Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. oktobris, 2012
Drukāt

Darba drošības riski – mazajos uzņēmumos


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Ekonomikai atkopjoties, nelaimes gadījumu skaits darba vietās aug. Pērn visa gada laikā bojāgājušo skaits nelaimes gadījumos darba vietās bija 33. Pašlaik, kad līdz gada beigām vēl ir vairāk nekā divi mēneši, to jau ir vismaz tikpat. Labākais, uz ko varam cerēt, ka situācija, gadam beidzoties, nepasliktināsies,” informē Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis. 


 

Viņš skaidro, ka ekonomikas augšupeja un nelaimes gadījumu skaits darba vietās ir cieši saistīti – jo vairāk ir darbinieku un lielāka aktivitāte tādās nozarēs kā būvniecība un mežizstrāde, jo vairāk arī nelaimes gadījumu. Taču tas nav vienīgais iemesls.

Lai arī normatīvie akti nosaka, ka darba vides risku izvērtējums obligāti ir jāveic pilnīgi visiem darba devējiem, Latvijā joprojām ir uzņēmumi, kuros par darba drošību nav domāts vispār – tā secināts, noslēdzot projektu “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska pielietošana nozarēs un uzņēmumos”, ko ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu īstenojusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), VDI un pilnsabiedrība “6KI”.

Divu gadu laikā projekta ietvaros bez maksas darba vides riski izvērtēti 100 000 darba vietās jeb 1482 uzņēmumos visā Latvijā. Tostarp bijuši gan uzņēmumi ar ļoti labi iekārtotām darba vietām, kuru galvenā interese bija iegūt neatkarīgu speciālistu novērtējumu un bez maksas izdarīt laboratoriskos mērījumus, gan arī tādi, kuri ar darba aizsardzības jautājumiem saskārās pirmo reizi. Iesaistoties šajā projektā, darba devēji ietaupīja vidēji 20,75 latus par katras darba vietas izvērtējumu.

Katrā uzņēmumā veikti vidēji 12 laboratoriskie mērījumi, nosakot, piemēram, trokšņu, apgaismojuma un vibrāciju līmeni darba vietās. Tie parādīja, ka normatīvajos aktos noteiktie rādījumi atsevišķos gadījumos tiek pārsniegti pat vairākkārt un lielākoties darbinieku un darba devēju nezināšanas dēļ par darba drošības normām. Visiem uzņēmumiem izstrādāti arī darba aizsardzības uzlabošanas pasākumu plāni.

“Visgrūtāk ieviest labu darba drošības praksi ir vidējo un mazo uzņēmumu sektorā. Līdzko uzņēmumiem klājas grūti, darba drošība tiek atbīdīta otrajā plānā, jo prioritāte ir izdzīvot,” paskaidro LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone.

Tādēļ ir būtiski, lai valsts institūcijas ne tikai kontrolē, bet arī sniedz atbalstu darba vides drošības nodrošināšanā. R. Lūsis apgalvo, ka vismaz šā projekta ietvaros VDI izrādījusi pretimnākšanu uzņēmumos, kas pieteikušies projektam, neveicot pārbaudes, pirms tie saņēmuši speciālistu novērtējumu un palīdzību.

“Ir būtiski, lai darba drošības nodrošināšana ir abpusēja sadarbība un arī darba ņēmējs varētu pamācīt vai pieprasīt darba devējam speciālu apģērbu, aizsarglīdzekļus vai apmācības, pirms sākt darbu. Tas ir arī priekšnosacījums, lai mūsu darbinieki būtu konkurētspējīgi visā Eiropas Savienībā,” skaidro L. Menģelsone.

 

Uzziņa

LDDK otro reizi atjaunojusi bezmaksas informatīvo materiālu “Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”. Rokasgrāmata pieejama Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas Rīgas un reģionālajās nodaļās, biznesa inkubatoros un LDDK reģionālajās filiālēs visā Latvijā un elektroniski www.lddk.lv/da.

Visiem komersantiem pieejama arī elektroniska risku pašnovērtēšanas sistēma internetā www.darbariski.lv.

Iespēju novērtēt riskus darba vietā nodrošina arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) izstrādātais bezmaksas tiešsaistes rīks OiRA. Latvijai piemērotā versija pašlaik tiek izstrādāta.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+