Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. jūlijs, 2015
Drukāt

Ar atsperēm debesīs. Mācoties no savām kļūdām, Griķis kļuvis par veiksmīgu uzņēmēju (2)

Foto-Ivars BušmanisFoto-Ivars Bušmanis

Mēbeļu dizainers un zīmolu “Pils matrači”, “Nakts mēbeles”, “Heavens” radītājs Juris Griķis uzņēmējdarbību salīdzina ar kuģošanu pa okeāna viļņiem. “Uzņēmējs ir kuģa priekšvadnis. Tas visur iet pa priekšu un noteic kuģa kursu, tomēr arī pirmais saņem vissmagākos viļņu triecienus un visvairāk cieš, kuģim ieskrienot klintī. Viss pārējais – apkalpe, motors, degviela, galu galā arī nauda – domāts tikai tam, lai kuģa priekšvadnis pareizajā laikā atrastos pareizajā vietā.” Šis salīdzinājums laikam tāpēc, ka Juris Griķis pats ir veco jūras vilku pēctecis.

Nelikt visas olas vienā grozā

Par diplomētu mēbeļu tehnologu J. Griķis kļuva Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un mēbeļu ražošanu sāka kooperatīvu ēras sākumā – 1987. gadā. Deviņdesmito gadu sākumā paša veidotās pompozās direktora ozolkoka mēbeļu iekārtas “Bastejs” ar liela izmēra intarsijas ielaidumiem labi pirka pie šī mēbeļu segmenta pieradusī elite Latvijā, Maskavā un visā pārējā bijušajā PSRS.

Piemēram, ar Azerbaidžānu tika noslēgts ilglaicīgs kontrakts un uz turieni aizsūtītas daudzas preču kravas. Vēl joprojām TV sižetos Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas pieņemšanās var redzēt “Basteja” galdus. Sadarbība bija tik veiksmīga, ka reiz biznesa partneri pat samaksāja par gadu uz priekšu. Diemžēl tajā brīdī Latvijā notika naudas reforma un pāreja uz repšēniem. Pie šāda naudas maiņas kursa biznesa straumes austrumu plūsma izsīka un ekskluzīvais “Basteja” projekts iesprūda. No tā secinājums – balstīties tikai uz vienu, dārgu un specifisku nišas produktu ir riskanti, it īpaši mainīgos politiskos apstākļos.

Pēc 15 gadiem tiesā uzvar mežonīgā kapitālisma skolotājus

Strādāt mežonīgā kapitālisma apstākļos iemācīja vācieši. Lai noturētu ražotni un saglabātu vismaz daļu darba vietu, vajadzēja sākt masveidā ražot lētus priedes koka skapjus Vācijas tirgum. Tas meistara godkārei bija sāpīgi – no ekskluzīva ozolkoka mēbeļu segmenta nolaisties līdz vienkāršām priedes koka mēbelēm. Peļņa bija niecīga. Pilnīgi negaidīti it kā drošie vācu partneri, par spīti visiem noslēgtajiem līgumiem, nesamaksāja par četrām fūrēm.

“Vispirms, viņi nesamaksāja mums, tad pārmeta pasūtījumu paketi uz kādu Kuldīgas darbnīcu. Pazīstami cilvēki pārņēma manu pasūtījumu un pat nejutās vainīgi, sak, bizness paliek bizness. Tiesa, ar neuzticamiem partneriem ilgi nepastrādāsi, un pēc pusgada viņi jau bija izputējuši. Nesamaksātie līgumi mani piespieda atteikties no uzņēmumu SIA “Ozols” un meklēt jaunus ceļus. Var noslēgt simtiem lappušu biezus līgumus un pēc tam desmitiem gadu tiesāties. Var uzticamam partnerim paspiest roku un vienoties. Diemžēl vācu partneri bija blēdīgi, un tikai šogad pēc 15 gadiem ar manu uzvaru beidzās tiesvedība, no kuras gan vairs guvu tikai morālu gandarījumu,” tā J. Griķis.

“Pils matraču” piedzimšana

Uzņēmējs nolēma no vairumtirdzniecības pārorientēties uz mazumtirdzniecību. Tā izveidojās pazīstamie zīmoli “Nakts mēbeles” un “Pils matrači”, kas pircējiem piedāvā gultas, gultasveļu un mēbeles. Visveiksmīgākais bija firmas veikaliņš Berga bazārā, kur tas atrodas vēl šo baltu dienu. Komplektējot guļamistabu, matračus nācās pirkt no citiem. Kad gultu kvalitāte uzlabojās, piegādātie matrači vairs neturēja līdzi. Juris Griķis nolēma, ka augstākās klases atsperu matrači jāražo pašam.

“Automātisko ražošanas iekārtu iegādāties nevarējām, jo banka nedeva kredītu. Atradu brīnišķīgu vecu meistaru, kas iekārtu uztaisīja ar rokām, un elites klases matraču ražošana varēja sākties. Tiesa, pirmā iekārta bija mazražīga. Nākamā Ķīnas iekārta toties bija tik ne­kvalitatīva, ka biju priecīgs, kad varēju to sazāģēt gabalos un nodot metāllūžņos. Biju jau sarunājis turku iekārtu, kad LIAA izsludināja pieteikšanos ES atbalstam. Visu nakti stāvējām rindā, lai iekļūtu sarakstā. Mani darbinieki apmetās “Nakts mēbeļu” veikalā Berga bazārā, tur ieturējās un mainījās ik pa trim stundām. Iedevu projektu un saņēmu atteikumu uz vienas lappuses. Veicu projekta labojumus uz 400 lappusēm un saņēmu atbalstu, kas ļāva man iegādāt tobrīd pasaulē labāko japāņu poketatsperu ražošanas automātisko iekārtu,” nemierīgos laikus atceras J. Griķis.

