Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Atzīst, ka ES attīstības sadarbības nauda ne vienmēr tērēta efektīvi

rinkevics_edgars6

Ārlietu ministrija (ĀM) atzīst, ka Eiropas Savienības attīstības sadarbībai paredzētais finansējums ne vienmēr līdz šim ir tērēts efektīvi, taču no šāda ietekmes instrumenta nebūtu pareizi atteikties.

Atbildot uz Saeimas Ārlietu komisijas deputāta Ata Lejiņa jautājumu, ĀM Attīstības sadarbības politikas nodaļas vadītāja Anda Grinberga trešdien Saeimas komisijas sēdē piekrita, ka liela daļa naudas, kas paredzēta attīstības valstīm, “aiziet neefektīvi”. Tādēļ būtiskākais jautājums ir nevis finansējuma apmērs, ko katra dalībvalsts un ES kopumā atvēl šai politikai, bet gan tās efektivitāte.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka tas, kā kādreiz tērēta nauda attīstības palīdzībai, nav bijis efektīvi. Taču, viņaprāt, pilnībā atteikties no šā ietekmes instrumenta nebūtu prātīgi.

“Tad mums atliktu tikai sankcijas, karadarbība? Ir jābūt arī pozitīvam instrumentam,” norādīja ministrs.

Lejiņš aicināja kritiski vērtēt, cik Latvija atvēl naudu ES kopējā budžetā attīstības sadarbībai, “jo mēs daudzējādā ziņā arī esam mazattīstības valsts – paskatieties uz mūsu ceļiem un laukiem”.

Grinberga paskaidroja, ka valsts budžetā nav atsevišķi ieplānoti līdzekļi tieši ES attīstības budžetam, šis finansējums ir daļa no Latvijas kopējām iemaksām ES. Ik gadu attīstības sadarbībai no Latvijas iemaksām ES aiziet aptuveni 8–10 miljoni latu.

Attīstības sadarbības mērķis ir sniegt palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, veicinot to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko tautas attīstību, nodrošinot mieru un drošību pasaulē. Attīstības sadarbības pamatprincipi balstās uz universālām vērtībām, kas noteiktas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ANO tūkstošgades deklarācijā, kā arī vairākās citās ANO deklarācijās.

Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka 2010.gadā Latvija attīstības sadarbībai veltīja 0,06% no nacionālā kopienākuma (NKI), kas veido apmēram 8,3 miljonus latu.

90% no Latvijas sniegtās attīstības palīdzības veido daudzpusējā palīdzība – iemaksas ES budžetā, ANO aģentūrās un fondos, Starptautiskajā Attīstības aģentūrā. Pārējos 10% veido divpusējā palīdzība, kas ietver Ārlietu ministrijai piešķirtā attīstības sadarbības politikas budžeta ietvaros realizētos projektus, finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas nav plānota kopējā attīstības sadarbības budžetā, bet tiek maksāta no attiecīgo valsts iestāžu budžetiem, kā arī humāno palīdzību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+