Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. jūlijs, 2012
Drukāt

Aug zobi. Pieaugušajam

Foto - Stock.XCHINGFoto - Stock.XCHING

Parasti par gudrības zobu eksistenci pat nenojaušam, līdz tie sagādā nepatīkamu un sāpīgu pārsteigumu, sākot spraukties ārā. Kā uzzināt, vai mutē slēpjas to aizmetņi, un kādos gadījumos trešie dzerokļi jālikvidē, jautājam ķirurgam.

 

Astoto zobu jeb trešo dzerokļu aizmetņi izveidojas deviņu desmit gadu vecumā.

 

Visbiežāk tie šķiļas astoņpadsmit līdz divdesmit divos gados, taču tas var notikt krietni vēlāk. Arī kad mati ābeļziedu baltumā. Tādēļ tos dēvē par gudrības zobiem.

 

Trešie dzerokļi atrodas dziļākajos mutes kaktos un ēdiena košļāšanā gandrīz nepiedalās. Būtībā tie ir lieki un izraisa tikai problēmas, skaidro mutes, sejas un žokļu ķirurgs Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā Andris Bīgestāns.

Mūsu tālie senči lietoja galvenokārt cietu, termiski neapstrādātu pārtiku – dārzeņus un saknes, – tādas sagremošanai bija nepieciešams spēcīgs, masīvs apakšžoklis. Cilvēces evolūcijas gaitā, uzturam kļūstot aizvien mīkstākam, apakšējais žoklis ir saīsinājies, tādēļ gudrības zobiem tajā vairs nepietiek vietas. Apmēram 15 procentiem cilvēku tie vispār neveidojas – kam gan mutē ko lieku?

 

Sagādā vien raizes

Augšžoklī gudrības zobi lielākoties izšķiļas bez lielām grūtībām. Taču apakšējā, ja ir pilna zobu rinda, tiem nav kur palikt. Tāpēc visbiežāk zoba spraukšanās ārā izraisa sāpes, smaganu pietūkumu un iekaisumu, reizēm pat rīšanas un košļāšanas grūtības. Ja tomēr izdodas izlīst un iekārtoties zobu rindā, simptomi pāriet.

 

Nereti, cenšoties izbrīvēt sev vietu, gudrības zobs aizstumj uz priekšu blakusesošos, cieši saspiežot tos un sabojājot zobu rindas estētisko izskatu.

 

Citkārt trešais dzeroklis tik spēcīgi spiež uz blakusesošo, ka sāk atmirt un noārdīties tā audi. Ja laikus nereaģē, septītajā zobā izveidojas tik liels bojājums, ka to nākas izraut. Tukšo vietu parasti ieņem gudrības zobs, bet gadās, ka jālikvidē arī tas.

Dažkārt trešajam dzeroklim nepietiek enerģijas, lai izšķiltos un iespiestos zobu rindā, tādēļ tā augšana apstājas. Bet mēdz pamosties pēc citu zobu zaudēšanas, kad mutē ievieto protēzi – tā kairina audus virs zoba aizmetņa, rosinot snaudēju līst ārā.

Astotie zobi novietoti visdziļāk mutes dobumā un ir grūti tīrāmi, tādēļ ap tiem parasti sakrājas aplikums un tie bieži bojājas. Zobārstam tiem sarežģīti piekļūt, lai plombētu vai ārstētu sakņu kanālus.

 

Kapucīte – paradīzes stūrītis baktērijām

Dažkārt gudrības zobs nespēj izšķilties līdz galam. Virspusē izlien tikai viens vai divi nelieli pauguri, kurus pārklāj gļotādas kroka. Zem šīs kapucītes parasti uzkrājas ēdiena atliekas, savairojas baktērijas un attīstās iekaisums. Tas izraisa sāpes, smaganu pietūkumu un grūti ciešamu diskomfortu, košļājot ēdienu.

Jādodas pie zobārsta vai higiēnista, kurš rūpīgi izskalos zem gļotādas krokas sakrājušos netīrumus. Pēc tam smaganu dziedēšana jāturpina mājās, izmantojot mutes skalojamo līdzekli ar pretiekaisuma iedarbību. Nevajadzētu ilgstoši lietot tādu, kas satur hlorheksidīnu, jo tas var iekrāsot zobus brūnganus. Ja nepieciešams, izmanto speciālu gelu sāpju mazināšanai. Jārēķinās, ka iekaisums var izveidoties atkal, jo pašam gandrīz neiespējami iztīrīt zem gļotādas cepurītes nonākušo šmuci.

Agrāk dakteri šo kapucīti nogrieza, taču izrādījās, ka tas problēmu neatrisina. Gļotādas maliņas zobam nepiekļaujas cieši, un ēdiena atliekas sakrājas aiz tām.

 

Ja kapucītes iekaisumu laikus neārstē, zem tās izveidojas strutu perēklis, par ko liecina gļotādas apsārtums, pietūkums un paaugstināta ķermeņa temperatūra.

 

Tad visbiežāk nākas lietot antibiotikas. Atlikt vizīti pie daktera nevajadzētu, jo, pūžņiem iekļūstot asinsritē, tie spēj aizceļot jebkur, arī līdz sirdij vai smadzenēm. Tad sastrutojums var nopietni apdraudēt dzīvību. Ja zoba saknes ieaugušas deguna blakusdobumā, infekcija var iekļūt arī tur.

