ZZS valdes loceklis un frakcijas deputāts Jānis Dinevičs: Par enerģētikas stratēģiju Latvija 2050 0
Valsts prezidents rīkoja kārtējo, ikgadējo diskusiju par šo stratēģiju Protams šodien aktuālākais ir degvielas cenas un tās pieejamība, kā arī operatīva rīcība cenu mazināšanai. Taču attīstības procesi enerģētikā ir ilgtermiņa, 10 gadi nav ilgs laiks enerģētikā. Tāpēc šodien tika runāts kā veicas ar šīs stratēģijas realizāciju un kādas izmaiņas nepieciešamas jaunajā ģeopolitiskajā situācijā.
Prezidents, atklājot diskusiju, aicināja domāt par enerģētikas jomas risku un resursu diversifikāciju un aicināja pievērsties starp savienojumiem apgādes drošībai, ražošanas jaudām, kas nodrošinātu enerģētisko pašpietiekamību.
Man bija iespēja piedalīties diskusijā. Atļāvos atgādināt stratēģijā apgalvoto, ka tā ļauj valstij reaģēt apsteidzoši. Manuprāt tā vienmēr nav. Atslēgas vārdi skatoties uz 2050. gadu ir sintētiskās degvielas un kodolenerģija ( mazie modulārie reaktori ). Un apsteidzoša reaģēšana ir tikai Igaunijas valdībai, kura pilnā sparā izstrādā un pieņem normatīvo bāzi lai pēc 2032. gada varētu uzstādīt mazos modulāros reaktorus (MMR). Esmu pārliecināts arī Latvijā vajadzēs MMR, bet tiek zaudēts laiks negatavojot normatīvo bāzi un neveicot priekšdarbus. MMR būtu arī tā resursu diversifikācija par ko runāja prezidents un diskutētāji zālē.
Par sintētiskām degvielām. Šodienas degvielu cenas un to pieejamība, piegāžu ķēžu nedrošība liek domāt par pašu iespējām ražot sintētiskās degvielas. Tam nepieciešams ūdeņradis ( H2) un ogļskābā gāze ( CO2) un sarežģītas tehnoloģijas, kuras maksā pietiekami dārgi. Žēl, ka iecerētais projekts Liepājā ražot aviācijas degvielu ir apstājies. Atliek vēlēt veiksmi projekta īstenotājiem un turpināt strādāt. Protams svarīgi cik šāda degviela maksās, bet ievērojot maksu par CO2 kvotām iespējams pozitīvs rezultāts, redzot kā aug aviācijas degvielas cenas.
CO2 emisijas atstās iespaidu uz ļoti daudzām cenām. Ir divas iespējas, savākt un noglabāt CO2 vai to pārstrādāt sintētiskās degvielās vai citos ķīmiskos savienojumos. Tautsaimnieciski izdevīgāk ir pēdējais, bet jādomā arī par noglabāšanu, kas varētu būt biznesa nozare Latvijai un virknei uzņēmumu nebūtu jāpērk CO2 kvotas. Tad produkcija kļūtu lētāku. Diemžēl risinājumi kavējas un apsteidzoša reaģēšana nesanāk.
Diskusijā tika piedāvāts daudz detalizētāk nākošajā tikšanās reizē skatīt iespējamos risinājumus.
