Baikālu var piemeklēt Arāla jūras liktenis, brīdina vides aktīvists 0
Baikālu, pasaules dziļāko un pēc tilpuma lielāko saldūdens ezeru, tuvāko gadu laikā var piemeklēt Arāla jūras bēdīgais liktenis, brīdinājis Krievijas Burjatijas republikas vides aktīvists Genādijs Kļimovs.
Pēc viņa teiktā, ezera apkaimē pēdējo pārdesmit gadu laikā negausīgi izcirsti meži un netiek domāts par to atjaunošanu, tādēļ izsīkst upes un strauti, un Baikāla līmenis nokrities 13 centimetrus zem pieļaujamās normas.
Akas nākas rakt aizvien dziļāk, izžūst nelielās ūdenstilpes un apkārtējie purvi, un ekologi uzskata, ka pietiek ar vienu dzirksteli, lai tur izceltos jauni un jauni ugunsgrēki. Rajonos, kas agrāk uzskatīti par diezgan mitriem, izkaltušo kūdrāju gruzdēšanas dēļ gaisā nemitīgi turas dūmi. Ezeru vietā stepē palikuši niedrāji, bet Burjatijas galvaspilsētā Ulanudē, krītoties Udas upes līmenim, tajā izveidojusies agrāk nebijusi sala. Baikālā ieplūstošo upju notece pagājušajā vasarā un rudenī sasniegusi tikko 67% no normas.
Lidojot pāri taigai helikopterā vai lidmašīnā, redzams, ka gandrīz visa Burjatija pārvērtusies vienā milzīgā izcirtumā, bet vietām vērojama “īsta Mēness ainava”, norādījis Kļimovs.
Viņš atgādinājis, ka saskaņā ar uzziņu literatūras datiem vienīgās no Baikāla iztekošās upes Angaras notece sasniedz 1200 kubikmetrus sekundē, bet šo ūdens daudzumu agrāk nodrošinājušas vairākas ūdeņiem bagātās upes, kas ietek šai ezerā, – Selenga, Augšangara, Barguzina, Sņežnaja, kā arī tūkstošiem sīkāku upju un strautu, taču šobrīd ūdens līmenis ezerā krītas biedējošā ātrumā – vienu centimetru nedēļā.
Ja netiks veikti ārkārtēji pasākumi, Baikāls jau pēc pieciem gadiem var kļūt par beznoteces ezeru un vietām pārpurvoties, brīdinājis Kļimovs. Dažas pazīmes jau šobrīd liek bažīties par tādu notikumu attīstību – ezera ziemeļu krastā tiek izskaloti pūstoši ūdensaugi, savairojušās pavedienveida aļģes spirogīras, izzūd unikālie saldūdens sūkļi, kas attīrīja Baikāla ūdeni, vietām novērota arī molusku izzušana.
Jau vairākus gadus aktīvists vēršas pie dažādiem Krievijas resoriem, brīdinot, ka Burjatijas ekosistēmai draud katastrofa, ja netiks pārtraukts apaļkoku eksports. Tomēr līdz šim viņa brīdinājumi nav sasnieguši dzirdīgas ausis, un šoreiz viņš nolēmis celt trauksmi medijos.
“Burjatijā steidzami jāstāda meži, šim mērķim jāvelta visi spēki un līdzekļi,” uzskata vides aizstāvis.
