Ekonomika
Bizness

Dos uzrāvienu privātajiem zivaudzētājiem: būvēs dzemdību namu storēm un forelēm 16

Zivju audzētava “Tome” plāno līdz maija beigām izsludināt iepirkumu vaislas zivju audzētavas būvniecībai. Tur tiks ražoti kvalitatīvi zivju mazuļi un ikri privātajiem zivaudzētājiem. Būvniecības darbi varētu sākties nākamgad un tikt pabeigti 2021. gadā. Plānotās izmaksas – līdz 4 milj. eiro.

Galerijas nosaukums

Pavairo lēnāk augošās

Lai mazinātu Latvijas akvakultūras uzņēmēju akūto trūkumu pēc kvalitatīviem zivju mazuļiem un veicinātu nozares konkurētspēju, valstij piederošā zivju audzētava “Tome” plāno piedāvāt tos par paš­izmaksu. Vispirms gan jāuzbūvē papildu telpas, kur zivju mazuļi varētu augt.

“Ja arī kādam audzētājam paliek pāri mazuļi, viņš nepārdos labākos. Jebkurš loģiski domājošs cilvēks vispirms pārdos mazākās, lēnāk augošās zivtiņas un sev paturēs labākās. Arī poļi uz Latviju neved savu labāko vaislas materiālu, līdz ar to mūsu audzētāji zaudē konkurētspējā,” pastāstīja audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis.

Vaislas zivju audzētava varētu būt apmēram 4000 m2 plaša, tajā tiks uzstādītas energoresursus taupošas tehnoloģijas. “Vēlamies, lai būtu pieejama gan recirkulācijas sistēma, gan caurteces, proti, lai zivīm būtu iespēja augt arī dabiskos ap­stākļos. Jo, lai iegūtu zivju ikrus, zivis ir jāmāna. Tās nevar visu laiku dzīvot siltos apstākļos, ir mākslīgi jāuztaisa ziema, ūdens jāatdzesē līdz + 3 vai pat + 1,5 °C un zivis kādu laiku tur jānotur. Ja mums ir dabas dots ūdens, nav jēgas jaunajā sistēmā likt saldētavu un maksāt par elektrību,” skaidro zivju audzētavas vadītājs.

Pie pirmajiem zivju mazuļiem uzņēmēji varētu tikt vien 2022. gadā – ir vajadzīgs laiks, lai uzbūvētu ēku, arī zivīm vajag laiku, lai izaugtu. Plānots audzēt tirgū pieprasītāko zivju – storu, foreļu – mazuļus.

Pēta zandartu un vēdzeļu audzēšanas iespējas

Pērn Tomes zivju audzētavas ietvaros darbu uzsācis Akvakultūras pētniecības un izglītības centrs, tur līdzās semināru un laboratoriju telpām ir arī telpas ar nelieliem baseiniem pētījumu veikšanai. Vienā no tām noris pētījums, kurā zandartu mazuļi tiek mākslīgi piebaroti. “Zandarts ir perspektīva zivs audzēšanai akvakultūrā – tai ir brīva tirgus niša un tā labi maksā,” skaidro I. Putviķis.

Taču pagaidām Eiropā nav daudz audzētavu, kas būtu iemācījušās izaudzēt un pieradināt zandartu mazuļus pie mākslīgās barības. “Zandarts ir zivēdājs, ķer to, kas kustas. Tāpēc to ir grūti iemācīt kaut ko paņemt no grunts vai tamlīdzīgi. Barībai jābūt kustībā. Dīķī izaudzis zandarts, ielaists baseinā, nezina, kas viņam jādara. Katrā ziņā granulu neķers un neēdīs. Tāpēc jau no brīža, kad zandarts izšķīlies, tas jāsāk mākslīgi piebarot. Tā ir būtiska atšķirība – dabai neder tie, kas ir mākslīgi audzēti, savukārt akvakultūrai neder tie, kas nāk no dīķiem.”

Šī patiesība attiecas ne tikai uz zandartiem. Arī lašu un taimiņu mazuļi sākumā nezina, kas viņiem jādara, lai izdzīvotu.

“Tomē”, piemēram, zandartu mazuļus nebaro ar granulām, bet gan ar dzīvo barību, tikko ar aci saskatāmiem vēzīšiem, pamazām pieradinot arī pie sausās barības. “Kad nomirst 10 tūkstoši lielu zivju, tā ir dabas katastrofa. Bet manā saujā, piemēram, lašu kāpuru it kā vizu­āli nav daudz, kas ir viena sauja, bet pēc skaita to tur ir vairāki tūkstoši. Sākuma posms ir ļoti svarīgs, lai zivis izdzīvotu.”

Zivju audzētava “Tome” veic pētījumus arī vēdzeļu mākslīgajā piebarošanā. Tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas.

Būs arī konsultācijas un apmācības

Šogad maijā varētu sākties apmācības akvakultūras nozarē nodarbinātajiem. Katra audzētava varēs saņemt vienu konsultāciju par kādu jautājumu, kas saimniecībā ir problemātisks, piemēram, par zivju slimībām vai parazītiem. Konsultants brauks uz saimniecību un meklēs risinājumu, pastāstīja I. Putviķis. Šī konsultācija tiks finansēta no Eiropas fondu līdzekļiem. Konsultācijām pieejamais finansējums ir 150 tūkst. eiro. Plānoti arī trīs četri izglītojoši semināri.

Šā projekta ietvaros būs iespēja arī mācīties ārpus Latvijas, iespējams, tā būs Somija. Tur gan uzņēmējam jārēķinās ar 20% līdzfinansējumu.

Lielākā lašu mazuļu audzētava Baltijā

“Tome” ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, audzējot Daugavas populācijas Baltijas lašu un taimiņu mazuļus. Audzētava ik gadu Latvijas ūdeņos izlaiž ap 550 tūkst. lašu un taimiņu smoltu, 150 tūkst. lašu un taimiņu vienvasarnieku, 350 tūkst. zandartu un sīgu mazuļu. Papildus tiek audzēti varavīksnes foreļu un storu mazuļi. Savukārt turpmākai mazuļu atražošanai tiek uzturēts un audzēts strauta foreļu, sīgu, storu (sterlete, sibīrijas store, besters) vaislas ganāmpulks.

LA.lv