Pasaulē ir viena sieviete, kura var būt asinsdonore tikai sev – viņas asinis ir saderīgas tikai ar savām 0
Kāda sieviete no Gvadelupas izrādījusies cilvēks ar retāko asins grupu uz Zemes — viņa ir vienīgā, kuras asinis ir saderīgas tikai ar pašas asinīm, vēsta ārvalstu mediji.
68 gadus vecā sieviete pagaidām ir vienīgā zināmā šīs asins grupas – “Gvadelupas negatīvā” – pārstāve. Nosaukums radies no Karību salu Gvadelupas nosaukuma, jo tur sieviete dzīvo.
Franču zinātnieki, kas atklāja šo asins grupu, par to paziņoja šī gada jūnijā Starptautiskajā asins pārliešanas biedrības kongresā Milānā.
Viņi iepazinās ar sievieti jau 2001. gadā, kad viņa dzīvoja Parīzē un gatavojās operācijai, veicot parastās asins analīzes. Ārsti nespēja noteikt viņas asins grupu vai atrast jebkādus tai atbilstošus donorus.
Tajā laikā DNS analīzes vēl nebija pietiekami attīstītas, lai lietu izpētītu padziļināti. Taču 2019. gadā pētnieki izmantoja jaunās paaudzes tehnoloģijas un izsekoja visas pacientes genoma sekvences.
Tika atklāts, ka sievietei ir mutācija PIGZ gēnā, kas ietekmē, kā olbaltumvielas piestiprinās asins šūnu virsmai. Komanda noskaidroja, ka šī unikālā asins grupa ir mantota no viņas vecākiem, jo abi nēsājuši šo mutēto gēnu.
“Šī sieviete neapšaubāmi ir vienīgais šāds gadījums pasaulē,” AFP sacīja bioloģijas speciālists Tjerī Peirārs no EFS. “Viņa ir vienīgais cilvēks pasaulē, kura asinis ir saderīgas tikai ar viņas pašas asinīm.”
Asins grupas sistēmas ir būtiskas asins pārliešanā, jo mūsu ķermenis atgrūž asins grupas antigēnus, kurus tas uzskata par svešiem.
Asins grupas tiek noteiktas pēc antigēniem — olbaltumvielām un cukuriem, kas atrodas sarkano asinsķermenīšu virsmā. ABO sistēma nosaka, vai cilvēkiem ir antigēni “A”, “B”, abi vai neviens, savukārt Rēzus klasifikācija — vai šūnas ir “pozitīvas” vai “negatīvas” attiecībā pret Rh faktora antigēnu.
Tā kopā veido astoņas galvenās asins grupas. Tomēr zinātnieki skaidro, ka pastāv arī vairākas mazāk zināmas grupas — Starptautiskā asins pārliešanas biedrība (ISBT) atzinusi jau 45 citas sistēmas, un tagad “Gvadelupas negatīvā” ir atzīta kā 48. sistēma.
Pētnieki cer noskaidrot, vai vēl kādam cilvēkam varētu būt šī unikālā asins grupa. Tā kā asins grupas bieži sastopamas starp cilvēkiem ar līdzīgu izcelsmi, viņi plāno sākt meklēšanu tieši starp Gvadelupas donoriem.
“Atklāt jaunas asins grupas nozīmē sniegt pacientiem ar retām asinīm labāku aprūpes līmeni,” norādīts EFS paziņojumā.
Dažkārt pacienti ar retām asinīm var sniegt arī izcilu palīdzību citiem. Piemēram, Džeimss Hārisonss, dēvēts par “vīru ar zelta roku”, bija donors, kura asinīs bija reta Anti-D antiviela, ko izmantoja zāļu ražošanā, lai ārstētu grūtnieces ar Rēzus slimību. Kopš 1960. gadiem šī antiviela izglābusi miljoniem bērnu dzīvības.
Rēzus slimība pašai mātei nav kaitīga, taču liek viņas imūnsistēmai iznīcināt mazuļa asins šūnas, kas var būt pat letāli.
