Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

Ar ko pārsteigs Latvijas arhitektūras skate


baklazans_2_kz2

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) izsludinājusi kārtējo Latvijas arhitektūras gada balvu, aicinot pieteikt iepriekšējos divos gados īstenotos arhitektūras objektus vai ar to saistītos notikumus. Šī ir astoņpadsmitā reize – līdz ar to arī iespēja veikt iepriekšējo arhitektūras skašu rezultātu izvērtēšanu.


Pirmajā skatē, kurā žūrijas vērtējumam bija iesniegti tikai 17 pieteikumi, tika vērtēti neatkarīgās Latvijas laikā īstenoti darbi, ieskaitot 1995. gadu. Darbu noformēšanu veica katrs dalībnieks patstāvīgi, tā ka gala izstāde sanāca gana raiba. Arī arhitektu veikums šajā laikā bija pieticīgs. Latvijas ekonomikai pieaugot, skatēs tika pieteikts arvien vairāk darbu. Tāpēc kopš 2002. gada vērtēšana notiek divos posmos – pirmajā posmā žūrija veido atlasi (piemēram, 2005. gadā no vairāk nekā simts darbiem atlasīja 64, šī bija reize, kad bija visplašākā izstāde). Kopš 2004. gada skatei atlasītos darbus otrajā posmā vērtē starptautiska žūrija. Parasti tajā ir pieci eksperti – no Igaunijas un Lietuvas, kā arī divām citām valstīm. Latviju šajā žūrijā pārstāv iepriekšējās skates lielās balvas ieguvējs.

Septiņpadsmit skatēs līdz šim godalgoti 98 arhitektūras darbi, no kuriem 65 ir privāti pasūtījumi, bet 33 – valsts vai pašvaldības pasūtījumi. Tas nozīmē, ka privātajam pasūtītājam ir lielāka interese par labāku iznākumu. Arī reģionos šī proporcija ir par labu privātajam sektoram – centrā (Rīga, Jūrmala, Pierīga) balvas saņēmuši 45 privātie un vienpadsmit publiskie objekti. Kurzemē – attiecīgi – 16 un 17, Vidzemē – četri un viens vienīgais godalgotais objekts Zemgales Sēlijas reģionā – valsts pasūtītais Silenes robežkontroles punkts. Visi trīs balvu guvušie ārpus Latvijas īstenotie objekti ir publiskā sektora pasūtījumi.

Par labu arhitektūru aktīvi cīnās Ventspils pilsēta, to apliecina arī līdzšinējie panākumi – no 15 apbalvotajiem šeit īstenotajiem darbiem 12 (tai skaitā divi Lielo balvu ieguvēji) ir pašvaldības pasūtījuma objekti. Divi privātie industrijas objekti (ostas termināļi iepretim Ventspils vēsturiskajam centram) ir saņēmuši arhitektūras balvas.

Balvu saņēmušo darbu ģeogrāfija atspoguļo ne tikai ekonomiskās attīstības nevienlīdzību Latvijā, bet arī pieprasījuma atšķirības pēc labas arhitektūras. Pilsētu vidū visvairāk balvas saņēmušo objektu ir Rīgā (45, tai skaitā astoņas Lielās balvas), seko Ventspils (15, tai skaitā divas Lielās balvas), Liepāja un Jūrmala (katrā pa sešām un katrai pa vienai Lielajai balvai). Ģeogrāfijas ziņā reģionu līmenī balvu līderis ir Latvijas centrs – Rīga, Jūrmala un Pierīga (56 balvas, tai skaitā deviņas Lielās balvas), seko Kurzeme (33, tai skaitā sešas Lielās balvas), Vidzeme (piecas, tai skaitā divas Lielās balvas), Zemgale un Sēlija (viena balva). Līdz šim nevienu godalgoto arhitektūras notikumu nav izdevies īstenot Latgalē. Trīs skatēs godalgotie darbi ir īstenoti ārpus Latvijas – Latvijas vēstniecība Minskā (Baltkrievija), Latvijas paviljons EXPO 2000 Hannoverē (Vācija) un Latvijas ekspozīcija “Runājošie akmeņi” Parīzē, Lionā, Strasbūrā un Bordo (Francija).

