“Bez sensora esmu akla un izsekot cukura līmeņa svārstībām – neiespējami!” Ilze atklāj, kā sadzīvo ar 1.tipa diabētu un aicina uz piketu
0
“Man ir 1. tipa diabēts. Ceturto gadu. Dzīvoju uz garā insulīna, kas nodrošina dienas fonu. Ēdienreizēs pieslēdzu īso insulīnu – tas tiek galā ar ogļhidrātiem. Un visu laiku, kopš aizvēru slimnīcas durvis, to visu uzrauga sensors. Bez tā esmu akla un izsekot cukura līmeņa svārstībām – neiespējami.
Vairāk nekā trīs gadus esmu kopā ar Gunta Freimane cīņā Saeimas komisijās. Pirms diviem gadiem decembrī Santagora Torma iesniedza iniciatīvu ManaBalss.lv – 1. tipa diabēta pacientiem ir nepieciešami sensori un sūkņi. Gunta, pārstāvot Latvijas Diabēta asociācija cīnījās ar jaunu sparu – ātrums, ar kādu tika savākti paraksti, uzmundrināja.
Divus gadus pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimà “meklēja risinājumus”. Rezultāts: valsts kompensēs sensorus 1. tipa grūtniecēm un cilvēkiem ar aizkuņģa dziedzera rezekciju. Cik tādu grūtnieču ir pie mūsu demogrāfijas? Optimistiski – ap 10. Un pie valsts apmaksāta sensora viņas tiek ap 4. grūtniecības mēnesi. Pēc dzemdībām – viss pa vecam.
Pa to laiku jaunieši pieaug. Un 18 gadu vecumā atklāj, ka diabēts, pēc valsts domām, ir beidzies. Kvalitatīva kontrole vairs nav vajadzīga. Pietiek ar 4 stripiem dienā. Ar četriem stripiem neko nevar ne kontrolēt, ne uzraudzīt – pārbaudīts personīgajā pieredzē. Tālāk – kulies kā māki. Paveicas, ja vari atļauties sensorus. Ja nepaveicas…
“Apvienotais saraksts”, balstoties uz Diabēta asociācijas vēstuli, iesniedz pieprasījumu veselības ministram Hosams Abu Meri. Pa vidu jaunieši saorganizē vienu no lielākajiem piketiem par sabiedrības veselību pie Saeimas. “Kis, kis kauns” protams, pārsit. Bet šis bija pikets par dzīvību. Tad seko balsojums parlamentā. Un te rodas kognitīvā disonanse: izpratnes pilnas koalīcijas runas no Saeimas tribīnes un tam sekojošais balsojums. Nošauj dzīvu! Pamatojums “pret” – veselības ministru gribēšot nomest. Atbildes uz jautājumiem nesaņemtas.
Tomēr piketa laikā notikušais balsojums par Švinkas demisiju, kaut kā argumentāciju liek apšaubīt. Tur tak koalīcija vienoti “pret” un ministram ne silts, ne auksts! Ko tad šoreiz šitā? Nieka ~7000 1T pacienti VS viens ministrs. Prioritātes? Atbildes netiek saņemtas.
Paldies “Sociālo un darba lietu komisijas” vadītājam Bērziņa kungam par iespēju. 15.04. būs sēde: “Par līdzšinējiem rezultātiem un turpmākajiem plāniem 1. tipa cukura diabēta pacientu aprūpē un veselības saglabāšanā”. Pa vidu – mēģinājumi diskreditēt. Centās. Nesanāks!
Esmu klāt NVD darba sēdē. Plāns: 500 pieaugušajiem segt sensora izmaksas. No ∼6800 ar asti 1. tipa pacientiem. Tas nav pat 10 %. Izdomājiet, kuri būs tie 500 laimīgie… Anny Roga neiztur. 1.04. iesniedz atkārtotu iniciatīvu manabalss.lv. 7.04. vakarā – 10 000 parakstu ir savākti. Nedēļa. Un 10 000. Paldies, līdzcilvēk! Paldies, ka saproti: Tev izdevīgāk ir cilvēks, kurš strādā un dzemdē, nevis sēž uz invaliditātes pabalsta.
Tāpēc šobrīd izšķir visu – Tava klātbūtne. 14. aprīlī no 11.00 līdz 13.00 tiekamies pie Ministru kabineta.
Divus gadus rakstījām vēstules. Divus gadus sēdējām komisijās. Divus gadus bijām pieklājīgi. Mūs nesadzirdēja. 10 000 parakstu nedēļā nozīmē, ka sabiedrība ir ar mums. Tagad valdībai tas ir jāierauga. Paņem stundu no darba. Paņem draugu. Paņem plakātu. Sensors nav luksus. Sensors ir dzīvība. Tiekamies 14.04. plkst. 11.00 pie Ministru kabineta. Esi klāt.”
2026. gada 14. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 13.00 pie Ministru kabineta notiks pikets, kura mērķis ir pievērst uzmanību steidzamai nepieciešamībai nodrošināt 1. tipa diabēta pacientus ar mūsdienīgām medicīniskām tehnoloģijām – nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem. Piketu organizē Latvijas Diabēta asociācija sadarbībā ar diabētu kopienu, aicinot piedalīties diabēta pacientus, viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un visus atbalstītājus. Pasākuma mērķis ir panākt tūlītēju valsts rīcību, lai samazinātu diabēta pacientu mirstību un uzlabotu dzīves kvalitāti.
