Putinam vēl ir par maz – viņš jau kaļ jaunus plānus un vēlas iegūt “suverēnas teritorijas” uz Mēness 0
Krievijas Zinātņu akadēmija nākusi klajā ar ideju, kas jau izraisījusi plašas diskusijas gan zinātnieku, gan sabiedrības vidū. Tā paredz potenciālu Mēness sadalīšanu, piešķirot atsevišķām valstīm “suverēnas teritorijas”, vēsta ārzemju mediji.
Akadēmijas viceprezidents Sergejs Černiševs norādījis, ka nākotnē, attīstoties Mēness izpētes programmām, varētu novest pie Krievijas klātbūtnes zonu izveides uz Mēness virsmas. Formāli tas netiek saukts par teritoriju sadalīšanu, taču pati ideja jau raisa jautājumus par starptautisko tiesību normām.
“Mēness programma sniegs jaunas zināšanas un tehnoloģijas Mēness izpētei. Un galu galā tā palīdzēs izveidot suverēnas Krievijas teritorijas uz Mēness virsmas,” norādīja Černiševs.
Krievijas plāni paredz divus attīstības posmus. Sākumā uzmanība tiktu pievērsta tehnoloģiju izstrādei, kas ļautu veiksmīgi nolaisties uz Mēness un veikt pētījumus.
Otrajā posmā paredzēta infrastruktūras attīstība, tostarp bāzu izveide. Tiek apgalvots, ka tieši šajā posmā varētu rasties jautājums par teritoriālo konsolidāciju. Formāli tā nav tieša sadalīšana, bet gan klātbūtnes zonu izveide, taču pats formulējums jau rada strīdus zinātnieku un politisko aprindu vidū.
Vienlaikus Krievijas kosmosa programma saskaras ar būtiskām problēmām. Misija “Luna 26” pārcelta uz 2028. gadu, bet nākamie posmi plānoti vēl vēlāk. Tas liecina par sarežģījumiem, kas kavē ieceru īstenošanu.
Pēc neveiksmīgās “Luna 25” misijas 2023. gadā, kad ierīce avarēja nolaišanās laikā, programmas attīstība ir faktiski palēninājusies. Eksperti uzskata, ka Krievijai tagad nākas atjaunot savas tehnoloģiskās spējas, kas agrāk tika izstrādātas vēl padomju laikos.
Tikmēr citas valstis aktīvi virzās uz priekšu kosmosa izpētē. Amerikas Savienotās Valstis attīsta “Artemis” programmu, savukārt Ķīna un Indija strauji paplašina savas Mēness misijas.
“Artemis II” lidojums apkārt Mēnesim tiek uzskatīts par nozīmīgu soli ceļā uz cilvēku nosēšanos uz Mēness, kas plānota tuvākajos gados. Tas palielina konkurenci un spiedienu uz citām valstīm, kas cenšas nezaudēt savas pozīcijas.
Krievijas Mēness programmas izmaksas tiek lēstas ļoti augstas. Līdz 2036. gadam tās varētu sasniegt ap 700 miljardiem rubļu, bet kopējais kosmosa nozares finansējums pārsniegt vairākus triljonus.
Neraugoties uz iespaidīgajiem plāniem un ieguldījumiem, eksperti pauž šaubas, vai ar pašreizējiem tempiem Krievijai izdosies sasniegt izvirzītos mērķus. Tajā pašā laikā kļūst skaidrs, ka cīņa par ietekmi kosmosā turpinās un kļūst arvien intensīvāka.
