Bauskā nepaklausīgos izglītotājus likvidē 0
Bauskas novadā pirmssvētku dienā atmosfēra bija nokaitēta – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas starpnovadu padome organizēja piketu pie pašvaldības, kur deputāti lēma par novada Izglītības pārvaldes (IP) likvidāciju.
Desmit Bauskas novada domes deputāti marta sākumā parakstīja iesniegumu novada domes priekšsēdētājam. Tajā bija pausts, ka IP dezinformējusi novada izglītības iestāžu vadītājus par finanšu pieejamību infrastruktūras sakārtošanai un pamatlīdzekļu iegādei, nepareizi organizējusi darbu, izteikti vairāki citi pārmetumi un arī aicinājums likvidēt IP. Kā informē IP vadītāja Aija Spriņķe, pārvalde par šāda iesnieguma esamību uzzināja no reģionālā laikraksta žurnālista.
Ne deputāti, ne novada administrācijas vadība nedz informējusi IP, nedz prasījusi tai sniegt kādu skaidrojumu par it kā veiktiem pārkāpumiem un neizdarībām. Drīz pēc tam nejauši uzzinājusi, ka jautājums par Izglītības pārvaldes likvidāciju iekļauts Izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē un jau sagatavots lēmuma projekts par iestādes likvidāciju, ko deputāti sēdē ar balsu vairākumu atbalstīja. Bez jebkāda izvērtējuma vēstulē minētais ierakstīts lēmuma konstatējošajā daļā.
“Es šo visu uzskatu par izrēķināšanos ar cilvēkiem, kas pauduši citādu viedokli par budžeta līdzekļu izlietojumu. Demagoģiskās frāzes, kas minētas lēmumprojektā, ir apvainojums, jo ar konkrētiem skaitļiem varam pierādīt, ka pārvalde darbojusies efektīvi,” pauž A. Spriņķe.
Peldbaseins vai skolas?
Nesaskaņu sakne, izrādās, ir robs komunikācijā. Jau ilgāku laiku Bauskā plāno būvēt jaunu peldbaseinu, taču finansējumu tam nevar iegūt no Eiropas Savienības fondiem, arī kredītu šādam mērķim pašvaldībām neizsniedz. Tālab deputāti nolēma peldbaseinam novirzīt novada pamatbudžeta līdzekļus, bet izglītības jomas līdzekļiem ņemt aizņēmumu – tas ir atļauts.
Deputāti vaino IP skolu direktoru un vecāku maldināšanā, ka trūkstot līdzekļu izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un pamatlīdzekļu iegādei.
IP vadītāja atbild, ka dome sākotnēji paudusi – aizņēmuma līdzekļus var izmantot vien lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, sporta haļļu renovācijai, taču ne klašu remontiem, datoru iegādei un citām izglītības iestāžu vajadzībām. Tāpēc IP speciālisti vērsušies pie skolu direktoriem, uzskatot, ka šādā saspringtā budžeta situācijā baseina būvēšana nav jāvirza par prioritāti. Skolu vadība nebija mierā ar šādu politiku un to neslēpa, savukārt deputāti šādu soli uztvēra kā vēršanos pret viņu lēmumu un maldinošu faktu izplatīšanu.
Nebija vienā komandā
Viens no deputātiem, kas ierosinājis IP likvidāciju, – Uldis Kolužs – visvairāk pārmetumu IP velta par saimnieciskajiem pienākumiem: “Budžeta veidošanas gaitā Izglītības pārvalde diemžēl nestrādāja vienā komandā ar administrāciju, bet sāka veidot pilnīgi atšķirīgu politiku.” Viņam esot pārliecība: ja pārvaldes vietā izveidošot Izglītības nodaļu, tā strādāšot labāk. Viņaprāt, pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums veidot pārvaldi nav attaisnojies, jo tās darbība saimnieciskajos jautājumos neesot produktīva. Viņš arī uzskata, ka darbinieki, kuri līdz šim darbojās pārvaldē, varētu darboties arī jaunveidojamajā nodaļā. Tas gan liek domāt, ka traucēklis bijis vien tas, ka IP ietekmes lauks bija plašāks, nekā tas būs novada administrācijai piekrītošai Izglītības nodaļai.
Jautāti, vai ir veikts kāds konkrēts IP darbības izvērtējums, vairāki deputāti norāda, ka notikušas domes administrācijas un deputātu savstarpējas pārrunas, bet konkrētu pētījumu vai rakstisku apliecinājumu izvērtējumam nav.
“Pēc tā, kā Izglītības pārvalde rīkojās pie budžeta apspriešanas, – kāds tur vairs var būt dialogs?” pauž deputāts, novada priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis.
Viņš uz “LA” jautājumiem atbild nepārliecināti, satraukti, bet stingri paliek pie argumenta, ka IP esot jau sākotnēji informēta par to, ka kredītā paņemtie līdzekļi varot tikt izmantoti ne vien vērienīgiem infrastruktūras projektiem, bet arī skolu remontiem un citām vajadzībām.
Novada priekšsēdis Valdis Veips “LA” gan atklāti paskaidro, ka, iespējams, būtu nepieciešama izvērstāka un padziļināta IP darba analīze un nesasteigti lēmumi. Viņaprāt, pareizāk būtu veikt IP reorganizāciju, taču viņš atļāva nesagatavotā jautājuma izskatīšanu domes sēdē.
Deviņi deputāti, kas bija parakstījuši iesniegumu par IP likvidāciju, arī sēdē balsoja par, desmitā nebija ieradusies. Seši deputāti, tostarp novada priekšsēdis V. Veips, balsoja pret. IP likvidāciju plānots veikt līdz 2. maijam.
Domes lēmumu grasās pārsūdzēt
Bauskas starpnovadu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa pauž sašutumu par deputātu slepeno un sasteigto lēmumu un uzskata, ka tam nav pamata un skaidru argumentu, tāpat trūkst IP darba novērtējuma, turklāt, tuvojoties eksāmenu laikam, esot neprāts jaukt izglītības sistēmu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete jau paudusi neizpratni par Bauskas novada neizsvērto, sasteigto rīcību. Arī izglītības iestāžu vadītāji un LIZDA sanāksmēs visi to dalībnieki pauduši viennozīmīgu atbalstu IP līdz šim īstenotajai novada izglītības politikai un nosoda deputātu lēmumu.
Arodbiedrība apņēmusies domes lēmumu pārsūdzēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī civiltiesiskā kārtībā vērsties tiesā par nepamatotu IP darbinieku atlaišanu.
Interesanti, ka pirms diviem gadiem šie paši deputāti jau reformēja pašvaldības struktūrvienību – Izglītības nodaļu – par patstāvīgu iestādi – Izglītības pārvaldi. Pēc A. Spriņķes paustā, arī tad esot bijis samērā līdzīgs informācijas vakuums, jo visus lēmumus pieņēmusi neliela darba grupa un bez plašākas apspriešanas pēkšņi paziņojusi par reformām.
