Latvijā
Politika

Bīstamie fotogrāfi. Kāpēc jauni ierobežojumi fotografēšanai? Amatpersonas to var izmantot ļaunprātīgi 10

Valdība šonedēļ apstiprināja noteikumu grozījumus, kas ierobežos tā saukto kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu un fotografēšanu. Ierobežojuma nepieciešamība pamatota ar terorisma risku mazināšanu. Taču starp šiem kritiskās infrastruktūras objektiem ir arī, piemēram, valdības, parlamenta un pašvaldību ēkas, dažādi arhitektūras pieminekļi un interesanti infrastruktūras objekti, piemēram, tilti. Tādēļ šis valdības lēmums radījis satraukumu sabiedrībā, it īpaši žurnālistos un fotoentuziastos, vai turpmāk par bildi ar piketu pie valdības ēkas, saulrietu pār Dzelzceļa tiltu vai plūdiem pie Pļaviņu HES draudēs nepatikšanas.

 

Iepriekš jāsaskaņo

Spriežot pēc Ministru kabinetā (MK) iesniegtā dokumenta anotācijas, minētos grozījumus sagatavojuši Drošības policijas (DP) juristi. Sazinoties ar šo iestādi, saņēmu skaidrojumu, ka valdības, Saeimas un pašvaldību ēkām nekādi ierobežojumi netiks noteikti. “Arī citu kritiskās infrastruktūras objektu filmēšana netiks aizliegta, bet to drīkstēs darīt, tikai iepriekš saskaņojot. Noteikumi paredz, ka pie tiem objektiem, kuru filmēšanu ierobežos, tiks uzstādītas informatīvas zīmes ar uzrakstu “Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts!”. Uz šīs zīmes tiks norādīts arī kontaktpersonas tālrunis, ar kuru filmēšana vai fotografēšana jāsaskaņo. Šiem noteikumiem vairāk ir preventīvs un informējošs raksturs, mūsu mērķis nav kādu sodīt,” skaidroja DP pārstāvis.

 

Kādi objekti?

Noteikumos gan nav precizēts, uz kādiem objektiem attiecināmi šādi ierobežojumi. To vēl lems katra konkrētā objekta pārstāvji kopā ar drošības dienestiem. Tādēļ pagaidām atliek paļauties tikai drošībnieku solījumiem, ka uz sabiedriskām administratīvām celtnēm tas netiks attiecināts.

Autori arī atzīst, ka ne visos objektos būs iespējams nodrošināt, lai aizlieguma zīmes būtu redzamas. Piemēram, HES vai tiltu var nofotografēt kāds laivinieks, pat nenojaušot, ka krastā izvietoti aizliegumi. “Taču, ja kāds filmēšanu vai fotografēšanu veiks ilgi un mērķtiecīgi, tad objekta apsardze lūgs viņu pārtraukt šīs darbības un painteresēsies, kādēļ viņš veic filmēšanu, un paskaidros, ka to drīkst darīt tikai ar saskaņojumu. Ja cilvēks nepakļausies šīm likumīgajām prasībām, tad pret viņu varēs vērst represijas,” skaidroja DP pārstāvis.

 

Kādas sankcijas?

Atsevišķa sankcija par slepeno objektu filmēšanu nav paredzēta. Visticamāk, pārkāpums tiktu noformēts pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām), par ko var sodīt ar 280 eiro naudas sodu vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

 

Žurnālisti neizpratnē

Tomēr noteikumu projekts atstāj vairākus neskaidrus jautājumus, uz ko nespēja atbildēt arī paši autori. Piemēram, cik ātri būs iespējams saņemt saskaņojumu un vai to varēs saņemt, vienkārši piezvanot uz norādīto tālruni vai jāsūta oficiāls rakstisks iesniegums? Tas būšot atkarīgs no katras iestādes. Tomēr DP uzsvēra, ka atteikumam jābūt pamatotam. Šajā gadījumā atliek paļauties uz drošībnieku solījumu, jo noteikumos nekas nav teikts par atteikuma pamatošanu.

