Mobilā versija
Brīdinājums +16.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
13. aprīlis, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Latvijā ir ģimenes, kur neviens nav strādājis jau trešajā paaudzē (34)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Šomēnes stājās spēkā grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” – turpmāk attiecīgais pabalsts pienāksies tiem, kuri strādājuši divpadsmit mēnešus pēdējo sešpadsmit laikā (iepriekš bija deviņi un divpadsmit). Daļa sabiedrības uzskata, ka minētie grozījumi palīdzēs ilgāk noturēt darba tirgū tos svārstīgos, kuri mēdz strādāt vien pabalsta iegūšanai nepieciešamo laiku. Tomēr tīmekļa ziņu komentētāju pulkā šie optimisti paliek mazākumā. Arī darba devēji neizpaužas sajūsmā un skaļā cerībā, ka ciparu palielinājums atbrīvos no vajadzības meklēt strādniekus ārpus Latvijas. Bet skarbāk noskaņotie skeptiķi uzskata: šie grozījumi nāk daudz par vēlu un vairs nepalīdzēs izskaust “profesionālos” bezdarbniekus, kuri nemaz netaisās strādāt.

Ja balstās uz statistikas datiem, Latvijā bez darba ir apmēram 93 tūkstoši vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Atsakoties no diviem galējiem sliekšņiem, pārpalikums vienalga iespaidīgs valstij ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Protams, nedrīkst apgalvot, ka pilnīgi visi nestrādājošo armijā iestājušies no laba prāta. Iemesli ir dažādi, bet viens no bieži sastopamajiem – ievērojamais attālums starp potencionālo darbavietu un strādāt gribošu bezdarbnieku. Tādēļ arvien lielāka nozīme uzņēmējdarbības attīstībai novados, kurus atkal drebina kārtējās administratīvi teritoriālās reformas dažādie pieteikumi.

Bet gandrīz vai paradoksāla pirmajā brīdī izklausās ārpus lielpilsētām stabili darbojošos uzņēmumu vadītāju zūdīšanās par strādnieku trūkumu. Kur paliek un ko meklē nestrādājošie visnotaļ spēka gados, ja darbavieta rokas stiepiena attālumā nešķiet gana pievilcīga? Ja maksās kārtīgu algu, rindā stāvēs, – apgalvo visgudrie tīmekļa pravieši, kuru lielākās daļas nodarbe acīmredzot ir sēdēšana pie datora un agresīvs viedoklis par jebko. Bet problēmu komentēt lūgtie sociālo dienestu pārstāvji saka: diemžēl šodien daudzi, kam trūkst kvalifikācijas un izglītības, bezdarbībā gaida atgriežamies to celtniecības neprātīgā uzplaukuma periodu, kad ar lāpstu būvlaukumā pastaigājušais algas dienā saņēma apaļu tūkstoti. Tie gadi saļodzīja vērtību mēru, devalvējot amata prasmes lomu un svītrojot vajadzību attīstīties un sasniegt ko vairāk. Šiem “trekno gadu” traumētajiem patiesībā derētu psihologa palīdzība, bet ar varu jau tādas lietas neuzspiež.

Jebkuras pašvaldības sociālajā dienestā bez garas domāšanas spēj nosaukt ģimenes, kur nestrādā jau trešā paaudze un iztikšana no pabalstiem ir dzīvesveids veselai dzimtai. Tā sanācis: likumi, kas rakstīti un pieņemti rūpēs par objektīvu apstākļu dēļ iztikas līdzekļus zaudējušajiem, izrādījušies lekna barotne cilvēkiem, kuri pat nekautrējas dižoties ar apzinātu sēdēšanu uz valsts kupra. Nupat Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu sistēmas virzību bremzē pašvaldību bažas, ka jauninājumi samazinās pabalstu grozu, no kura mieloties vēlas pārāk daudzi. Strādāt negribētāju slāni spēcina arī politiskā netikumība, katru vēlēšanu priekšvakarā vismaz vienai partijai izplatot solījumus pēc uzvaras dalīt līdz šim pagaldē slēptos pīrāgus, kuri “jums pienākas”. Finanšu eksperti tikmēr skandina trauksmes zvanu – samazinoties sociālā nodokļa maksātāju skaitam, drīz piedzīvosim laiku, kad viens strādājošais gādās vecumdienu maizi vienam pensionāram. Prasās ne mazāk satraucošs turpinājums: un visi kopā, seniorus ieskaitot, uzturēsim profesionālos pabalstniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Tā nu nav MONIKA CELTNIECĪBĀ nekad arī tajā laikā memaksāja palīgstrādniekam 1000…Bet ja tagad tie strādnieki nav atkal maksās…Bet būvfirmām jau nevajag kvalificētus un kvalītatīva darba strādniekus viņiem vajag tādus kas kaut ko māk un strādā par mazām algām tā ir tagad

