Latvijā
Sabiedrība

Cenu spidometrs salūzis un ugunskristības autoplacī. “LA” nedēļas apskats 16

Publicitātes foto un LA arhīvs

Cilvēks. Cīrules ugunskristības autoplacī

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šodien aprit deviņi mēneši, kopš Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu ieņem bijusī apdrošināšanas kompāniju darbiniece Ilze Cīrule. Pa šo laiku ne ar ko īpaši spilgtu (ne pozitīvu vai negatīvu) nav izcēlusies, darbības sākumā sabiedriskajā telpā vairāk nonāca viņas skaidrojumi par paša VID reorganizācijām. Tāpēc var teikt, ka pagājusī nedēļa I. Cīrulei bija pirmās nelielās ugunskristības, kad VID cīņa ar sludinājumu portālu “ss.lv” pārvērtās par īstu karu publiskajā telpā.

Sabiedrība sadalījās divās lielās grupās. Vieni aizstāvēja portāla īpašniekus, sakot, ka VID pārcenties ar “nesamērīgu piespiedu līdzekļu lietojumu” pret uzņēmumu, kurš ir godīgs nodokļu maksātājs (Jaunā konservatīvā partija pat aicināja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu VID vadītāju atlaist). Otri tomēr piesardzīgi uzteica VID par apņēmīgo ķeršanos pie rīkles ēnu ekonomikas pārstāvjiem, kurus it kā piesedz “ss.lv”.

Vienlaikus ļaudis piebilda, ka, nezinot visu patieso ainu, nevar saprast, vai sods bija samērīgs. Te arī parādījās problēma, ar ko I. Cīrules vadītais VID faktiski visas nedēļas laikā netika galā. Proti, notikumu, faktu pamatojums un skaidrojums sabiedrībai. Pagājšotrdien I. Cīrule pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski žurnālistiem teica, ka premjers aicinājis VID vairāk skaidrot sabiedrībai domstarpības ar portālu “ss.lv”. “Publiskajā telpā ir ļoti lielā mērā zudis fokuss no lietas būtības – no tā, ka mēs vēršamies pret nelegālām automašīnu tirdzniecības shēmām un cenšamies likumīgā kārtā iegūt informāciju, kas mums palīdzētu šīs shēmas apkarot,” teica I. Cīrule. Taču nedēļas gaitā tā arī tautai saprotamāka skaidrojuma no VID nesagaidījām, un šo “informācijas caurumu” aizpildīja citi, piemēram, Auto asociācijas pārstāvis Andris Kulbergs, sociālajos tīklos detalizēti skaidrojot, kas tās par shēmām, kāpēc tās ir sliktas. Lasītāji secināja – beidzot kāds pamato skaidrāk nekā VID vai valdība.

To, ka VID un tās vadītāja nav pelnījusi prēmiju par komunikāciju, liecina pīšanās ap skaitļiem. Runājot par nelegālajā auto tirgū radītajām shēmām, I. Cīrule te minēja “potenciāli nenomaksātos nodokļus, kas tuvojas 100 miljoniem eiro”, te premjeram VID bija teicis, ka 50 miljoni, te uzpeldēja 20 miljoni… Turklāt klausītājiem bieži vien nekļuva skaidrs, par kādu periodu ir runa un vai tas par auto tirdzniecību, kas notikusi ar “ss.lv” starpniecību, vai par visu nelegālo auto tirgu kopumā.

Šajā publiskajā kaujas placī kā valsts puses pārstāve I. Cīrule bija diezgan vientuļa. Finanšu ministres aizstāvība nebija jūtama. Viņa esot atvaļinājumā un šonedēļ tikšoties ar visām iesaistītajām pusēm. Žurnālistu sazvanīta, viņa tik īsi teica, I. Cīrule joprojām bauda ministres uzticību.

Tikmēr “ss.lv” paziņojuši, ka nolēmuši piesaistīt mediācijas partneri – auditorkompāniju “PricewaterhouseCoopers” – strīdā starp VID un portāla saimniekiem.

