Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Ceļā uz spēcīgāku reģionālo kopienu

Foto - AP/ScanpixFoto - AP/Scanpix

Pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem dibināta kā platforma ziemeļvalstu parlamentāriešu apspriedēm, šodien Ziemeļu padome grib iegūt politiskākus vaibstus, sadarbības iespējas meklējot ne tikai kultūras un izglītības nozarēs, bet arī ārpolitikā un aizsardzībā.

 

Šogad padomes prezidējošā valsts ir Norvēģija, un par padomes prezidenti iecelta norvēģiete Marita Nībaka, kura sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka viena no viņas prezidentūras prioritātēm būs sadarbības attīstīšana ar Baltijas valstīm.

– Ziemeļu padomei ir gara vēsture, un tā strādājusi, attīstot reģionālo sadarbību ekonomikā, kultūrā, izglītībā, arī sociālajās lietās. Jūsuprāt, kuri ir lielākie padomes sasniegumi kopš tās dibināšanas brīža 1952. gadā?

– Pirmkārt, jāmin cilvēku un darbaspēka brīva pārvietošanās ziemeļvalstu reģionā, kas tika ieviesta uzreiz pēc padomes izveides. Un tam bija ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme. Protams, šodien brīvi varam ceļot uz Šengenas zonas valstīm. Taču toreiz tas bija vērā ņemams sasniegums. Un kopš tā brīža esam strādājuši, lai pārvarētu šķēr-šļus un likvidētu atšķirības virknē nozaru – izglītībā, ekonomikā, darbaspēka plūsmas regulācijā utt. Šobrīd mēģinām veidot ciešāku sadarbību ārpolitikā un aizsardzībā. Protams, vairākas ziemeļvalstis ir NATO, bet mēs varam attīstīt ciešāku sadarbību civilajā drošībā, Arktikas apgabalā. Veidot spēcīgāku reģionālo kopienu.

– Kas būs jaunās vēsmas Norvēģijas prezidentūras laikā? Kādi soļi tiks sperti šīs spēcīgākas reģionālās kopienas izveides virzienā?

– Lielā mērā tieši drošības un aizsardzības politika būs tās nozares, kurām sāksim pievērst lielāku uzmanību. Pirmkārt, sadarbība iecerēta valstu ministru līmenī, kas izpaudīsies viedokļu un nostājas saskaņošanā, komentējot starptautiskās norises.

Esam ieplānojuši vairākas sanāksmes, kurās meklēsim veidus, kā šo sadarbību attīstīt. Jau aprīlī Stokholmā gaidāma ziemeļvalstu sanāksme, kurā galvenie apspriežamie jautājumi būs tieši ārlietas un aizsardzība. Savukārt rudenī uz līdzīgu sanāksmi Oslo sabrauks ziemeļvalstu amatpersonas.

– Ilgu laiku Ziemeļu padomē ārlietas un aizsardzība nebija prioritāte. Tā vietā lielāka uzmanība tika pievērsta kultūrai un izglītībai. Kas ir mainījies? Kāpēc tieši šobrīd aizsardzībai jāpievērš lielāka uzmanība?

– Jāatzīst, ka Arktikas apgabals šobrīd nonācis pastiprinātas uzmanības lokā. Savulaik līdzīgu iemeslu dēļ uzmanība tika pievērsta Barenca jūras jautājumiem, kas bija ārkārtīgi svarīgi gan Norvēģijā, gan Somijā, gan Zviedrijā, gan arī Krievijas ziemeļaustrumos. Šodien Arktikas jautājumi, vērtējot tos plašāk, varētu būt krietni nozīmīgāki nekā Barenca jūras jautājumi tolaik. Arktikas reģionā, kūstot ledum, var atvērties ļoti svarīgi kuģniecības ceļi un zvejniecības teritorijas, kas mums izvirza jaunus izaicinājumus un jaunas iespējas, protams, neaizmirstot par vides aizsardzību. Turklāt ļoti ieinteresētas šajos nākotnes kuģniecības ceļos ir Ķīna un Dienvidkoreja, un, protams, arī Krievija.

– Tātad pilnveidojumi aizsardzības un drošības jomās nepieciešami Arktikas dēļ?

– Jā… Bet citādākā nozīmē. Protams, Arktika ir stratēģiski svarīga. Bet mums jārunā arī par vides aizsardzību.

– Jūs esat paziņojusi, ka Norvēģijas prezidentūras laikā Ziemeļu padome mēģinās uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm. Kurās jomās tas var notikt?

– Pirmkārt, šai sadarbībai jānotiek parlamentu līmeņos. Jāveicina ciešāka sadarbība starp Ziemeļu padomi un Baltijas asambleju, kuras veido attiecīgo valstu parlamentārieši. Mēs atrodamies vienā reģionā, ziemeļu reģionā.

Jāapzinās, ka mēs krietni veiksmīgāk tiekam galā ar ekonomiskajām problēmām nekā dienvidvalstis. Turklāt Eiropas līmenī mums ir jārunā vienā balsī. Es nesaku, ka mums būtu jāmāca citi dzīvot, taču ziemeļvalstu labklājības modelis strādā un grūtos laikos pierādījies, ka ziemeļvalstu īstenotajai politikai ir ilgtspējība un noturība, kas ir daudz sekmīgāka nekā daudzās citās valstīs.

Mums ir sekmīga tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība. Šie ir lielumi, ar ko varam operēt un demonstrēt pārējai Eiropai, ka kopīgi mēs – ziemeļvalstis un Baltijas valstis – varam būt spēcīgi.

– Miniet, lūdzu, kādas ir šīs sadarbības praktiskās izpausmes?

– Ļoti daudz cilvēku no Baltijas valstīm šobrīd strādā ziemeļvalstīs. Gribam panākt, lai šī darbaspēka plūsma kļūtu spēcīgāka. Tāpat sadarbība notiek arī starptautiskajās organizācijās. Piemēram, Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas ar “F-16” iznīcinātājiem sāka Baltijas gaisa telpas uzraudzību neilgi pēc tam, kad tās pievienojās NATO.

 

Fakti

Ziemeļu Ministru padomes 
lielākie projekti Baltijas valstīs:

trīs mobilitātes programmas ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kas izveidotas, lai attīstītu ekonomisko sadarbību un inovāciju attīstību Dānijā, Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā; programmu finansē Ziemeļu Ministru padome un Baltijas valstu valdības;

nevalstisko organizāciju programma Baltijas jūras reģiona valstīm, kurai kopš 2006. gada, kad programma tika aizsākta, piešķirti aptuveni 17 miljoni dāņu kronu (aptuveni pusotrs miljons latu) vairāk nekā 40 projektiem sadarbībai tādās jomās kā vide, bērnu un citu neaizsargāto sabiedrības grupu aprūpe, kā arī demokrātijas veicināšana;

“Nordplus” izglītības programma, kuras kopējais budžets šim gadam ir aptuveni deviņi miljoni eiro; programmu mērķis ir veicināt starpkultūru sadarbību, jauninājumu ieviešanu ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+