Ar “Heavens” kā debesīs

“Pils matračiem” ir trīs cenu grupas – ekonomiskās klases matrači, klasika un elites klases guļamie. To poketatsperes top japāņu iekārtā, kas no labas vācu stieples izveido atsperi, saspiež to un iekausē auduma kabatiņā. Jo garāka atspere, jo lielāku spiedienu tā veido un ir cietāka. Jo īsāka atspere, jo mīkstāka. Tas nepieciešams, lai elites klases matračiem ideāla komforta nodrošināšanai izveidotu piecas dažādas cietības zonas. Ilgā praktiskā pieredze ļāva Jurim Griķim izveidot pašam savu atsperu modeli. Tas nodrošināja vēl lielāku komfortu un ilgmūžību, tieši to, kas vajadzīgs ekstra klases produkta ražošanai. Matrači tiek izgatavoti bez līmes un putu materiāliem, viss ir dabisks un tiek šūts ar rokām. Mēbeles un matracis nu bija visaugstākās klases, piedevām, cena trīs četras reizes zemāka nekā tādas pašas klases pasaules analogs. Lai virzītos tirgū, prece jāparāda lielajās mēbeļu izstādēs.

“”Pils matraču” zīmols pasaules tirgū neiederējās, jo “pils” tur nozīmē “alus”. Izvēlējos nosaukumu “Heavens”, kas nozīmē “debesis” un labi skan. Tā kā matračiem ir nevainojama kvalitāte, reizēm saņēmu pasaules lielāko ražotāju piedāvājumu kļūt par apakšuzņēmēju un ražot ar viņu zīmolu. Naudu tā it kā varēja nopelnīt, tomēr negribējās zaudēt patstāvību. Un kas notiks, ja lielā firma pateiks: paldies, jūs man neesat vairs vajadzīgs? Stabilāk ir mājās, un tuvākajā nākotnē esmu paredzējis vairāk pievērsties Latvijas tirgum. Galvenais, ka “Heavens” matrači tiek radīti ar latviešu meistaru rokām, nododot lietotājam cilvēcisku attieksmi un mīlestību,” uzsver Juris Griķis.

VIZĪTKARTE

SIA “Marks M”

Dibināta 1998. gadā Jelgavā, īpašnieks Juris Griķis.

Apgrozījums 2,6 miljoni eiro (+28% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Peļņa 125 tūkstoši eiro (+5%).

83 darbinieki (skaits gada laikā dubultojies).

Pieder “Pils matrači” ražošanas cehs Dobeles novada Apguldē un trīs “Nakts mēbeles” saloni Rīgā.

VEIKSMES FORMULA

Starts

Iegūta speciālā izglītība – inženiera kokapstrādes tehnologa diploms Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā.

Sākas ekskluzīva direktora mēbeļu komplekta ražošana kooperatīvā “Ozols”.

Rūgta pieredze vairumtirdzniecībā ar neuzticamiem Rietumu partneriem.

Izrāviens

Noris kvalitatīvu mēbeļu garnitūru “Nakts mēbeles” un “Pils matrači ” attīstība vietējam tirgum.

Izveidoti savi firmas veikali.

Iegādāta modernākā atsperpoketu ražošanas iekārta.

Ar jaunajiem “Pils matračiem” tiek komplektētas pasaules klases guļamistabas mēbeles.

Ar zīmolu “Heavens” matrači tiek virzīti ārējā tirgū.

Vīzija

Pilnveidot “Heavens” mēbeles, nostiprināt šo zīmolu elites klases mēbeļu tirgū.

Ar plašu, ekonomisku un kvalitatīvu mēbeļu sortimentu aktīvāk nodrošināt paplašinātu vietējo Baltijas tirgu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bet bildē tas taču nav Juris Griķis. Tas tomēr medijā ir nepieļaujami citu cilvēku uzdot par vārdā nosaukto. Lūdzu steidzami ielieciet pareizo bildi!!!!!!!!!!!!!!!

  2. Labs piemērs visām biznesa skolām Latvijā, kad mācās par biznesu, kas būtu jāpiemin visās grāmatās kādi uzņemēji Latvijai vajadzīgi, kad domā par sevi, saviem cilvēkiem, cīnās, nepārdodas, nekļūst par apakšuzņēmēju citam vai lielam zīmolam (ko daudzi ir izdarījuši), cīnās un uzvar ar blēdīgiem partneriem, paliek neatkarīgs.
    Valsts atbalsts ir tieši vajadzīgs šadiem uzņēmējiem, kas grib vairot Latvijas vārdu, nacionālo kapitālu, ar laiku eskportēt un iespiesties citu valsti tirgū. Būtu patīkami lasīt, ja Latvijai piederētu Laima, Dobeles dzirnavnieks, Rīgas Piena kombināts, Rīgas Balzāms, Aldaris un tad tie mēģinātu uzpirkt zem sevis vēl lidzīgus citus zīmolus. Kāda jēga slaveniem Latvijas vārdiem un zīmoliem, ja pašiem tie nepieder? Lielies ar to kas tev pieder nevis kādam nelatviešu kapitālam tas pieder.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+