Latvijā
Sabiedrība

Prezidents kā kūlas dedzinātājs; Junkera balasts; mīklainais drons. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – Zane Bitere/LETA

Cilvēks. Vizionārs Junkers ar smago balastu

Žans Klods Junkers. Labākā no viņa runām par stāvokli Eiropas Savienībā. Pēc svara līdzvērtīga vai pat pasauli vairāk ietekmējoša nekā Trampa vai Putina līdzīgas gadskārtējās runas. Ne tāpēc, ka Junkers Latvijai un Baltijai apsolīja pievērst īpašu uzmanību neatkarības simtgadē (bet Polijai ne).

Arī ne tāpēc, ka ierosināja Eiropas ekonomikas un finanšu ministra posteni, ko ieņemtu EK viceprezidents, t. i., pašlaik par tādu kļūtu Valdis Dombrovskis. Uz nākamo termiņu Junkers nepretendēs, nāks cits un veidos savu komandu. Nekas Valdim nav garantēts. Arī ne tāpēc, ka garākā (80 min) un tēlainākā runa, bet tāpēc ka optimistiskākā.

Junkera priekšgājējs Barozu optimismu ar rokām izvicināja katras piecas minūtes, bet no pagurušā vectētiņa tēla tas bija patīkami pārsteidzoši. Kamēr visi apsprieda EK iepriekš ierosinātos Eiropas nākotnes piecus scenārijus, EK priekšsēdētājs pavēstīja, ka viņam ir sestais.

Kāpēc šī vīzija ir līdz šim labākā? Tāpēc, ka noraidīta divu ātrumu Eiropa, uz ko vedina lielvalstis. Austrumeiropa ar Rietumeiropu esot viena putna spārni – ar vienu vāju nevar palidot, paziņoja Junkers. Vienu valūtu visā ES, Šengenas zonu visā ES, vienu priekšsēdētāju visai Eiropai! Ir piedāvāti risinājumi. Vienlaikus ar runu ir piedāvāts 41 likumdošanas priekšlikums. Jā, daļa Latvijai nepieņemami, it īpaši tie, kas ved federalizācijas virzienā. Bet galvenais, ka ir kāds, kurš redz ceļu, un ka ir ko apspriest. Maz ticams, ka visus ierosinājumus pieņems. Nīderlandes premjers jau paziņojis, ka cilvēkam ar vīzijām jāgriežas pie ārsta.

Izgāšanās. Prezidents kā kūlas dedzinātājs

Ir vairākas versijas par to, kas lika Valsts prezidentam Raimondam Vējonim tik uzstājīgi virzīt ideju par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem – vai tā bijusi paša apņēmība palikt Latvijas vēsturē ar šo iniciatīvu vai viņu apvārdojuši politiski ieinteresētie padomnieki, vai varbūt nācis kāds mājiens no ārpuses?

Jebkurā gadījumā politiskā komunikācija šajā jautājumā ir izgāšanās. No vienas puses, stīva un juridiska Rīgas pils pozīcija, kuru pavada pārspīlēts, bet neskaidrs patoss, un pretī – saasināta sabiedrības pretreakcija un šaubas. Tēlaini šo jautājumu varētu salīdzināt ar pērno zāli, kam Vējonis nolēmis uz ātru roku piešķilt uguni, nedomājot par sekām, tā vietā, lai pacietīgi apkoptu.

Rodas arī iespaids, ka prezidentam un viņa komandai rezultāts īpaši nerūp, galvenais ir izrādīšanās, jo pirms priekšlikuma iesniegšanas Saeimā nekādas politiskās konsultācijas ar tur pārstāvētajām frakcijām netika veiktas. Bet prezidenta kancelejā cilvēki, kā runā, saņemot diezgan labu atalgojumu, varētu jau pacensties.

Noslēpums. Kurš palaida smaku?

Otrdienas, 12. septembra, vakarā Vecmīlgrāvī bija jūtama asa gāzes smaka. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēlā vakarā par to bija saņēmis 400 zvanus, vairāk nekā 100 zvanu saņēmis arī uzņēmums “Latvijas gāze”. Piesārņojuma platība bija apmēram 2600 kvadrātmetru un aptuveni 79,2 miljoni kubikmetru (pieņēmums pēc sūdzībām sociālajos tīklos).

Smakas izcelsmes avotu meklēja ugunsdzēsēji, neatrada, meklēja arī ostas policisti, neatrada. Stafete nu nodota vides inspektoriem. Taču nedēļa tuvojas beigām un vides inspektori joprojām nezina, kurš palaida smaciņu Vecmīlgrāvī. It kā atbildi sniegšot šodien. Varbūt tiešām brīvdienās gāzes palaidēji kļūs neuzmanīgāki, ļaujot sevi pieķert nozieguma vietā.

Vides inspektori paņēma naftas produktu paraugus no ostas termināļiem. Tie nav uzrādījuši atbilstību konstatētajai smakai. Šobrīd tiek pieļauts, ka viela, kas izraisīja smaku, varētu būt merkaptāni. Merkaptāni tiek pievienoti kā piedeva gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdes un gāzes klātbūtni apkārtējā vidē. Pagaidām nav zināms, vai noplūda merkaptāni paši vai gāze, kurai merkaptānus pievieno.

