Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

“Jābeidz dzīvei triekties cauri, jāsāk dzīvot.” Karls Onorē uzrunā “Digital Freedom Festival” dalībniekus0


Karls Onorē: “Pasaule ir apsēsta ar ātrumu.”
Karls Onorē: “Pasaule ir apsēsta ar ātrumu.”
Publicitātes foto

Aizvadīts jau piektais tehnoloģiju un dzīvesstila festivāls “Digital Freedom Festival” (“DFF”), kurā šogad īpašu uzmanību pievērsa gan tehnoloģiju laikmeta ēnas pusēm, gan tehnoloģijām kā rīkiem, kas spēj mazināt nevienlīdzību un uzlabot kopējo pasaules dzīves līmeni. Neiztika arī bez debatēm par to, kā būtu jāmainās cilvēku pārvietošanās kultūrai.

 

Lēnuma revolūcija

Jau pagājušā gada “DFF” laikā tehnoloģiju portāla “VentureBeat” analītiķis Stjuarts Rodžerss runāja par izdegšanu jaunuzņēmumu dibinātāju vidū, kas novedis pie tā, ka nozarē par ļoti lielu problēmu kļuvusi mentālā veselība. Problēma ir tik dramatiska, ka jauno uzņēmēju vidū ir ārkārtīgi liels pašnāvību skaits.

Šogad par kustību, kas ceļ godā visu veidu procesu lēnu, izsvērtu un rūpīgu paveikšanu, runāja kustības viens no zināmākajiem pārstāvjiem, kas bieži uzstājies arī “TED” kustības rīkotajos pasākumos, rakstnieks Karls Onorē.

“Pasaule ir apsēsta ar ātrumu – cilvēki grib padarīt pēc iespējas vairāk darbu pēc iespējas īsākā laikā. Par realitāti kļuvuši tādi procesi kā ātrā lasīšana, ātrā iešana, ātrie randiņi, ātrais sekss utt. Mums vajadzētu ielikt zemākā ātrumā. Ir parādījusies pat ātrā joga, kuru profesionāļi grib paveikt piecās minūtēs un doties tālāk. Esmu pat dzirdējis par ātrajām bērēm, kad zārks nolikts vietā, pie kuras var piebraukt ar auto, pamāt caur auto logu un doties tālāk. Šī ātruma apsēstība bojā mūsu veselību, attiecības, ēšanas kultūru utt. Jābeidz dzīvei triekties cauri, jāsāk dzīvi dzīvot,” sacīja Onorē.

Pats Onorē atklāja, ka sacījis “bremzēt” brīdī, kad lasījis dēlam pasaku. Viņš centies ātri iziet cauri “Sniegbaltītei”, konspektīvi pāris teikumos izstāstot to, kas rakstīts uz vairākām lappusēm. Tā kā dēls pasaku zinājis no galvas, plāns neesot izdevies. “Viņš saprata, ka šmaucos. Tad uzdevu sev jautājumu – vai tiešām esmu tik aizņemts, lai mānītu savu dēlu? Biju zaudējis prātu,” atklāja Onorē.

Viņu priecē, ka šobrīd arvien vairāk cilvēku piebremzē un ņem vērā “lēnās” kustības pamatprincipu – ātrāk ne vienmēr nozīmē labāk.

Kustība neproponē slinkumu, tā uzsver kvalitātes nozīmi pār kvantitāti un spēju katrai darbībai atrast pareizo izpildīšanas ātrumu.

“Kad to ņem vērā, notiek revolūcija it visā, ko dari. Mēs šobrīd esam ļoti nobijušies no garlaicības, taču tā nemaz nav slikta lieta. Kad bērns pasaka vecākiem, ka viņam ir garlaicīgi, vecāki ceļ paniku un meklē, kā ātrāk viņam iegrūst rokās telefonu vai planšetdatoru. Tā vietā vecākiem ar bērnu vajadzētu pavadīt vairāk laika. Vai arī uz to nekādi nereaģēt – garlaicība iemāca socializēties, inovēt, iemācīties jaunas lietas. Bērnam vajag laiku un vietu, lai izpētītu pasauli, lai saprastu, kas viņam patīk, kas viņu garlaiko,” sacīja Onorē.

Ļoti svarīgi kustības pamatprincipus izmantot arī darbā, jo ātrums noved pie kļūdām, radošuma samazināšanās. “Daudzi uzņēmumi šobrīd aktīvi meklē veidus, kā likt darbiniekiem strādāt mazāk, lai brīvajos brīžos varētu uzlādēt baterijas un iztīrīt prātu.”

Nobeigumā Onorē lika biežāk novērsties no ekrāniem vai pat viedierīces izslēgt – pārāk daudzi šobrīd ir atkarīgi no dažādu veidu ekrāniem.

“Viens cilvēks dienā tālruņa ekrānam pieskaras 2617 reizes. Ir cilvēki, kuri pieskaras 5500 reizes. Jo vairāk pieskaramies ekrānam, jo mazāk pieskaramies citiem cilvēkiem. Daudzi stāsta, ka lieliski pieprot t. s. “multitāskingu” jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Multitāskings jūs nepadara par labāku cilvēku vai profesionāli. Zinātnieki uzskata, ka to pat nav iespējams paveikt. Tā drīzāk ir žonglēšana – pievērsties vienam darbam 10–15 sekundes.”

 

Prezidentu uztrauc algoritmi

Par tehnoloģiju radītām problēmām diskutēja arī Latvijas prezidents Egils Levits un “ZEITmagazin” galvenais redaktors Kristofs Amends.
Publicitātes foto

Saistītie raksti

Par tehnoloģiju radītām problēmām diskutēja arī Latvijas prezidents Egils Levits un “ZEITmagazin” galvenais redaktors Kristofs Amends. Prezidents uzsvēra, ka, lai arī internets ir spējis atrisināt daudz pro­blēmu, tas ir sekmējis arī problēmu rašanos.

“Izmantojot digitālās tehnoloģijas, it īpaši sociālos medijus, mēs ļaujam sevi novērot. Ja cilvēka rīcība visu laiku tiek monitorēta, algoritmi spēj paredzēt tālāko uzvedību un izveidot viņa profilu. Līdz ar to kļūst iespējams manipulēt ar cilvēkiem un ietekmēt viņu gribu,” teica Egils Levits. “Šī iemesla dēļ nepieciešams apzināties šīs problēmas, lai pēc tam sekotu politiska rīcība.”

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka rīko diskusiju par risinājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai 3
7 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Kurt Koenig” ieņēmumus audzē par ceturto daļu
7 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kā izskatīsies Rail Baltica nākotnes infrastruktūra
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
ASV nosaka sankcijas Lembergam 2
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latgalē veiktas nežēlīgas laupīšanas: aizturēti divi sevišķi bīstami noziedznieki 1
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
ĀM izplata brīdinājumu bankām par sadarbības risku ar Lembergu
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Rīga jāatpūtina no Ušakova un viņa sekotājiem 2
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Brīžiem līs, vietām gaidāms arī sniegs. Prognoze otrdienai
5 stundas