Latvijā
Rīga

Burovs skaidro, kādā gadījumā atkāpsies no amata1


Oļegs Burovs.
Oļegs Burovs.
Foto: Zane Bitere/LETA

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) vienas vai divu nedēļu laikā cer nodrošināt Rīgas domes koalīcijai vairākumu, jo pretējā gadījumā gatavs atkāpties no amata un gatavoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Burovs.

Burovs stāstīja, ka vakar Rīgas domes opozīcijas partijām piedāvājis piedalīties kārtējā doms sēdē, jo tās dienas kārtībā ir bijuši tikai saimnieciskas dabas jautājumi.

“Tomēr tās izvēlējās domes sēdi neapmeklēt,”piebilda Burovs.

Tomēr viņš neatmet cerību vienas vai divu nedēļu laikā pārliecināt pāris opozīcijas deputātus, lai tiktu nodrošināts vairākums, bet arī saprot, ka tām ieturot kopīgu nostāju, tas varētu neizdoties.

“Ja tā notiks, tad pats esmu gatavs paziņot, ka atkāpjos no amata un ejam uz ārkārtas vēlēšanām,” secināja Burovs un piebilda, ka opozīcijas deputātiem ir bailes par nākamo gadu, proti, nākamā gada budžets varētu būt vēl sarežģītāks un ir bailes uzņemties atbildību par to.

Viņš cer nodrošināt koalīciju ar stabilu vairākumu – ja koalīcijā būtu 31 vai 32 deputāti, tai ar tik nelielu pārsvaru būtu grūti strādāt, jo neviens nevarēs, piemēram, braukt komandējumos.

Burovu arī sadusmoja publiskajā telpā lietotais apzīmējums, ka pēc vakardienas notikumiem, kad no amata tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks no Neatkarīgo deputātu frakcijas, kā arī atjaunota viņa iepriekš atbrīvotā AS “Rīgas Centrāltirgus” valde, Rīgas domei ir skaitītas dienas.

“Mēs turpinām strādāt, jo ir jautājumi, kuri jāatrisina rīdzinieku labā. Jā, pagaidām nesanāk koalīcija, bet saimnieciskie jautājumi ir jāatrisina ik stundu,” dusmīgi sacīja Burovs.

Jau ziņots, ka Burovs izdevis rīkojumu par trešdien plānotās Rīgas domes kārtējās sēdes atcelšanu.

Šodien, 20.novembrī plkst.12 bija jānotiek kārtējai domes sēdei, kuras darba kārtībā bija iekļauti pamatā tehniska rakstura jautājumi.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis aģentūrai LETA gan atzina, ka opozīcija tāpat nebūtu sēdi apmeklējusi, lai redzētu, vai tā var notikt bez opozīcijas līdzdalības.

Pēc viņa teiktā, tas, ka “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” šķietami pārtraukuši sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju vēl neko nenozīmē, jo iespējas koalīcijai nodrošināt kvorumu ir dažādas.

Locis arī pagaidām neatklāja, vai un kad opozīcija varētu rosināt sasaukt ārkārtas sēdes, norādot, ka “izstrādātās taktikas ir vairākas” un par to īstenošanu tiks lemts, attīstoties notikumiem domē.

Arī “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis aģentūrai LETA sacīja, ka opozīcija nevēlas priekšlaicīgi izstāstīt savus plānus un “atklāt pretiniekam visas kārtis”, tādēļ iespējamos ārkārtas sēžu sasaukšanas plānus nekomentēja.

Komentējot domes neatkarīgo deputātu pārmetumus par to, ka opozīcija “slēpti sadarbojas ar koalīciju”, gan Ķirsis, gan Locis norādīja, ka opozīcija neplāno piedalīties šo deputātu “spēlītēs”.

“Es nemaz īsti nesaprotu, kas viņi tādi ir, jo viņi ir no koalīcijas atšķēlušies deputāti, kuri izveido grupas, lai atbalstītu koalīciju. Mēs esam opozīcija, nevis viņi,” sacīja Locis.

Savukārt Ķirsis pauda viedokli, ka ar saviem pārmetumiem neatkarīgie deputāt vienkārši mēģināja ar visiem spēkiem amatā noturēt savu pārstāvi Vadimu Baraņņiku.

Kā ziņots, ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Baraņņiks tika atstādināts no vicemēra amata, kā arī atcelts no Rīgas Brīvostas valdes.

Par Baraņņika atcelšanu no vicemēra amata balsoja klātesošie “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti, kā arī visi klātesošie opozicionāri, kopumā savācot 40 balsis.

Pēc opozīcijas pārstāvju paustā, viņi atbalstīja Baraņņika atcelšanu no vicemēra amata, jo “viņš nav un nekad nav bijis piemērots vicemēra amatam”. Vienlaikus opozīcijas turpmākais plāns paredz sasaukt trīs ārkārtas sēdes pēc kārtas, taču tajās nepiedalīties, tādā veidā radot pamatu domes atlaišanai.

Saistītie raksti

Juridiski domi var rosināt atlaist, ja trīs sēdes pēc kārtas nav kvoruma sēdes sākšanai. Ja deputāti sāk lemt par darba kārtības jautājumu, taču kvoruma trūkuma dēļ nepieņem nekādu lēmumu, sēde vienalga skaitās notikusi. Rīgas domē kvorumu sastāda vismaz 31 deputāts.

Neatkarīgo deputātu ieskatā, opozīciju pārstāvošie politiskie spēki palīdzējuši “Saskaņai” un apzināti kavē ārkārtas vēlēšanu norisi.

LA.lv