Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Černobiļas atomkatastrofai – 29. Atklāj maz zināmus faktus par avāriju (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs un 58 sekundēs sprādzienu sērija Černobiļas atomelektrostacijā (ČAES) sagrāva reaktoru un 4. energobloku. Tā bija lielākā kodolkatastrofa pasaulē. Mazāk zināms palicis tas, kā šī katastrofa atbalsojās Latvijā.

Reaktorā atradās apmēram 200 tonnas urāna dioksīda. Pirmā sprādziena laikā apmēram 50 tonnas degvielas iztvaikoja un tika izmestas atmosfērā, bet apmēram 70 tonnas eksplozija izkliedēja ap reaktoru. Vēl ap 50 tonnām degvielas palika reaktora šahtā, vulkāna krāterim līdzīgā bedrē. Reaktors atmosfērā izmeta arvien jaunas nokaitētās gāzes porcijas, pilnas radioaktīvajām daļiņām. Vējš šo elles mākoni dzenāja dažādos virzienos. Tas atdzisa un nosēja ar nāvi daudzus AES tuvējos rajonus. Intensīvam radioaktīvajam piesārņojumam bija pakļauti četri Krievijas, pieci Ukrainas un pieci Baltkrievijas apgabali. Dažu stundu laikā miljoniem hektāru zemes kļuva zemkopībai nederīgi. Iedzīvotāju veselībai nodarītos zaudējumus adekvāti aprēķināt nav nemaz iespējams.

Mākonis paiet garām

1986. gada 29. aprīlī augstu radiācijas fonu vispirms reģistrēja Polijā, Vācijā, Austrijā un Rumānijā, bet 5. un 6. maijā arī ASV un Kanādā. Nepilnas nedēļas laikā Černobiļas katastrofa kļuva par visas pasaules problēmu.

Latvijā 26. aprīlī pūta dienvidaustrumu vējš, tāpēc radioaktīvais mākonis aizvirzījās gar Baltijas piekrasti Dānijas virzienā. Černobiļas AES avārijas sekas Latviju un tās iedzīvotājus skāra nosacīti maz. Latvijas veselības aizsardzības ministra pirmais vietnieks K. Bergmans 1986. gada 11. maija ziņojumā republikas valdībai norādīja: “Pamatojoties uz LPSR civilās aizsardzības priekšnieka 1986. gada 30. aprīļa pavēli nr. 06, radiācijas stāvokļa novērošanas un laboratoriskās kontroles tīkls atrodas gatavībā un strādā cauru diennakti.” Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents B. Puriņš 1986. gada 26. maijā republikas valdībai iesniedza akadēmijas sagatavotos priekšlikumus Černobiļas AES seku likvidācijai. Tajos tostarp bija norādīts: “No 24. aprīļa līdz 14. maijam mūsu republikā veiktie radiācijas gamma starojumu mērījumi attiecībā pret iepriekšējā, 1985. gada nozīmi parādīja, ka radiācijas fons mērījumu pieļauto kļūdu robežās nav mainījies un ir 0,010 – 0,15 mR/stundā. Taču zemei tuvākajā atmosfēras gaisa slānī tika novērota radioaktīvo izotopu koncentrācijas palielināšanās aerosolu veidā. Šo radioaktīvo nuklīdu ievērojama palielināšanās tika novērota laikā no 29. līdz 30. aprīlim eksponētajos filtros. (..) Secinājumi: radioaktīvo izotopu koncentrācijas pārsniegšana attiecībā pret galēji pieļaujamām normām netika novērota. Laika posmā no 1. līdz 12. maijam tika novērota pakāpeniska radioaktīvo izotopu koncentrācija aerosolos. Vislielākā radioaktīvo ilgi dzīvojošo izotopu koncentrācija nokrišņos tika mērīta līdz 5. maijam (periodā, kad nebija lietus), un tā attiecībā pret daudz agrāku periodu palielinājās piecas reizes.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kādēļ bija jāliek tāda fotogrāfija?!? Tās .. cilā zābaciņus bērnam, kurš, iespējams, vispār neizdzīvoja.

  2. Atceros, ka kādu laiciņu pēc avārijas, veikalos milzīgos apjomos tirdzniecībā nonāca Ukrainas konfektes un cita pārtika, kāda agrāk te nekad nebija manīta. Kā sacīt, lai to labumu izkliedētu un katrs saņemtu savu dozu.

  3. par ko glupās priecājas?

  4. Mūļķu mierinājums? Atbildēt

    Pilnīgas muļķības, kādas gāzmaskas, kādi preparāti, kādas patversmes, kur tad tās bija un kur palika?
    Tagad arī, pažarnieki tikai taurē, bet kas notiek tālāk, vai kāds zin?Kārtējai murgs.

  5. Viss uzrakstītais ir pareizi,fotogrāfija pirms raksta pilnigi garām-divas glupi ķiķinošas dāmītes!

Draugiem Facebook Twitter Google+