Uncategorized

Aptieka koka mājām – renovācijas centrs palīdz māju saimniekiem 1


Dekoratīva koka māja Kuldīgas vecpilsētā.
Dekoratīva koka māja Kuldīgas vecpilsētā.
Foto – Andris Ozoliņš

Lai saglabātu un palīdzētu atjaunot koka apbūvi, Rīgā darbojas koka māju renovācijas centrs “Koka Rīga”, kas konsultē un palīdz māju saimniekiem.

Latvijas pilsētu ielās redzam daudz brīnišķīgu vecu koka māju, kas ir interesanti sava laika kultūrvēsturiski pieminekļi. Tik plašs saglabājies vēsturiskās koka arhitektūras mantojums ir unikāla parādība Eiropā, kur pilsētu koka apbūve masveidā aizvietota ar jaunceltnēm. Vēsturnieks Vladimirs Eihenbaums min, ka Rīgā apzināts ap 4000 koka ēku, kamēr milzīgajā Maskavā tikai 42. Mājas saglabājušās pat no 19. gs. sākuma, paletē ietilpst strādnieku mājas, turīgu ļaužu mājas, muižu un pusmuižu ēkas, vasarnīcas un dziednīcas. Izrādās, Rīga un tās apkārtne kādreiz bijusi populāra dziedniecības vieta, par ko netieši liecina arī koka māju raksturīgais Šveices stils.

Rietumeiropā pilsētas koka namus nomainījusi moderna apbūve. Tagad modē ir restaurētas koka ēkas, tāpēc citas pilsētas ar zināmu skaudību raugās uz Rīgas plašo vēsturisko koka apbūvi. Protams, veco namu skaits samazināsies, tomēr svarīgi ir iespēju robežās koka apbūves vērtīgāko daļu saglabāt, jo tā ir ne tikai kultūrvēsturisks piemineklis, bet arī īpaša rozīnīte pilsētas ainavā. Sakārtotas koka ēkas pilsētu dažādo, piešķir bieži vien bezpersoniskajām ielām individualitāti. Diemžēl koka māju lielākā daļa ir stipri nolietota un prasās pēc pamatīgas restaurācijas. Koka ēku galvenā problēma ir īsta saimnieka trūkums. Tādēļ interesantu ēku saglabāšana un izmantošana pilsētas kultūras dzīves vajadzībām ir viens no racionālākajiem koka ēkas izmantošanas veidiem.

Lai veicinātu koka māju atjaunošanu, Rīgas dome pirms vairākiem gadiem izveidojusi renovācijas centru “Koka Rīga”, kas atrodas Krāsotāju ielā 12. Ēkā darbojas konsultāciju centrs, muzejs, tur notiek izstādes un kultūras pasākumi.


Saglabāt koka apbūvi

“Plānojot koka ēku restaurāciju, īpaša vērība jāpievērš ansambļa veidošanai. Tam būtu jāsastāv no vismaz trim mājām, kas sniegtu priekšstatu par pilsētas apbūvi. Pilsētas koka māju apbūves kompleksu savulaik bija paredzēts veidot Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet tas diemžēl neizdevās. Vislabāk, ja izdotos pilsētā izveidot vismaz vienu vēsturiskās koka apbūves ielu, kas kalpotu kā brīvdabas muzejs. Koka ēkās varētu iekārtot darbnīcas, veikaliņus, kafejnīcas, iespējams, mājīgas istabiņas tūristiem ar seno laiku aromātu,” spriež koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” vadītājs Vladimirs Eihenbaums.

Pēdējā laikā visā pasaulē ir arvien vairāk koka arhitektūras mīļotāju, kuri labprāt dzīvotu senatnīgos un gaumīgi restaurētos koka mājokļos – tos šobrīd uzskata par vieniem no stilīgākajiem. Novērota interesanta tendence, ka, piemēram, turīga ģimene koka mājā izpērk visus dzīvokļus un izveido tur dzimtas ligzdu, kurā vienkopus dzīvo vairākas paaudzes. Tāpēc galvenais priekšnoteikums koka māju saglabāšanai ir atrast tām saimniekus – tikai tad, ja ēka ir viena saimnieka rokās, iespējams izveidot ekskluzīvu un skaistu namu. Lielākoties gan koka mājās privatizācijas rezultātā tagad ir 8 – 12 dažādi īpašnieki, ēkas iet bojā, un tās ar steigu jārenovē. Koka namos visbiežāk dzīvo trūcīgi ļaudis, kas turklāt savstarpēji nevar vienoties par vienkāršākajām lietām, kur nu vēl par nopietnu renovāciju. Augšējā stāva iemītniekus nesatrauc situācija pagrabstāvā, bet tur dzīvojošie nevēlas ieguldīt naudu bēniņu siltināšanā.

Koka mājas restaurācija ir dārga, bet ēkas parasti ir ar zemu ērtību līmeni, auksto ūdeni un tualeti pagalmā. Būtu labi, ja Rīgas dome pašreizējiem koka māju iedzīvotājiem varētu palīdzēt pārcelties uz labiekārtotiem sociālajiem dzīvokļiem. Tad pilsēta no jaunā īpašnieka saņemtu kompensāciju par dzīvokļa atbrīvošanu, savukārt īpašnieks varētu māju sakārtot.

