Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Aiziet drosmīgs Latvijas patriots (5)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Konstantīns Pupurs. 1964. gada 5. marts – 2017. gada 10. septembris.

Rīt Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks atvadīšanās no Konstantīna Pupura, kurš 10. septembrī 53 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

“Konstantīns Pupurs 1988. gada 14. jūnijā uzdrošinājās kļūt par pirmo, kurš padomju okupācijas laikā publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri Rīgai. Viņš bija cilvēktiesību aizstāvju grupas “Helsinki-86″ biedrs, viens no nedaudzajiem, kurš neslēpa savu dalību un atklāti iestājās par brīvu Latviju,” sēru paziņojumā raksta Nacionālā apvienība, kuras biedrs bija K. Pupurs. “Padomju gados Konstantīnam nācās pārciest čekas teroru – pirmo reizi viņu apcietināja 1986. gadā Maskavā, kur Konstantīns krievu studentu vidū bija nodibinājis vēstures pētīšanas klubu. Viņu nodeva labākais draugs, kurš izrādījās čekas ziņotājs. Pēc oficiālās iestāšanās “Helsinki-86” grupā 1988. gada janvārī problēmas sākās toreizējās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekanātā, kas nevēlējās savu studentu vidū redzēt “pretpadomju elementu”. Pēc 1988. gada 14. jūnija čeka Konstantīnam lika saprast, ka, gadījumā ja viņš pretosies un neatstās Latviju, sekas būs bargas. K. Pupurs devās trimdā, sākumā dzīvoja Minsterē, pēc tam pārcēlās uz ASV. 1992. gadā atgriezās nu jau brīvajā Latvijā, taču turpināja saņemt draudus neiesaistīties politiskās aktivitātēs. 1993. gadā viņš tika izsekots un smagi piekauts, pēc kā atkārtoti devās uz ASV.”

K. Pupurs ar izcilību beidzis Masačūsetsas Valsts universitāti, studējis biznesa augstskolā Londonā, prata vairākas svešvalodas (franču, angļu, vācu, krievu). Dienēja kā leitnants ASV armijā, piedalījās Irākas karā. 2010. gada martā atgriezās uz dzīvi Latvijā. 2011. gadā sāka darbu Latvijas Jūras akadēmijā kā galvenais speciālists metodiķis, lektors.

2011. gada 14. jūnijā K. Pupurs atkārtoja savu vēsturisko gājienu ar sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, lai vienotu latviešu tautu cīņai par tiesisku valsti. K. Pupurs bija studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” biedrs.

Atgriežoties Latvijā, Konstantīns iestājās partijā “Visu Latvijai!”. “Ir brīži, kad ceļamies, lai ietu, ir brīži, kad mostamies, lai dotos darbus darīt. Ar smeldzošu sirdi no tālienes esmu vērojis Latvijas virzību, bet ir pienācis brīdis, kad katra latvieša apņēmība un stingra rīcība izšķirs mūsu valsts likteni. Es augsti novērtēju to, ko dara un ir iespējusi “Visu Latvijai!”, tomēr vēl daudz darāmā, lai kopā sasniegtu tos nacionālos ideālus, par kuriem iestājos arī pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esmu pārliecināts, ka ar godprātību un mērķtiecību “Visu Latvijai!” to panāks!” iestājoties partijā, uzsvēra K. Pupurs.

“Partijas rindās Konstantīns vienmēr izcēlies ar stingru nacionālkonservatīvu pārliecību, taisnīguma izjūtu un lielu atbildības sajūtu, uzņemoties veikt pienākumus Latvijas neatkarības, valodas, nacionālo vērtību stiprināšanai, Latvijas kā valsts labā. Konstantīns bija nesamierināms pretinieks jebkurai kreisai vai liberālai ideoloģijai un nekad savu rīcību nav pieskaņojis politkorektuma uzspiestām normām. Konstantīna plašās un dziļās vēstures un ideoloģijas zināšanas un entuziasms darīja viņu par autoritāti arī ārvalstu nacionāli domājošo cilvēku vidū. Iestājoties par taisnību, Konstantīnu nekad nav biedējušas nelabvēļu un ideoloģisko pretinieku ņirgas un apmelojumi – ne atmodas gados, ne vēlāk Nacionālās apvienības rindās. Konstantīns bija nelokāms Krievijas agresijas Ukrainā pretinieks.

Latvija ir zaudējusi krietnu tēvu, drosmīgu Latvijas patriotu, aktīvu cīnītāju par Latvijas valsts vērtībām. Tā ir smaga diena Nacionālajai apvienībai, jo mēs esam zaudējuši ne tikai partijas biedru, bet arī draugu,” raksta partijas kolēģi, izsakot līdzjūtību Konstantīna tuviniekiem, īpaši dēlam Ivaram.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai ir pieejamas neatkarigas med ekspertizes? Taas obligati javeic sabiedriski aktivu cilveku peksnjas naves gadijumaa ipasi, ja vinji nav bijusi erti.
    Taa ir kaa norma. Par to nevar but divu domu.

  2. Atvainojos, ka neizteikšu līdzjūtības dežūrfrāzes. Mana līdzjūtība izpaužas tādējādi, ka domāju, apzinos un lūdzu par to, lai tādiem cilvēkiem tādā vecumā nebūtu jāaiziet. Ikvienai slimībai ir garīgs jeb informatīvi algoritmisks pamats. Cilvēks ir vesela Valstība, un tajā jāvalda sirdsgudrībai, mieram, līdzsvaram, citāda “valstība iet bojā”. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem, taču tādiem taisnā ceļa gājējiem likme (risks un maksa par kļūdām) vienkārši ir daudzkārt augstāka. Šis cilvēks bija ne tikai globālā vēsturiskā informatīvā kara dalībnieks (kā mēs visi), bet arī nodarbināts (profesija un maizes pelnīšana) bruņotajos spēkos. Konvencionālais karš ir zemākā pārvaldes prioritāte. Bet Konstantīns bija iesaistīts visās trīs augstākajās pārvaldes prioritātēs – ideoloģiskajā, vēsturiskajā un konceptuālajā (diemžēl te arī radās tas lielākais resursu trūkums…). Ļoti gribētos ticēt, ka tuvinieki, draugi, kā arī daudzie sadarbības partneri un līdzgaitnieki par to padomās un izdarīs secinājumus! Pateicos tiem, kuri runā, domā un dara no Sirds! Šajā virzienā mums visiem vēl daudz, daudz Darba!!!

  3. Bezgala sāpīgs zaudējums. Lai vieglas smiltis!

  4. Bezgala sāpīgs zaudējums. Lai vieglas smiltis Konstantīnam.

  5. R.I.P. Konstantīn !

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+