Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

«Baltijas forums» dziļākos ūdeņos

forums_letaet_6

Jānis Urbanovičs un viņa Krievijas kolēģis Igors Jurgens pēdējā laikā pievērsuši uzmanību ar savdabīgiem Latvijas vēstures interpretējumiem, taču savu lolojumu – organizāciju “Baltijas forums” – viņi centušies iepeldināt arvien dziļākos, globālākos ūdeņos.

 

Vēl pirms pāris gadiem “Baltijas foruma” konferenču centrālā tēma bija Latvijas un Krievijas attiecības, bet šobrīd tās tiek pieminētas tikai garāmejot, taču diskusijas ir par izmaiņām Tuvajos Austrumos pēc “arābu pavasara”, par Ķīnas lomu starptautiskajā politikā, Eiropas Savienības krīzi un nākotni un tamlīdzīgi. Bet krievu valodas vietā biežāk skan runas angļu valodā.

Latvijas satiksmes ministrs Aivis Ronis, kuru J. Urbanovičs nodēvēja par “Baltijas foruma” “patronu”, savā uzrunā gan sacīja, ka šī joprojām esot “platforma, kur diskutēt par Latvijas un Krievijas attiecībām”, kas, viņaprāt, šobrīd esot ļoti labas. “Mūsu reģionā šobrīd pēc ilgāka laika valda ģeopolitiska harmonija, iestājies zināms līdzsvars starp valstīm un organizācijām. (..) Pēdējos gados ne Krievija, ne Eiropas Savienība nav centusies izmantot viena otras vājumu – ne ekonomisko, ne politisko. Tās respektē viena otru un vēl vairāk stiprina sadarbību. Mūsu reģions būtībā ir sadarbības reģions.” Runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, A. Ronis vērtēja, ka tās iepriekš esot stagnējušas, taču pēdējā laikā kļuvušas pat dinamiskākas nekā ES–Krievijas vai NATO–Krievijas attiecības. Latvija esot viena no līdervalstīm, kas apkalpojot Krievijas ārējo tirdzniecību un preču plūsmu, un šī loma nākotnē tikai pieaugšot. “Mēs tuvākajos gados esam nolemti sadarbībai,” prognozēja valdības amatpersona, norādot, ka viņa vadītā ministrija esot “ģeopolitikas ministrija”. A. Ronis nolasīja arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumu “Baltijas forumam”, atgādinot, ka A. Bērziņš pats agrāk bieži piedalījies organizācijas organizētajās konferencēs, bet šoreiz to nevarējis aizņemtības dēļ.

 

A. Roņa skatījums uz attiecībām ar Krieviju saskan ar pašlaik valdošo politisko nostāju, kas pretēji drošības dienestu pēdējā laika ziņojumiem un pretlatvisko spēku aktivitātēm mēģina zīmēt ļoti rožainu ainu.

 

Nesen Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (Reformu partija) kādā diskusijā paziņoja, ka “abu valstu attiecības ilgtermiņā tomēr ir veiksmes stāsts”, jo uzlabojoties ekonomiskā sadarbība, radīti labi instrumenti dialogam valdību un ministriju līmenī, darbu sākusi abu valstu vēsturnieku komisija. Arī šoreiz V. Makarovs atkārtoja to pašu – progress esot acīmredzams. “Mēs varbūt nerunājam vienā balsī, taču mēs runājam korekti un lietišķi,” uzskata parlamentārais sekretārs.

“Krievijai nav slepenu mērķu Latvijā,” savā uzrunā apgalvoja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Arī viņu priecējot ekonomiskā un kultūras sadarbība, tūrisma attīstība. “Atliek tikai nožēlot, ka iepriekš tik daudzi gadi mūsu attiecībās bija garām palaisto iespēju laiks,” sacīja vēstnieks. Viņaprāt, pozitīvas tendences attiecībās iezīmējušās pēc iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera brauciena uz Maskavu, tomēr “pēdējā pusgada laikā parādījies rusofobisks noskaņojums, lai gan Krievija tam nav devusi nekādu iemeslu”. “Rodas iespaids, ka tas ir sava veida dopings atsevišķiem Latvijas politiķiem. Tas ir ļoti dzīvīgs. Negribētos atkal saņemt jaunu garām palaisto iespēju laiku,” sacīja A. Vešņakovs.

Varēja just, ka no Krievijas atbraukušie politiķi, politologi un žurnālisti šoreiz ir daudz vairāk pārņemti ar pašu valstī notiekošo, turklāt sadalījušies vairākās pretēju uzskatu nometnēs. Bet, piemēram, tradicionālais Baltijas valstu apsaukātājs, bijušais Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs uz konferenci nemaz nebija ieradies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+