  2. 25 gadu laikaa 3 paaudzes nenomainaas, pat knapi 1 tik; taa kaa nevajag `puust poiiliites`..
    🙁

  3. Pa logu katru dienu redzu vismaz 6 cilvēkus kuri viens pēc otra katru dienu “ķemmē” miskastes.Īpatni ,ka gadu gaitā kopš šī parādība sistematizējusies , šie cilvēki vismaz Rīgā ,aizvien labāk ģērbjas un gājēju plūsmā īpaši neizdalās. Tādus īsteni asociālus tipus savā rajonā ieraugu reti ,ja uz “ķemmētāju” fona ,tad proporcijā 1:50. Tomēr ir cita problēma un tie ir patiesi materiālās vērtības radošie. Statistika vēsta ,ka valsts pārvaldē strādā 55634 ,bet kopā vispārējais valdības sektors nodarbina – 195758 cilvēkus ,pašvaldības – 86451 cilvēku., izglītības sistēmā 79966 ,veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē 36941 darbinieks.Savukārt visā Latvijas pārtikas ražošanā ir nodarbināti vidēji 17729 cilvēki, augkopībā un lopkopībā vidēji tikai 8770 un 9749 ražas novākšanas laikā.Tas lielais troksnis par iebraucējiem lauku darbiem ir absolūts sīkums ,jo runa ir par dažiem simtiem cilvēku no ārzemēm.

  4. Tāda interesanta nianse; ” Bet problēmu komentēt lūgtie sociālo dienestu pārstāvji saka: diemžēl šodien daudzi, kam trūkst kvalifikācijas un izglītības, bezdarbībā gaida atgriežamies to celtniecības neprātīgā uzplaukuma periodu, kad ar lāpstu būvlaukumā pastaigājušais algas dienā saņēma apaļu tūkstoti.” Nez kāpēc tie izbraucēji saņem to tūkstoti, cits pat pieci tūkstoši mēnesī. Bet pie mums, kur patēriņa cenas tādas pašas, ja ne augstākas, šeit Latvijā nedrīkstētu to pašu saņemt. Tikai valdības līmenī šeit nodrošināts cilvēku ekspluotācijas daudz augstāks līmenis, nekā blakus valstīs, tādēļ jālej krokodīlu asaras , ka nav kas strādā. Par tik niecīgu algu var iepatikties strādāt tikai kādam neveiksminiekam vai bomzītim, kvalificētiem darbiniekiem šādas algas neinteresē.

  5. Kapēc strādāt- ja gmi un elektrības karte nodrošināta… esmu 90 gadu sociālais darbinieks un tiešām jau 3 paaudzē visi steidz pēc pārtikas pakām

  6. sociālais darbinieks Atbildēt

    Nu nevajag tik klaji melot, te nav Dānija vai ASV, kur pabalstu sanēmēji 3 paaudzēs.
    Latvijā b/d pabalsti vai pensijas (izņemot labi atalgotā darbā strādājošos) nekad !!! nav bijuši tādi, lai pietiktu dzīvošanai. Tā sauktais “garantētais iztikas minimums” arī treknajos gados bija 45 lati , tagad līdzvērtīgs pārrēķinot € , bet cenas visam augušas astronomiski.
    Līdz 2000.gadam lLatvijā arī strādājošie dzīvoja nabadzībā, tātad pa visu valsti protams, var atrast dažus simtus tādu, kuri pēdējos 25 gadus nemaz nav strādājuši – tikai tur nekādi nesanāk TRĪS paaudzes…..tā varētu teikt, ja laimeszeme ar pabalstiem pastāvētu vismaz 70 gadus.