Kādas arhitektūras izpausmes ir guvušas atzinības? Ja skatās pēc nominācijām līdz 2010. gadam, veiksmīgākie ir jaunbūves objekti (33, tai skaitā desmit Lielās balvas), seko pārbūves (24, tai skaitā piecas Lielās balvas), interjeri (divpadsmit, tai skaitā viena Lielā balva), neīstenotie projekti (desmit, tai skaitā viena Lielā balva), sešas restaurācijas, ainavas un vides objekti (pa pieciem, tai skaitā viena Lielā balva dizaina objektam) un trīs balvas ir saņēmuši pilsētplānošanas darbi.

No tipoloģijas viedokļa visatzītākie ir biroji un biroju ēkas (26 balvas, tai skaitā divas Lielās balvas), seko vienģimenes mājas (16, tai skaitā divas Lielās balvas), industrijas un infrastruktūras objekti (septiņi, tai skaitā divas Lielās balvas), izklaides objekti, kā arī ainavas un vides objekti (pa sešiem), izglītības objekti (pieci, tai skaitā trīs Lielās balvas), tirdzniecības objekti (pieci, tai skaitā Lielā balva), izstādes un ekspozīcijas (četri, tai skaitā divas Lielās balvas), četras viesnīcas, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (trīs, tai skaitā divas Lielās balvas), sporta būves, bibliotēkas, kā arī baznīcas (visām pa trīs, tai skaitā katrai pa Lielajai balvai).

Arhitektūra nav tikai veiksmīgi uzbūvēts, pārbūvēts vai restaurēts objekts. Pretendents Arhitektūras balvas saņemšanai var būt ar arhitektūru saistīts notikums, kas veicina Latvijas arhitektūras attīstību.

Labs piemērs tam ir 2010. gada Lielās balvas piešķiršana izstādes “Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa” veidotājiem, bet 1999. gada Lielo balvu saņēma starptautiska arhitektu konkursa “Ventspils lineārā centra spēles” organizētāji.

Pirmajās skatēs Lielā balva bija 500 latu. Kopš 2003. gada, kad Lielā balva ir Aivara Vīlipsona dizainētais Bronzas ananass, naudas balvas turpmāk vairs nav piešķirtas. Pārējie skates uzvarētāji saņem Ananasa šķēles, bet visi laureāti – LAS diplomus. Dažās sākuma perioda skatēs diplomus zīmēja mākslinieks Leonards Laganovskis. Ivars Mailītis ir Latvijas arhitektūras gada notikuma logo autors.

Kopš arhitektūras skates izstādes materiāls tiek veidots vienotā standartā, skates dalībnieki maksā dalības maksu. Tas izklausās dīvaini šodien, kad citās radošajās jomās no valsts tiek prasīta naudas prēmija par sasniegumiem nozarē. Patiesībā arī arhitekti ir pelnījuši valsts atzinību par izcili paveiktu darbu.

2011. gada skates organizētājus tāpat kā pirmās skates rīkotājus uztrauca šaubas – vai vispār būs ko vērtēt, jo valsts atradās vispārējās krīzes apstākļos. Šogad rīkotāji vairāk domā, kā veidot Latvijas arhitektūras gada balvas nozīmīguma izpratni sabiedrībā.

Jebkurš Latvijas iedzīvotājs dzīvo, strādā un atpūšas telpā, ko lielākā vai mazākā mērā veidojuši arhitekti. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka katram tās iedzīvotājam ir tiesības uz kvalitatīvu vidi. Latvijas arhitektūras gada balva ir šīs kvalitātes mērītājs.

Pašvaldības, kas to apzinās, rīko vietējās skates (regulāri tās notiek Rīgā un Ventspilī, arī Liepājā). Nav brīnums, ka tieši ap šiem centriem veidojas kvalitatīvas arhitektūras piemēri.

Astoņpadsmitā Latvijas arhitektūras skate nes cerības, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta. Šoreiz galvenā intriga – vai arī Latgalē ir tapis labas arhitektūras paraugs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+