Kurš tik lielu smaku vispār spēj palaist? Inspektori pārliecināti, ka smirdoņa nākusi no ostas puses. Par to liecina todien valdošais dienvidu vējš. Tomēr vainīgie vēl nav atrasti. Varbūt smirdinātājs jāmeklē otrā Daugavas krastā, proti, Bolderājā, kur atrodas “Latvijas Propāna gāzes” eksporta bāze?

Ierosinām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru palūgt Vēju māti Valsts vides dienestā uztaisīt nelielu caurvēju, lai izvēdina ļaunos garus, kas neļauj strādāt un atrast. Negribētos rokassomiņā regulāri nesāt gāzmasku, lai nodrošinātos pret smakām no ostas, degošām riepām un atkritumiem, bet darba vietu aprīkot ar skābekļa padeves masku. Mēs taču visi kopā varam, vai ne?

Darījums. Ja bodei ceļā trāpītos domes ēka…

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls “Lidl” jau vairāk nekā pirms desmit gadiem Latvijā bija nolūkojis vietas, kur celt savas tirgotavas, tostarp Jēkabpilī līdzās tolaik (2004. gadā) jaunuzceltajai autoostai. Toreiz “Lidl” plāni Latvijā izčākstēja, līdz šovasar atkal piedzīvoja augšāmcelšanos.

Pagājušajā nedēļā atklājās, ka līdz ar atgūto pārliecību par sava biznesa vietu Latvijas tirgū augusi arī vācu tirgotāja apetīte. Izrādās, Jēkabpilī iecerētajam veikalam nu vairs nepietiek ar vietu pie autoostas, tāpēc pilsētas domei rosināts apsvērt tās nojaukšanu un pārcelšanu uz citu vietu. Jēkabpils ziņu portāls “Radio1.lv” vēstīja, ka projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz cita tiem piederoša zemes gabala.

Domē šis priekšlikums nav guvis lielu atsaucību, tikmēr cilvēkos raisījis izbrīnu par veikalnieku ambīcijām, sabiedriskās intereses pakārtojot savējām. Tā kāds jēkabpilietis savā komentārā zobgalīgi ierosinājis jauno bodi būvēt pilsētas domes ēkas vietā. Bet daudzi “Lidl” plānu vienkārši sauc par stulbumu, jo rūmes gan turpat apkārt autoostai, gan citviet pilsētā ir pietiekami. Tiesa, kāds idejas atbalstītājs paudis prieku, ka tā būtu iespēja pilsētai atkal tikt pie jaunas autoostas par velti – uz lielveikala rēķina… Pat ja autoostas pārbīdīšana neizdosies, “Lidl” ar šo gājienu ir raidījis signālu citiem tirgus dalībniekiem, ka gaidāma bezkompromisa cīņa par Latvijas pircēju maku saturu. Ceļā esošie šķēršļi netiks vis apieti, bet gan nolīdzināti līdz ar zemi.

Kauns. Mīklainais drons

Aizvadītais 1. septembris vismaz kādam Pļavnieku pamatskolas bērnam varēja izrādīties arī pēdējais. Filmējot kārtējo Rīgas mēra Nila Ušakova reklāmas rullīti par rīdzinieku naudu, īsti vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ (izmeklē Civilās aviācijas aģentūra, CAA) pie skolas nogāzās drons.

Sākotnēji Rīgas dome (RD) izvairīgi atbildēja par to, kuram tad bija ļauts lidināties virs bērnu galvām, taču tagad skaidrs, ka šīs privātpersonas ārpakalpojums bijis Rīgas domes apmaksāts. Turklāt domes pārstāvis Uģis Vidausks man atklāja, ka šī neesot pirmā reize, kurā filmēšanas darbus ar dronu veikusi minētā persona – līdz šim viss esot bijis kārtībā. Naudu par Pļavnieku pamatskolas (ne)darbu gan viņš saņēmis neesot, taču arī Ušakova slavinošs video pie skatītājiem nav nonācis.

Kaut arī RD neatklāj personas identitāti, nelielu iekšējo izmeklēšanu veikuši RD opozīcijas deputāti. Viņus nesen pārsteiguši kādi jaunieši, kuri domes sēžu laikā aktīvi filmējuši opozīcijas deputātus. Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes deputāts Sandis Riekstiņš, salīdzinot videofragmentus no Pļavnieku pamatskolas, atpazinis, ka drona pilots un opozīciju filmējušais jaunietis ir viens un tas pats cilvēks – partijas “Saskaņa” jauniešu organizācijas “restart.lv” pārstāvis Vladislavs Černovs, par kura “videosižetu filmēšanas pakalpojumiem” rīdzinieki maksā 4800 eiro.

S. Riekstiņu pārsteidzis, kāpēc par notikušo nopēlumu saņēmuši domes administratīvie darbinieki, ja par drošību filmēšanas laikā jāatbild pašam drona pilotam. U. Vidausks man norādīja, ka domes darbiniekiem aktīvāk jāseko līdzi, vai drona pilots ievēro visus, tostarp drošības, noteikumus. Interesanti, ka U. Vidausks norādīja, ka par turpmāku sadarbību ar V. Černovu ir pāragri runāt, jo RD gribot sagaidīt CAA lēmumu, taču acīmredzot dome joprojām turpina izmantot minētā jaunieša pakalpojumus, iespējams, tērējot rīdzinieku naudu par opozīcijas deputātu “izspiegošanu”.

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Gundega Skagale, Guntis Ščerbinskis, Raivis Šveicars

LA.lv