Bažas par drošības dienestu iespēju voluntāri pielāgot noteikumu prasības pret netīkamiem preses pārstāvjiem pauda arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns: “Pat ja drošībnieki turēs solījumus un šī norma netiks attiecināta uz valdības, parlamenta un pašvaldību ēkām, tie vienalga apgrūtinās žurnālistu darbu kā jau jebkuri ierobežojumi, it sevišķi, ja tie ir noformulēti tik vispārīgi. Iespējams, daudzi jautājumi un neskaidrības būtu izpalikušas, ja šādi grozījumi pirms virzīšanas uz valdību būtu apspriesti arī ar preses pārstāvjiem,” teica Leitāns.

Amatpersonas var izmantot ļaunprātīgi

Zvērināts advokāts Lauris Liepa norādīja, ka valstij ir tiesības noteikt pamatotus un samērīgus ierobežojumus attiecībā uz objektiem un pasākumiem, kas saistīti ar tās iekšējo un ārējo drošību. Tāpat arī ar likuma spēku var noteikt robežas vārda un mākslinieciskās darbības brīvībai (piemēram, naida runas aizliegums vai ierobežojumi totalitāro režīmu simbolikas lietojumā). “Taču šeit būtisks jautājums – cik tālu šie ierobežojumi tiks izplesti. Proti, vai tos attiecinās tikai uz konkrētiem valsts drošības objektiem un vai nenotiks mēģinājumi no amatpersonu puses izmantot šo iespēju ļaunprātīgi, piemēram, lai ierobežotu sabiedrības tiesības uzzināt par šo amatpersonu īpašumiem,” teica jurists, paredzot, ka ļaunprātīgas ierobežojumu izmantošanas gadījumā sagaidīsim arī prasības tiesā.

 

Lapsas pieredze

Preses pārstāvjiem arī agrāk veidojušās konfliktsituācijas ar drošībniekiem, strādājot kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija 2015. gadā, kad pret žurnālistu Lato Lapsu tika ierosināta administratīvā lieta par Drošības policijas ēkas filmēšanu, lai gan viņš noliedza, ka to darījis.

Savukārt pirms gada Liepājas dzelzceļa stacijā nepatikšanas sanāca arī kādam liepājniekam, kurš bija nofotografējis vilcienu. Kā izrādās, “Latvijas dzelzceļa” noteikumi liedz veikt fotografēšanu vai filmēšanu staciju teritorijās. 2010. gada vasarā kādu fotogrāfu, kurš bija nobildējis būvlaukumu Rīgā, Dzirnavu ielā, aizturēja apsardzes darbinieki un pieprasīja izdzēst attēlus. Protestējot pret šādu apsargu rīcību, pāris dienas vēlāk pie būvlaukuma sapulcējās vairāki desmiti cilvēku ar kamerām, lai vienlaikus iemūžinātu būvlaukumu.

 

Pirms terorakta izlūko fotografējot?

Ministru kabineta noteikumu “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” grozījumu anotācijā teikts:

“Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teror-
aktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”

Saistītie raksti

Valdība noteikusi, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota attiecīga informatīvā norāde (attēlā paraugs).

 

Kritiskā infrastruktūra

Saraksts ar konkrētiem objektiem, kas atzīti par kritisko infrastruktūru, ir ierobežotas pieejamības informācija. Publiski pieejams vien Nacionālās drošības likumā noteiktais raksturojums. Saskaņā ar to kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Kritiskā infrastruktūra likumā klasificēta trijās kategorijās: A, B, C.

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Vecrīgā pieķertais taksometra šoferis cenšas vainu uzvelt klientam
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kurzemē slimnīcā nogādā vilciena notriektu velosipēdistu
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns: Vecās oligarhiskās partijas noraka valdības izveidi
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
54 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija brīdina savus pilsoņus un ierindo Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī
2 stundas