZZS. Būdams katru nedēļu ZZS frakcijas sēdēs, es neredzu to Lemberga ēnu. Jā, es redzu, vicemēru Gunti Blumbergu, kas piedalās. Es redzu domes priekšsēdētāju Vītoliņu, bet to par ko viņi runā, tie ir tie stāsti, par ko runā jebkuras pašvaldības vadītājs,” teic Oļegs Burovs, “Gods kalpot Rīgai” valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts.
“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka tieši pēc Aivara Lemberga iniciatīvas pagājušajā otrdienā ekonomikas ministrijā tikās Lemberga znots, komunikāciju speciālists Jānis Austriņš, izdevēja Anastasija Udalova un visi ZZS ministri. Anastasija Udalova savu atpazīstamību izveidoja, kā kukuļošanas skandālā iesaistītā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska dzīvesbiedre un viņam piederošu kompāniju vadītāja. Mēģina atdzīvināt kosmētikas zīmolu “Dzintars” . Un ir izdevniecības “Mediju Nams” patiesā labuma guvēja, ko iepriekš saistīja ar Lembergu. Udalova, Austriņš un ZZS ministri pārrunājuši sadarbību gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās.
Tikšanās notikusi pēc Austriņa iniciatīvas, tā viņš norādīja atbildē “Nekā personīga”.
“Es izstāstīju, kāds redzējums. Kā teorētiski varētu iet uz priekšu. Kā var organizēt komunikāciju no partijas viedokļa. Kā komunikāciju veidot kampaņas sakarā,” teica Austriņš.
ZZS šo tikšanos skaidro citādāk. Ar Udalovas pārstāvēto “Mediju namu” ZZS slēgts līgums par reklāmas izvietošanu tam piederošajos medijos. Ministri pārrunājuši, vai līgumu turpināt. Bet Austriņš esot atnācis uz tikšanos, jo pazinis Udalovu.
“Mums bija tikšanās. Jā. Man liekas mums kopā parakstīts līgums par medijiem. Tāda bija tā saruna,” norāda Kasparks Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS).
“[“Nekā personīga”: Kā zināms, Austriņš ir Lemberga znots, cik tālu ir Lemberga interese par šo tikšanos?] Nē, nē, ja kāds kaut ko tā domā, tad ir pilnīgi pārpratuši. Tās ir sarunas no mūsu puses, kā jau minēju mums ir līgumi ar vairākiem medijiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem. Tā ir normāla darbība, kas politiskajām partijām ir. [“Nekā personīga”: Vai Udalova jums piedāvāja kādu sadarbību tieši uz Rīgas domes vēlēšanām?] Mēs runājām esošo līgumu ietvaros par sadarbību ar konkrētiem medijiem. Viņa jau nav politiķe, lai ar viņu runātu par kādu politisku sadarbību. Par politiku mēs runājam ar citiem politiķiem, un citām politiskām partijām. Mēs vairāk domājam par komunikāciju. Un šie abi cilvēki (Udalova un Austriņš ) saistīti ar komunikāciju biznesu,” norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Šovasar iesniegumu par iestāšanos Latvijas zemnieku savienībā uzrakstījis uzņēmējs un politiķis Guntis Belēvičs. Viņš izteicis vēlēšanos kandidēt Rīgas vēlēšanās. ZZS/”Gods kalpot Rīgai” kopīgajā sarakstā miljonārs Belēvičs varētu startēt ar augsto otro numuru. Tomēr par viņa uzņemšanu vēl jālemj ZZS veidojošajām partijām.
Aizkulisēs virmo arī runas par vairāku “Gods kalpot Rīgai” domes deputātu kandidēšanu no konkurējošā Aināra Šlesera partijas saraksta, ar kuru vēsturiski viņi pašvaldībā strādājuši kopā.
“Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Es negribu saukt vārdus, uzvārdus, varbūt ir cilvēki, kuri sāk meklēt formāli savu vietu. Un varbūt viņi gaida, kad aiziet prom. Bet, ja mēs runājam par tiem galvenajiem, par to zelta fondu, tie, kuri ir 16 gadus deputāti, vai tādi cienājami cilvēki , tad , nē, tādas indikācijas nav,” pauda Burovs.
Šlesera ambīcijas atkal atgūt varu Rīgā ir saistāmas arī ar viņa biznesa interesēm. Jo viņš kā Andrejsalas zemes īpašnieks ieinteresēts vērienīgajā nekustamo īpašumu projektā “Riga Waterfront”, kam pašvaldības atbalsts nav vairs tik drošs.