“Interese renovēt koka būves ir liela, tomēr labie nodomi atduras pret finanšu trūkumu, jo visas izmaksas jāsedz pašiem īpašniekiem. Finansiālu atbalstu var saņemt vienīgi gadījumos, ja celtne ir kultūras piemineklis vai ja ēka atrodas Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā. Aprēķināju – ja nesāksim steidzīgi ko darīt, 20 gadu laikā Rīga var zaudēt aptuveni 70% no savas koka apbūves,” brīdina V. Eihenbaums.


Vecas ēkas renovācija

Agrāk koka ēkas siltināja no iekšpuses, izmantojot dabiskus materiālus, piemēram, niedres. Lietoja arī mūsdienām eksotisku silto kleķa apmetumu – kaļķi, sajauktu ar sausiem liellopu mēsliem, kas nodrošināja ļoti labu siltumizolāciju. Siltināšanā ir svarīgs princips – dabīgs sader ar dabīgu, bet mākslīgs – ar mākslīgu. Tātad koka mājai noder dabiskas izcelsmes siltināmie materiāli: minerālvate, kokšķiedru plāksnes, vilna, kūdra un kaņepes. Vadoties pēc lietuviešu restauratoru pieredzes, siltināt vajag tikai no iekšpuses, jo koka mājas “seju” nevajadzētu bojāt. Nevajag neapdomīgi uzticēt koka mājas remontēt šaubīgām firmām, kas īpašumu var neatgriezeniski sabojāt. Dažkārt firmu pārstāvji peļņas nolūkos maldina pasūtītāju par ēkas patieso tehnisko situāciju, stāsta, ka māja ir sapuvusi un visas konstrukcijas jāmaina, bet patiesībā bojāta ir tikai neliela daļa koksnes un tās vietā vienkārši jāliek protēze.

“Centrs “Koka Rīga” sadarbojas ar pieredzējušiem un pārbaudītiem meistariem un konsultāciju sniegšana ir viena no tā galvenajām funkcijām, tātad katrs interesents te var vērsties pēc padoma. Lai arī sākotnēji centra darbība bija orientēta uz Grīziņkalnu, šobrīd speciālistu padomi koka mantojuma saglabāšanā tiek sniegti ikvienam koka arhitektūras cienītājam visā Latvijā. Centrs veic arī Rīgas pilsētas un Grīziņkalna apkaimes kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un popularizēšanu, kā arī pasniedz atzinības plāksnītes tiem koka ēku saimniekiem, kas devuši ieguldījumu Rīgas koka arhitektūras saglabāšanā, renovācijas gaitā pievēršot uzmanību ne vien ēkas funkcionālajiem uzdevumiem, bet arī sākotnējā izskata saglabāšanai un atjaunošanai. Domāju, renovētām koka ēkām pieaugs vērtība, piemēram, dzīvoklis Zvejnieku ielā 5a, jau maksā 200 000 eiro,” stāsta V. Eihenbaums.

Rīga ir par

Rīgas pilsēta plānveidīgi atbalsta koka arhitektūras mantojuma saglabāšanu un katru gadu piešķir ievērojamus līdzekļus veco ēku restaurācijai. Šogad Rīgas pašvaldība rīkoja konkursu, kurā īpašniekiem bija iespēja saņemt arī pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Interese bija liela, un konkursam pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47, pēc Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas vērtējuma, atbilda visiem konkursa kritērijiem. Viņi no pašvaldības saņems 460 000 eiro finansējumu, ko piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas.

Saistītie raksti

“Gandrīz 107 000 eiro līdzfinansējumu no pašvaldības šogad saņems 14 Rīgas koka ēkas, tostarp mājas Buļļu ielā 3 un Balasta dambī 52. Arī agrāk pieteiktās koka ēkas, piemēram, Kalnciema ielā 28, kas ir datēta ar 1695. gadu, īpašnieki saņems līdzfinansējumu vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Iesākto pašvaldība turpinās arī nākamgad – konkursu plānots izsludināt jau šā gada novembrī, lai būtu ilgāks laika periods projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā ir plānots atvēlēt ne mazāk kā pusmiljonu eiro lielu finansējumu,” atzīmē Oļegs Burovs, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs un Īpašuma departamenta direktors.

“Galvenais stimuls koka ēku restaurācijā var izrādīties faktors, ka Rīgas pilsēta ir ar mieru atbrīvot restaurēto koka māju īpašniekus no nekustamā īpašuma nodokļa līdz pat 90% apmērā. Zinot, ka daudzas mājas atrodas pilsētas centrā uz dārgas zemes un ka nekustamā īpašuma nodoklim ir tendence krietni pieaugt, tas ir ļoti devīgs pilsētas piedāvājums, kas var reāli stimulēt mājas atjaunošanu,” optimistisks ir V. Eihenbaums.

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Uncategorized
Maizes un konditorejas ražotājs “Canelle Bakery” modernizēsies par 420 000 eiro
25. oktobris, 2018
LE
LETA
Uncategorized
Konkursā skolēniem “Šodien laukos” klašu grupā uzvarējusi Priekuļu vidusskola
24. oktobris, 2018
LE
LETA
Uncategorized
Atcelta karantīna ap cūku mēra skartajām saimniecībām Saldus pagastā
24. oktobris, 2018

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JL
Juris Lorencs
Latvijā
No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Saruna ar profesori Maiju Kūli 1
Intervija 5 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Balinska skaisti vārti papildlaikā nodrošina “Dinamo” uzvaru Ņižņijnovgorodā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Izraugās Rīgas galvenās egles
5 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Sirsnīgā gaisotnē piedzīvota filmas “Saule brauca debesīs” pirmizrāde
Speciālreportāža 4 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Bordāna valdības projekts iesviests papīrgrozā
5 stundas