“Pat par naudu neēstu!” – ēdieni, no kuriem latviešiem metas zosāda 0
Ēdiena izvēle ir viena no lietām, kur cilvēki var atšķirties pārsteidzoši krasi. Tas, ko viens ar gardu muti apēdīs kā īpašu delikatesi, citam var izraisīt patiesu riebumu. Un te nozīme nav tikai personīgajām iegribām – ēšanas paradumus ietekmē garšas kārpiņas, oža, pieredze, ieradumi un arī tas, kādi ēdieni cilvēkam bijuši ierasti jau kopš bērnības.
Garšas uztvere cilvēkiem nav pilnīgi vienāda. Atšķiras gan garšas receptoru jutība, gan oža, kas veido lielu daļu no tā, ko mēs uztveram kā “garšu”. Tāpēc vienam rūgts ēdiens var šķist neciešams, kamēr citam tas patīk.
Ne mazāk svarīga ir arī kultūra. Tas, kas vienā valstī tiek uzskatīts par ierastu maltīti vai īpašu delikatesi, citviet var šķist pilnīgi neiedomājams. Dažādās pasaules vietās galdā nonāk, piemēram, kukaiņi, gliemji, dažādi fermentēti produkti, subprodukti un ēdieni, kurus citās kultūrās cilvēki pat neiedomātos pagaršot.
Arī bērnības pieredzei ir liela nozīme. Ja cilvēks uzaudzis ģimenē, kur noteiktus produktus neēd, viņam vēlāk var būt daudz grūtāk tos pieņemt. Savukārt cilvēks, kurš kopš mazotnes pieradis pie kādas konkrētas garšas vai ēdiena, var nesaprast, kāpēc citam no tā vien rodas vēlme skriet prom.
To labi parāda arī sociālo tīklu diskusija, kur cilvēkiem jautāts pavisam vienkārši – kuru ēdienu viņi nekad negribētu pagaršot, pat ja par to maksātu. Atbildes ir no pavisam ierastām lietām līdz ēdieniem, par kuriem daudziem vien ar iztēli vien pietiek, lai pazustu apetīte.
Starp atbildēm parādās duriāns, pūdēti un “vanckaraini” produkti, varžu kājiņas, prusaki, zviedru pūdētā siļķe, aukstā zupa un pat asinsdesa. Kāds ar humoru raksta par “kani-bāli”, bet cits atzīst, ka pēc komentāru izlasīšanas sapratis – aptuveni 80% no visa pieminētā viņš jau ir pagaršojis.
Un te arī parādās interesantākais – ēdiena “pretīguma” robeža katram ir savādāka. Kādam austeres un mīdijas šķiet lieliska maltīte, citam tās būtu pēdējais, ko viņš liktu uz sava šķīvja. Kāds komentētājs stāsta, ka fritēti circeņi garšojuši pēc saulespuķu sēklām, bet cepts krokodils – gluži kā vista.