  7. Mazliet citāda pieeja ,daudzi aizbraukuši un paliek tik šie pabalstu ņēmēji ,iebraukuši arābi tādi paši vien ir kas notiks nākotnē? Labi ja sabrauks ukraiņi ,krievi un moldāvi ,viņi vismaz strādā un tad mūsējiem tos pabalstus vēl varēs maksāt ,bet ja ukraiņi arī nebrauks ,ko tad?

  8. kadirovs, baznīcas un kas gan vēl???????????? ai ai, mazgā kājas noziedzniekiem??????????????UN KĀPĒC?????????????????????
    kas mazgās godīga cilvēka kājas

  9. vai arī skaitās, ka strādā. Padarīts darbs aiz tiem nepaliek, tikai ‘zolitūdes’.

  10. ka tā mums maksā un mēs izliekamies, ka strādājam. Mantots tikums……..

  11. Nu nu……interesanti kas sadu sistemu radija ? Tie kas par to nenes atbildibu un tagad par to sanems 4000 eiro atalgojumu ??? Vai atkal tie bezdarbnieki cietis ???

  12. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  13. Jā,kādi tik nav! Atbildēt

    Ir pat darbaholiķi,kas raujas melnās miesās trijās valdēs vai padomēs vienlaikus!

    • Tagad jau vieglāk – nav jāstāv pie kasēm algas dienās – bankas pašas atsūta signālu – Dūkulīt , Jums kārtējā samaksa par valdes locekļa amatu…

  14. Komuniste Monika Zīle kļust arvien resnāka 😀

    • Monika Zīle ir gudrs ,kārtīgs cilvēks ,un ne jau komunisti ir tie sliktākie. Ar ko tad ? Un vispār -komunists ir cilvēka sajūta,iekšējā pārliecība ,bet partijas biedrs ir tas ,kurš kaut kādu ,tikai viņam zināmu iemeslu vadīts, ir iestājies tādā vai citā organizācijā par biedru. Sliktāks par citiem nav ne viens ,ne otrs.

  15. Latvija ir brīnišķīga valsts, ka var ilgstoši iztikt bez darba un nemaz neizjust vajadzību to meklēt. Ir vairāki faktori kas veicina bomžu statusu, bet minēšu tikai divus:
    * vecāki un vecvecāki ļauj slinkiem bērniem un mazbērniem uz sevi parazitēt;
    * valsts neko nedara, lai apkarotu alkoholismu, kas savukārt noved pie klaidonības.

  16. Par min. algu sevi cienošs cilvēks Latvijā nevar strādāt…..tad jau labāk nestrādāt un neatbalstīt koruptīvi politmafiozu valsti!

    • sevi cienošam bomzim: Atbildēt

      Ko tad tu “šai valstī” kūko? Lasies uz savu garīgo dzimteni, kas tev par tavu troļļošanu maksā.

  17. Jebkurš pabalsts – arī bezdarbnieka ir izmaksājams, ja veic sabiedriskos darbus pašvaldības uzraudzībā ( kaut lasa zīles zoo dārzam) un tikai tad pabalsts. Nestrādā – tātad nevajag. tas arī liepabalstu saņēmējiem kaut kur lielaprindās…Velreiz nestrādā – nav pabalsta un ”slimošana” šaja gadījumā nav iemesls pabalsta saņemšanai ( slimības lapa 20 – 50 Eu bez kavēšanās un analīzēm… ).
    Tikai vai sev astē knābs?

    • Tur jau tā sāpe,ka pašvaldības pagaidu algotajos darbos var nokļūt caur pazīšanos vai arī,ja rindā būsi pirmajā piecniekā!Bezdarbnieki-strādātgribētāji būtu,tikai iespēju trūkst!

  18. Var teikt, ka par šo tematu visiem komentētājiem sava taisnība – iemesli tam dažādi un, protams, ir kontingents, kurš, gluži vnk nevēlas strādāt. Alkoholiķi un nelabojami sliņķi ir viena lieta, taču es saprotu arī tos cilvēkus, kuri nevēlas strādāt smagu darbu par niecīgu algu. Atceros, pirms daudziem gadiem – uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Zīles kundze Lauku avīzē pārmeta, ka laukos daudzi negrib iet strādāt smagus lauku darbus pie saimnieka par 40 latiem mēnesī (toreiz vidējā alga bija ap 100 Ls). Toreiz nodomāju, ka es arī, ja dzīvotu laukos, par tādu algu strādātu tikai galēja izmisuma gadījumā, ja pavisam nebūtu, ko ēst.

