“Rēķini kavēti, uz CV neviens neatbild, rokas nolaižas!” Mārtiņš pastāsta, cik grūti Latvijā atrast darbu
60
“Katrs pats savas laimes kalējs” ir laba dzīves gudrība, bet šajos ekonomiskajos apstākļos cilvēki var censties, cik spēj, bet savu izdevību tā arī nesaņemt. Situāciju vēl vairāk sarūgti šādi aptauju dati – Latvijā 18% darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā plāno samazināt darbinieku skaitu, kas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tātad Latvijā 2026. gadā ne tikai grūti atrast darbu, bet daļa no mums tiks atlaisti. LA.LV lasītāji dalās savā pieredzē, lūk vēl viens stāsts.
“Kārtējais izmisuma brīdis. Smagā situācija joprojām nebeidzas, un šķiet, ka jo vairāk cenšos, jo dziļāk grimstu.
Brīdī, kad likās – tūlīt, tūlīt viss sāks sakārtoties un būs gaisma tuneļa galā, viss atkal kļuva vēl sliktāk. Katru dienu sūtu CV, piesakos darba sludinājumiem, pielāgoju pieteikumus, bet atbildes nav. Klusums. Pilnīgs klusums.
Varbūt no malas kādam šķiet, ka pārspīlēju vai stāstu pasakas, bet diemžēl tā ir realitāte, kurā šobrīd dzīvoju.
Dzīvokļa rēķins ir kavēts, par to domāju katru dienu. Galvā nepārtraukti griežas jautājumi – kā samaksāt, kā izdzīvot nākamo mēnesi, kur atrast izeju. Šī nenoteiktība grauž no iekšpuses un rada pastāvīgu trauksmi.
Ir brīži, kad panika vienkārši pārņem – naktīs grūti aizmigt, dienā grūti saņemties. Rokas sāk nolaisties, jo šķiet, ka, lai ko darītu, tas neko nemaina. Esmu noguris no cīņas, noguris no gaidīšanas un vilšanās. Šobrīd jūtos nonācis pašā dzīves zemākajā punktā, kur katra diena ir izdzīvošana, nevis dzīvošana,” Mārtiņš atklāj.
Varbūt speciālistu ieteikumi var palīdzēt, kā mūsdienīgi izveidot savu CV, kā sagatavoties darba intervijai, ko teikt un ko labāk noklusēt pirmajā tikšanās reizē. Lūk karjeras konsultantes Jolantas Jasukevičas ieteikumi.
“Obligāti ierasties laikā vai pat nedaudz pirms. Apģērbties atbilstoši izsludinātajai vakancei. Pirms tam izpētīt uzņēmumu, lai var iesaistīties kvalitatīvā sarunā par potenciālo darbu tajā. Pārdomāt savus līdzšinējos panākumus darba vietās, lai ar to var padalīties. CV jābūt pēc iespējas kompaktākam, vēlams ietilpināt vienā A4 lapā.
Motivācijas vēstules prasa arvien mazāk, bet joprojām tās tiek prasītas. CV jāveido maksimāli oriģināli un parādot savu personību. Motivācijas vēstule nedrīkst būt CV plašākam izklāstam, tajā pēc iespējas ir jāparāda sava atbilstība izsludinātajai vakancei un sava gatavība un motivācija darboties uzņēmuma labā. Jādomā, kā izcelties starp citu iesniegtajiem CV. Parādīt spēju, gatavību un motivāciju risināt uzņēmumam nepieciešamās problēmas/ uzdevumus.
Obligāti sagatavot savus jautājumus, tajā skaitā par atalgojuma un bonusu sistēmu. Veidot dialogu, lai intervija neizvēršas kā nopratināšana,
Jasukevičai iesaka.
Vai ir kādi obligātie jautājumi, kas būtu intervijā jānoskaidro?
“Tas ir ļoti individuāli, atkarībā no katras personas interesēm, vērtībām un vajadzībām. Nav jāizdomā samāksloti jautājumi, kuri pašam patiesībā neinteresē. Kādam ir svarīga izaugsme, tad jājautā par to, citam veselības apdrošināšana, kādam vēl darba laika elastība vai atalgojuma sistēmas dažādība,” konsultante norāda.
Ko nevajadzētu jautāt potenciālajam darba devējam?
“Droši vien, kas saistīts ar potenciālo algas pieaugumu. No sākuma jāpierāda sevi kā kvalitatīvu darbinieku. Nevajadzētu arī iztaujāt par iepriekšējo darbinieku, kurš ieņēma šo pozīciju. Protams, ka neko arī aizskarošu un aizvanojošu saistītu ar uzņēmumu un tā darbiniekiem,” Jasukevičai piekodina.
