Trampa uzbrukumi NATO atjauno diskusiju par “Eiropas pīlāru” aliansē – vairāk nekā 30 gadus senu ideju, kas joprojām nav skaidri definēta 0
Donalda Trampa kritika par NATO un sabiedrotajiem paātrina diskusijas par tā saukto “Eiropas pīlāru” aliansē – vairāk nekā 30 gadus senu ideju, kas joprojām nav skaidri definēta, vēsta euractiv.com.
Kopš atgriešanās prezidenta amatā pirms pusotra gada Tramps vairākkārt pārbaudījis alianses vienotību – pieprasot lielākus aizsardzības izdevumus, izsakot ideju par ASV kontroli pār Grenlandi un kritizējot sabiedrotos par nepietiekamu iesaisti Hormuza šauruma atvēršanā konflikta laikā ar Irānu.
“NATO nebija tur, kad mums to vajadzēja,” Tramps rakstīja sociālajos tīklos pēc NATO ģenerālsekretāra Marka Rites vizītes Vašingtonā, kuras mērķis bija mazināt spriedzi.
Šādi izteikumi un signāli, ka ASV varētu samazināt uzmanību Eiropas aizsardzībai, atjaunojuši aicinājumus stiprināt Eiropas lomu NATO ietvaros.
Kas ir “Eiropas pīlārs”?
Ideja pirmoreiz izskanēja jau 1962. gadā, bet vēlāk tika iekļauta NATO 1991. gada stratēģijā, aicinot Eiropas valstis uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību. Tomēr līdz pat šodienai šis jēdziens tiek interpretēts dažādi.
Francija, piemēram, to skaidro kā Eiropas spēju pašai nodrošināt savas aizsardzības vajadzības un vajadzības gadījumā rīkoties patstāvīgi. Savukārt ASV skatījumā tas nozīmē, ka Eiropa sniedz lielāku ieguldījumu NATO kopējā aizsardzībā, bet Vašingtona saglabā kontroli pār vadību, militāro plānošanu un kodolatturēšanu.
Eiropa joprojām lielā mērā paļaujas uz ASV tehnoloģijām, īpaši attiecībā uz tāla darbības rādiusa raķetēm, kosmosa izlūkošanu un mērķēšanas sistēmām.
NATO valstis pagājušajā gadā vienojās līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP. Šis lēmums tika pieņemts pēc Trampa kritikas, ka Eiropa tērē pārāk maz un pārlieku paļaujas uz ASV.
Eiropas Savienība, kurā ietilpst 23 NATO valstis, plāno palielināt ieguldījumus aizsardzībā – tostarp dronos, munīcijā, jūras un kiberdrošības jomā.
Tomēr ASV politika šajā jautājumā ir pretrunīga. No vienas puses, Vašingtona mudina Eiropu stiprināt savu aizsardzību, bet no otras – turpina aicināt iegādāties amerikāņu militāro aprīkojumu, kas ierobežo Eiropas industrijas attīstību.
Vēl viens būtisks jautājums ir NATO lēmumu pieņemšana. Alianse darbojas pēc vienprātības principa, un galvenās militārās pozīcijas tradicionāli ieņem ASV pārstāvji.
Trampa kritika mudinājusi dažas valstis, īpaši Franciju, runāt par lielāku neatkarību. Tiek apspriesta iespēja, ka Eiropas valstis varētu ieņemt vairāk vadošo amatu NATO struktūrās.
Tomēr pilnīga neatkarība no ASV NATO ietvaros būtu sarežģīta, jo tas prasītu būtiskas izmaiņas alianses struktūrā.
Daži eksperti uzskata, ka nākotnē Eiropas valstis varētu rīkoties arī ārpus NATO, veidojot tā sauktās “gribētāju koalīcijas”, ja ASV bloķētu lēmumus.
Eiropas valstis jau šobrīd meklē elastīgākus sadarbības modeļus, kas ļautu gan sadarboties ar ASV, gan nepieciešamības gadījumā rīkoties patstāvīgi.
Trampa atkārtotā kritika par sabiedroto rīcību Hormuza šauruma jautājumā un iepriekšējie strīdi, piemēram, par Grenlandi, ir saasinājuši attiecības NATO iekšienē. Sagaidāms, ka šie jautājumi būs centrā arī nākamajā alianses samitā.