Pārsteigums. Cenu spidometrs laikam salūzis

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas cilvēkus ar cenām nevar pārsteigt, esam piedzīvojuši gan Eiropā augstāko inflāciju, gan pieraduši, ka valsts savus arvien augošos tēriņus sedz, palielinot nodokļus. Paburkšķam un maksājam. Pēdējais cenu kāpums, ko piedzīvojam šobrīd, jau pārsniedzis atļauto ātrumu. Vai kādam pietiks spēka to apturēt?

Ar Konkurences padomes radariem vien varētu būt par maz, lai apturētu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, kas kāpj teju pa dienām. Arī sviesta cenas uzrāda Bolta cienīgus sprintera ātrumus. Un pat ikmēneša elektrības rēķini kļūst arvien lielāki. Neglābj pat tas, ja skaitītāja rādītāji stāv uz vietas. Cilvēki ir neizpratnē: kā tad tā, elektrības ražotājs “Latvenergo” 100% pieder valstij, arī piegādātājs AS “Sadales tīkls” ir 100% valsts uzņēmums, bet jāmaksā arvien vairāk. Cenu spidometrs laikam salūzis.

Tirgotāju asociācija teic, vidējās cenas piena produktiem esot stabilas, izņēmums ir tikai sviests. Arī gaļas produktu cenas veikalos esot stabilas, ja neskaita izņēmumu. Vistas gaļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk nekā 20%. Arī bakalejas preču grupā cenas stabilas, bet izņēmums ir griķi, kam cena palielinājusies par 24%.

Tirgotājiem argumenti cenu celšanai nav tālu jāmeklē. Tiek piesaukta birža, bankas, pieprasījums, iepriekšējo gadu zaudējumi, laika apstākļi, konkurence… Bet nav dzirdēts, ka atzītos kāds neprasmē saimniekot, saplānot finanšu plūsmu, neefektivitātē.


Izgāšanās. Sašķeltā komisija

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kādu rezultātu gan var gaidīt no “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja izmeklēšanas process sākas ar komisijas priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas (“No sirds Latvijai”) gāšanas aktu. Tiesa, neizdevušos, jo ar deputātu Ritvara Jansona (Nacionālā apvienība) un Andreja Judina (ārpus frakciju deputāts) balsīm, kuri pārliecinoši pamatoja, kāpēc Sudraba šo pienākumu nedrīkst veikt, bija par maz.

Divi Sudrabas sabiedrotie – Igors Pimenovs no “Saskaņas” un Ainārs Mežulis no ZZS – nebilda ne vārda visu komisijas sēdi, vien laiski gaidīja, kad varēs doties mājās. Vienīgi Mārtiņš Šics no Latvijas Reģionu apvienības centās pārliecināt pārējos, ka jāņem priekšā Saeimas kancelejas darbinieki, kas nav sēdes protokolā precīzi atreferējuši sēdes stenogrammā rakstīto, nav likuši deputātei Sudrabai izlasīt protokolu, ko viņa paraksta, maldinot kolēģus un sabiedrību, ka viņai ir pielaide valsts noslēpumam.

Sudrabai aiz muguras stāv frakcijas biedrs Gunārs Kūtris, jurists, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kurš, uzņemoties savas līdzgaitnieces advokāta lomu, saka: “(..) Ja kāds baidās, ka Sudraba pateiks, kas patiesībā bijis un kas tajās ne tikai publiskotajās, bet arī nepubliskotajās runās nosaukts, lai arī baidās. Bet lai neceļ stulbu ažiotāžu – lai gaida konkrētus izmeklēšanas rezultātus un, protams, lai baidās.”

Komisija jau pirmajā sēdē ir sadalījusies divās frakcijās – Sudrabas sabiedrotajos un oponentos. Ko šādā situācijā var izmeklēt? Kas vieniem melns, tas otriem balts, kas vieniem šķiet acīmredzams, otriem – aizdomīgs. Bet komisijas priekšsēdētāja tik rullē!