Nodarbinātības valsts aģentūra darba meklētājiem iesaka: Lai gan darba tirgus nepārtraukti mainās,
CV joprojām saglabā savu nozīmi kā pirmais solis ceļā uz nodarbinātību. Vienlaikus būtiski ir mainījies veids, kā tas tiek veidots un uztverts.
Uzmanības fokuss ir pārvirzījies uz rezultātiem un sasniegumiem – darba devēji novērtē īsus, mērķtiecīgus CV, kuros skaidri parādīts kandidāta ieguldījums un pievienotā vērtība konkrētajam amatam, nevis plaši pieredzes uzskaitījumi.
Arī motivācijas vēstules forma piedzīvo pārmaiņas – klasiskās A4 lapas vietā arvien biežāk tiek izmantots kodolīgs pavadvēstules e-pasts vai īsa sadaļa “Par mani” CV ievadā.
Mūsdienās darba devēji bieži izmanto automatizētas personāla atlases sistēmas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību atlasa CV pēc atslēgvārdiem, tāpēc ir īpaši svarīgi CV iekļaut vakancē lietotos terminus. Daudzās jomās, īpaši biroja, pārdošanas un vadības amatos, sakārtots LinkedIn profils nereti ir pat nozīmīgāks par pašu CV.
Savukārt radošajās un tehniskajās profesijās īpaši nozīmīga ir portfolio (nozīme – tā ir strukturēta darbu, sasniegumu un prasmju kolekcija, kas uzskatāmi atspoguļo cilvēka praktisko pieredzi un profesionālo izaugsmi, papildinot CV ar konkrētiem pierādījumiem par paveikto un kompetencēm. Atsevišķos gadījumos kā papildu elements var tikt izmantoti arī īsi video pieteikumi, kas kalpo drīzāk kā papildinājums, nevis obligāta prasība).
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka labākas iespējas, meklējot darbu, būs cilvēkiem, kuri apguvuši jomas, kas prasa lielāku sākotnējo piepūli, kuru interesantums nav acīmredzams, pirms cilvēks ieguldījis laiku to izzināšanai. Ar to pirmkārt domāju t.s. STEM specialitātes. Taču ir ticami, ka mākslīgā intelekta attīstības rezultātā augs arī pieprasījums pēc t.s. “mīkstajām” prasmēm jeb soft skills, kas ir intuīcija un cilvēciska saskarsme.
Pēteris Strautiņš norāda, ka viss nav tik vienkārši arī pašā algu jautājumā: “Dati par pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka algas pērn pieauga par 8%. Nav pamata domāt, ka 4. ceturksnis kaut ko ir nozīmīgi mainījis, bet par to drīz uzzināsim.
Dati par algu pieaugumu, kas 2022. gadā sasniedza pat 12%, nereti disonē ar ikdienas pieredzi, radot iebildumus un neticību. Tāpēc ir svarīgi paskaidrot, ko tie nozīmē. Iepriekš sniegtā prognoze nenozīmē, ka cilvēkiem, kas strādā vienā un tajā pašā organizācijā un dara to pašu darbu, alga šogad vidēji pieaugs par 7%. Darba tirgus pakalpojumu uzņēmumu pētījumi mēdz uzrādīt par pāris procentpunktiem lēnāku algu kāpumu. Abi rezultāti ir savā ziņā pareizi.
Vidējās algas lielumu ekonomikā ietekmē strukturālās izmaiņas. Cilvēki maina darbavietas nozaru ietvaros un maina nozares. Notiek arī paaudžu maiņa. Iedomāsimies situāciju – cilvēks, kas ir strādājis kokapstrādes uzņēmumā no galvaspilsētas attālā novadā, saņēmis 1500 eiro mēnesī, aiziet pensijā.
Vienlaicīgi viņa meita vai dēls pēc studijām Rīgā sāk darbu programmēšanas uzņēmumā, tātad nozarē, kur vidējā alga ir ap 3500 eiro mēnesī (bruto). Arī šādi notikumi veido algu statistiku. Vērtē, ka strukturālo pārmaiņu komponente Baltijā veido pāris procentpunktus no vidējo algu kāpuma. Šo neapzinoties, algu statistika var radīt nevajadzīgas domstarpības uzņēmumu un darbinieku starpā. Tāpat neizpratne par to, ka vidējās algas saņēmējs nav vistipiskākais darbinieks. Mediānas alga, kas ir pa vidu visam ienākumu spektram, ir apmēram par piektdaļu zemāka par vidējo algu.”
Vai arī tev ir problēmas atrast darbu? Varbūt kādi novērojumi par darba tirgu konkrētā jomā? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