“Mana pārliecība ir tāda, ka es varu iegūt Rīgā 30-35 procenti,” saka Šlesers.
Šlesers uz domi Rīgā kandidēs ar savu partiju “Latvija pirmajā vietā”. Kā otrais numurs viņa sarakstā būs Andrejs Klementjevs no Rēzeknes eksmēra Aleksandra Bartaševiča partijas.
“Varu apliecināt, ka ar saraksta otro numuru mūsu sarakstā būs Andrejs Klementjevs. [“Nekā personīga”: Tātad Bartaševiča partijas ietekme Rīgas domes vēlēšanās tomēr būs?] Ietekme nav. Runa ir par atsevišķiem cilvēkiem. Un, ņemot vērā, ka es Andreju pazīstu ļoti sen, viņš ilgi bijis Saeimā, bijis Saeimas prezidijā, labi pārzina sociālo jomu,” norādīja Šlesers.
Aleksejs Rosļikovs izteicies, ka “Stabilitātei” koncentrēs visus spēkus Rīgā un mēra kandidāts varētu būt viņš pats.
“Saskaņas” līderis vēlēšanās būs domes deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs.
“Progresīvie” nenosauc, kādus spēcīgus kandidātu viņi liks pretī saviem konkurentiem. Elīna Pinto, kandidāte visiem augstajiem amatiem “Progresīvajos”, Rīgā nekandidēs, bet plāno strādāt Jelgavas novada pašvaldībā.
Mārtiņš Kossovičs, Rīgas domes deputāts, “Progresīvie” frakcijas vadītājs: “Šobrīd ir skaidrs, ka lielākais izaicinājums šajās vēlēšanās būs nostāties pretī un konkurēt ar Aināra Šlesera ambīcijām. Jo viņš nav slēpis, kāpēc viņš grib atgriezties, un tās ir tieši viņa biznesa intereses. Un, protams, mēs redzam arī, ka Vilnis Ķirsis, kas ilgu laiku bija atbildīgs par satiksmes jomu un ielu stāvokli, viņa reitingi liecina, ka viņš nebūs pienācīgs kandidāts.”
Edvards Ratnieks (NA), Rīgas vicemērs: “Mēs uzskatām, ka Rīgai ir jābūt latviskai. Mums ir skaidras līnijas, kas iezīmējas pret tām partijām, kas nav gluži bijušas Latvijas interešu sardzē līdz šim. Un, protams, ir skaidrs, ka ne “Saskaņa”, ne Krievu savienība un, visticamāk, arī Rosļikovs nav vispār apskatāmi varianti nākamajai koalīcijai. Šlesers šobrīd izpaudies dažādi. Viņš šobrīd nav skaidri pateicis, viņš ir vienā vai otrā pusē. Mēs redzam, ka tiek slēgti līgumi ar Putinam pietuvinātām partijām, tas, protams, mūs dara uzmanīgus šobrīd.”
Nacionālās apvienības saraksta pirmais numurs būs vicemērs Edvards Ratnieks. KNAB ir apturējis valsts finansējumu partijai un priekšvēlēšanu kampaņā līdzvērtīgi sacensties ar citiem politiskajiem spēkiem Nacionālajai apvienībai Rīgā varētu būt izaicinājums.
“Latvijas attīstībai” saraksta līderis būs bijušais VARAM ministrs Juris Pūce, un tiekot vērtēta arī kādreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika kandidēšana.
“Pūces kungs ir pierādījis sevi darbos. Mēs atceramies reģionālo reformu. Arī citi politiķi, kas konkrēti strādājuši pie konkrētiem darbiem, piemēram, Pabriks un “Patria. Mēs runājam ar profesionāļiem dažādās jomās – gan uzņēmējdarbībā, gan kultūrā, gan sportā un tā tālāk, kas varētu piedalīties vadošās komandas veidošanā,” saka Viesturs Zeps (Latvijas attīstībai), Rīgas domes deputāts.
Kaut arī līdz sarakstu iesniegšanai pašvaldību vēlēšanās vēl ir vismaz pusgads, partiju rosība Rīgā šoreiz sākusies agri. Un var sākties sacensība par idejām.
Vai ZZS ir no Aivara Lemberga atšķirīgs redzējums, kādiem cilvēkiem būtu jākandidē uz Rīgas domi, “Nekā personīga” neizdevās uzzināt. Tāpat arī, vai izdevējai Anastasijai Udalovai bija kāda vienošanās ar Lembergu un līgums ar ZZS tiks turpinās arī nākamgad. Atbildes uz Udalovai nosūtītajiem jautājumiem šīs nedēļas laikā nesaņēmām.