Līdzīgas problēmas rodas, ja zobs sagriežas un izlien šķībi, piemēram, vaiga virzienā. Pastāvīgi tur kairinot gļotādu, var veidoties iekaisums.

 

Ja izveidojas cista

Trešā dzerokļa aizmetni ieskauj maisiņš. Ja zobam neizdodas izšķilties un no tā atbrīvoties, šajā tarbiņā sāk krāties šķidrums un izveidojas cista. Kļūstot aizvien lielākai, tā spiež uz kaulaudiem, izraisot mikrocirkulācijas traucējumus un to atmiršanu. Žokļa kaulā attīstās caurums, kas var izaugt pat dūres lielumā! Dobuma sieniņas bieži vien ir plānas kā olas čaumala, un pat neliels trieciens pa žokli var izraisīt tā lūzumu.

Cista var nospiest nervu, izraisot jušanas traucējumus un pat tās zudumu apakšlūpā. Ja laikus nereaģē un nervs atmirst, nekas vairs nav glābjams – šis process ir neatgriezenisks.

Kamēr cista ir maza, to var salīdzinoši vienkārši izņemt. Bailēm no ciešanām nav pamata, jo ķirurģisko manipulāciju veic lokālā anestēzijā. Ja tā liela, operācija ir sarežģīta, jo žoklī esošais caurums ir jāaizpilda un jānostiprina tā malas. To dara vispārējā narkozē.

 

Augs vai neaugs?

Sasniedzot pilngadību, kaulu augšana parasti beidzas. Tas nozīmē, ka arī žokļu izmērs vairs nemainīsies. Šis ir vispiemērotākais brīdis, lai dotos pie zobārsta un noskaidrotu, vai izveidojušies gudrības zobu aizmetņi un vai tiem žoklī pietiks vietas. To var izdarīt, veicot mutes dobuma panorāmas rentgenu – ortopantomogrammu.

 

Ja ārsts konstatē, ka žoklī trešajiem dzerokļiem ir par maz vietas, tos ieteicams izoperēt, pirms paguvuši izšķilties un iesakņoties.

 

Zoba aizmetnis sākumā atgādina divas mazas savienotas pērlītes. Jo ātrāk rīkojas, jo vienkāršāka ķirurģiskā manipulācija un īsāks atveseļošanās periods.

Tiem, kuri tomēr nevēlas veikt operāciju, pirms gudrības zobi sākuši traucēt, reizi gadā vajadzētu veikt kontroles rentgenu – lai pārliecinātos, vai neveidojas cista.

Rentgena uzņēmumā var redzēt, cik tālu astotie zobi izšķīlušies un vai nākotnē varētu provocēt problēmas. Ja ārsts prognozē, ka gudrības zobiem vietas ir gana, tos var atstāt mutē.

Retos gadījumos astotie zobi tomēr noder. Ja agri zaudēts kāds dzeroklis, tā vietā ar mūsdienu zobārstniecības iespējām var pārstādīt gudrības zobu, kamēr tam vēl nav izaugušas saknes. Ja trūkst septītā zoba, astotais visbiežāk pats pabīdās un ieņem tā vietu. Dažkārt gudrības zobus izmanto par balstu tiltveida protēzei.

 

 

Šķiramies! Kā norit operācija?

● Augšžokļa gudrības zobus ir vieglāk izraut, jo tie ir mazāki. Apakšžoklī esošie prasa sarežģītāku ķirurģisku iejaukšanos, jo to saknes parasti ir līkas un atrodas dziļi kaulā. Reizēm gudrības zobs pat ir novietojies guļus!

● Senāk trešos dzerokļus izkala ar kaltu. Dauzīja tik ilgi, kamēr apkārt esošie kaulaudi sadrupa un zobu varēja izcelt. Pašlaik galvenais princips ir nodarīt pēc iespējas mazāku bojājumu žokļa kaulam, tādēļ pēc operācijas retāk rodas komplikācijas un brūce sadzīst ievērojami ātrāk. Ķirurgs vispirms ar sīku urbīti sadala zobu divās vai vairākās daļās, pēc tam tās izceļ ārā.

● Atsāpināšanas veids atkarīgs no manipulācijas sarežģītības pakāpes. 98 procentos gadījumu izmanto lokālo anestēziju. Reizēm pacients pats izvēlas vispārējo narkozi, jo paniski baidās no sāpēm.

● Kāda pavadībā var doties mājās uzreiz pēc operācijas. Taču šajā dienā nedrīkst vadīt automašīnu, jo var būt kavēta reakcija. Arī strādāt būs pagrūti. Divas līdz četras dienas smagana ap brūci ir pietūkusi un sāpīga. Nereti paaugstinās temperatūra, grūti atvērt muti, ir rīšanas grūtības. Ja manipulācijas laikā ticis saspiests vai traumēts apakšžokļa nervs, var būt pārejoši apakšlūpas, mēles un zoda jušanas traucējumi.

● Lai brūce neiekaistu, parasti nedēļu jālieto antibakteriālas zāles. Jārūpējas par mutes dobuma higiēnu, izmantojot skalojamo līdzekli. Ja smelgšana ir traucējoša, var ieņemt pretsāpju tableti.

● Kad aizritējusi viena nedēļas vai divas, jāierodas pie ārsta, kurš pārbauda, cik labi noris dzīšana, un izņem diegus. Gudrības zobu vairs nav un ciešanu – arī.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+