Vilšanās. Iekrita caurā tīklā?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Augusta sākumā Kiprā aizturēts starptautiskā meklēšanā esošais kādreizējais auto tirgonis, Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kukuļotājs Germans Milušs. Nedēļas nogalē jau pienāca ziņa, ka savulaik no soda Latvijā aizbēgušais Kiprā jau ticis uz brīvām kājām. Redzēsim, vai līdz ar to pagaisušas visas izredzes panākt Miluša izdošanu Latvijai, kur viņam jāizcieš piecu gadu cietumsods. Miluša epopeja, iespējams, turpināsies tāpat kā līdz šai dienai turpinās bijušā izglītības iestāžu vadītāja Jura Stabiņa (izvairās no astoņu gadu cietumsoda), kādreizējās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Ārijas Stabiņas (apsūdzēta kukuļņemšanā) un Jūrmalgeitas dalībnieka Leonīda Lasmaņa (apsūdzēts korupcijā) pēdu dzīšana. Daudzām citām – sīkākām, bet nebūt ne labākām – zivīm tik veiksmīgi slapstīties neizdodas, lai gan no soda cenšas bēgt daudzi. Caurmērā gada laikā mūsu likumsargiem starptautiskā meklēšanā nākas izsludināt gandrīz 200 dažādu pārkāpēju – slepkavu, izvarotāju un zagļu. Tomēr lielāko daļu no tiem izdodas pārvest rokudzelžos.


Joks. Eksperts visās jomās

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Laimas Vaikules un Jāņa Stībeļa uzstāšanos Ventspilī pavadīja spēcīgs vējš. Šonedēļ tikšot meklēts atbildīgais par to.

Joks. Eksperts visās jomās

Ventspili – ja var ticēt reklāmas saukļiem, gandrīz vai vienīgo Latvijas pilsētu “ar rītdienu” –, kas plašos iedzīvotāju slāņos pazīstama arī kā vieta, kur vēl nesen notika daudzi publikas ievērību iemantojuši popkultūras pasākumi, nedēļas sākumā pāršalca vietējas nozīmes skandāls, kas tomēr guva ievērību visā Latvijā. Izrādās, neseno Ventspils pilsētas svētku noslēguma koncertā uz dažām minūtēm divas reizes pazudusi elektrība – Jāņa Stībeļa uzstāšanās laikā un neilgi pirms uguņošanas, kad uz skatuves kāpa Laima Vaikule. Izdzisis skatuves apgaismojums un lielie ekrāni, un nopelniem bagātā skatuves dīva nav spējusi nodziedāt visas dziesmas. Ar vērtējumu situācijai savā iknedēļas preses konferencē nekavējās pilsētas vadonis Aivars Lembergs: “Nu kā tas var būt? Tu esi profesionāls dziedātājs un nāc uz izrādi, nezinot vārdus. Tā ir galīga nolaidība, tā kā es teicu – lai izvirza pretenziju.” Iespējams, negaidīto tehnisko problēmu dēļ kādam pat nākšoties atvadīties no amata. “LA” Ventspils domē noskaidroja, ka šonedēļ notikšot izvērtēšanas sapulce un līdz tam nekādu komentāru nebūšot – arī par to, kas īsti bijis atbildīgs par skatuves tehnisko nodrošinājumu. Koncerta ierakstos redzams, ka bijuši slikti skatuves apstākļi stiprā vēja dēļ, turklāt principā jau nav nekas neparasts, ka skatuves mākslinieki uzstājoties izmanto monitorus un citas ierīces kā papildu tehnisko nodrošinājumu. Jāteic, ka arī pašam Lembergam, lai kā gribētos izlikties par universālu ekspertu visās lietās un nu jau arī – mūzikas apskatnieku, samisējās – preses konferencē sūrojoties par to, ka koncerta repertuārs esot bijis vājš un Borisam Rezņikam esot maz hitu – realitātē gan viņa talants šajā ziņā samērojams ar Raimondu Paulu –, viņš pārdēvēja komponistu par Iļju. Taču priecē, ka vismaz paša Lemberga secinājums ir optimismu rosinošs: “Bet nu okei – kopumā jau cilvēku atsauksmes ir labas, un tas jau ir pats galvenais.” Un vispār: “Situāciju izglāba labs salūts, kam mēs pievērsām lielu uzmanību.”

Sagatavojuši: Linda Rasa, Gundega Skagale, Māra Libeka, Guntis Ščerbinskis, Anita Bormane

LA.lv