×
Mobilā versija
Brīdinājums -14.6°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
18. decembris, 2017
Drukāt

Brīvo darbavietu skaits gada laikā Latvijā pieaudzis par 21,8% (3)

Buvnieciba_stradnieki_TS_7

Latvijā šogad septembra beigās bija 17,3 tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 3,1 tūkstoti jeb 21,8% vairāk nekā pagājušā gada septembra beigās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2017.gada septembra beigās bija 6,2 tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 10,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā, bet privātajā sektorā – 11,1 tūkstotis, kas ir pieaugums par 29,3%.

No visām Latvijā pieejamajām darbavietām brīvas bija 1,9%, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1%, bet privātajā sektorā – 1,8%.

Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7% un speciālistu pamatgrupā – 2,2%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad septembra beigās Latvijā bija 898,6 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 3,3 tūkstošiem jeb 0,4% vairāk nekā pagājušā gada septembra beigās.

Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits gada laikā palielinājies par 2,2 tūkstošiem jeb 0,4%, sasniedzot 611,5 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits audzis par 1,1 tūkstoti jeb 0,4% – līdz 287,2 tūkstošiem.

Aizņemto darbavietu skaits gada laikā pieaudzis kvalificētu strādnieku pamatgrupā – par 5,1%, vienkāršu profesiju pamatgrupā – par 4,9%, iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – par 3,2%, vecāko speciālistu pamatgrupā – par 1,7%, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – par 0,9%. Savukārt darbinieku skaits gada laikā samazinājies pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-6,1%), kalpotāju pamatgrupā (-1,5%), kā arī vadītāju un speciālistu pamatgrupās (-0,9%).

Visstraujāk aizņemto darbavietu skaits audzis būvniecībā – par 7,3% jeb 4,2 tūkstošiem, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 4,7% jeb 1,5 tūkstošiem. Savukārt aizņemto darbavietu skaits visstraujāk samazinājies citu pakalpojumu nozarē – par 6,2% jeb 0,9 tūkstošiem, ieguves rūpniecības nozarē – par 3,2% jeb 0,1 tūkstoti, ūdens apgādes nozarē – par 2,9% jeb 0,2 tūkstošiem, nekustamo īpašumu nozarē – par 2,3% jeb 0,7 tūkstošiem, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē – par 2% jeb 2,9 tūkstošiem.

2017.gada trešajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā bija valsts pārvaldē – 4,5%, veselības aprūpē – 2,6%, kā arī transportā un uzglabāšanā un būvniecībā – 2,2%.

No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbavietu īpatsvars trešajā ceturksnī bija Rīgas reģionā – 2,3% no visām darbavietām reģionā jeb 11,7 tūkstoši, bet zemākais – Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos. 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik vēl joprojām ilgi, tādas “šķēres”. tāda neatbilstība, vienam pret otru, turpināsies? Vai tur nav saredzama kāda valsts ierēdniecības neizdarība? Pilnīgi nesaprotu to, kā var trūkt darbinieki, ja tajā pašā laikā pastāv bezdarbs. Bēgļi taču arī esot. Vai tiem visiem ir jāsēž uz budžeta? Visu un visus var apmācīt. Tā sauktajās “ārzemēs” tā arī notiekas. Uzņēmējs ļoti ātri, bez kavēšanās pieņem darbā sev cilvēku, kā potenciālo darbinieku, un tad tikpat ātri to novirza uz tādu sava uzņēmuma nozari, darba paveidu, kurš kur nu tur, kādā vietā, ir vislabāk noderīgs. Citus, savukārt, apmāca, kuru ātrāk, kuru vēlāk, dažus uz vietas, dažus ārpusē, ar daļēji jeb pat pilnīgi kompensētu apmācību maksu. Un tas viss ātri, bez diskriminācijām, it īpaši spilgti, jo pretēji Latvijai, izpaužas vecuma diskriminācijas praktiski, neesamība. Ja vari, tad strādā. Tāds ir galvenais lozungs. Vai tad to vietējie nesaredz, kā Ģirts Rungainis izteicās, ārzemes Latvijai attīstībā iet garām rūkdamas… Jā, Latvijai tur kaut kādi attīstības cipari ir, bet “ārzemes” vienalga, attīstās, būvējās vēl straujāk. Latvijā, lai tiktu darbā, ir jāiziet cauri kosmonauta un NASA speciālista cienīgi konkursi, iespējams, jābūt vēl kāda ierēdņa, jeb biznesmeņa radiniekam, jeb vismaz labam draugam, jeb vismaz paziņam. Ja nekas tev tur no tā, nav, tad arī neesi nekas. Puteklis tikai. Nekas. Nulle. Tad var pieņemt, ka tur tomēr pastāv visdažādāko veidu diskriminācijas. Un tas nu nepavisam nav labi. Tā tam noteikti nevajadzētu būt. Kamēr valstī ir cilvēki, un darba spējīgajā vecumā pēc valsts likumdošanas, tie visi ir arī gan potenciāli, gan reāli darbinieki.

  2. vieglāk spamot par abstraktiem procentiem, nekā par konkrētiem algas jevrikiem ?

  3. Maksājiet pieklājīgu algu – nebūs nevienas brīvas darba vietas !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+