  19. Latvijā pabalsti ir jāpalielina, jo ar esošajiem cilvēka cienīgu dzīvi nevar nodrošināt…

  20. Saeimā ir tādi, kuri visa sava mūža laikā tā arī nav strādājuši algotu darbu. Raivis Dzintars, piemēram …

  21. “…Latvijā ir ģimenes, kur neviens nav strādājis jau trešajā paaudzē…” – ministru ģimenes, prezidentu ģimenes un tml.

  22. Pilnīgi piekrītu katram vārdam. Slikti nedzīvojam – ir dators, ir i-neta pieslēgums un tad, kad faktiski jābūt darbā vai skolā, var ”izskrieties” pa visiem portāliem, visos kaut ko riebīgu iekomentēt (var atpazīt diezgan daudzus pēc izteiksmes veida), tātad strādāt nevajag.

    • Rebek, “aizmirsi“ pieskaitīt “strādājošo“ skriešanu pa portāliem. Zinu milzum daudzus, kuriem lodāšana pa portāliem un komentēšana un spēlītes ir glābiņš no garlaicības “darbā“.

      • tā ir, un “strādā” viņi valsts un pašvaldību iestādēs!

        • Pilnīgi piekrītu, bet manā darba vietā ir nobloķēti gan Draugi, gan Inbox utt. Un katras darba vietas vadība rada apstākļus – jāstrādā, vai tikai jāatsēž savas stundas (ar nelielu darba piedevu). Te nu ir tas uzpūstais darbinieku skaits. Un pelna viņi labi… Un vidējā alga valstī izskatās tīri ciešama.
          PS. Vai atceraties, ka savulaik Māris Gailis (tas pats, kas tagad grib savu vasaras māju pārdot) izveidoja TĀDU (lielu) valsts aparātu, ka vēl šodien valstsvīri nevar (negrib) to samazināt.
          Eh, negāciju daudz. Labāk teikšu: Lai jauka diena!

  23. Vispār jau šis likums lielā mērā tika pieņemts arī tāpēc, ka liels ir to strādājošo īpatsvars, kuriem ir sezonāls darbs, piemēram, celtniecība, ēdināšana -skolu, bērnu dārzu virtuves. Strādājošais jau strādātu bez pārtraukuma, bet darba devējam bija izdevīgāk, ka tukšajā periodā darbinieks saņem bezdarbnieka pabalstu, sezonai atsākoties, no jauna darbinieku pieņemot darbā.

    Un par hroniskajiem bezdarbniekiem. Ir daļa cilvēku, kuri nestrādās, nu vienkārši viņi nav strādātāji gluži loģisku iemeslu dēļ – māmiņas ar maziem bērniem, cilvēki ar invaliditāti, dažādām saslimšanām. Taču likmdošana paredz, ja cilvēks ir darbaspējīgā vecumā un griežas soc. dienestā pēc palīdzības, viņam obligāti ir jābūt reģistrētam, kā bezdarbniekam. Tas nekas, ka tajā lika periodā viņš gluži vienkārši nevar strādāt.

    Treškārt. laukos sen jau liela daļa strādātgribošo un varošo ir projām. Loģiski, ka palikušas ir tukšas vietas, vai tiešām hroniskie bezdarbnieki.
    Kāpēc cilvēki ir prom? Nu atliek paskatīt NVA vakanču portālā piedāvatos atalgojumus.

    • Pie visa jau pateiktā varu piebilst,ka tas,ko NVA piedāvā kursu veidā ir bezjēdzīgi.Ja uzņēmēji vēlas strādniekus savā specialitātē,tad ir jādod iespēja cilv pārkvalificēties.Par cik man bija jau izglītība, es ne uz ko nevarēju pretendēt,pat ja manā kvalifikācijā darbu atrast savā novadā ir grūti. Tad ir jāizvēlas pārcelties uz rīgu, vēlams jau ar iekrājumiem kabatā.Tur atkal ir problēmas ar dzīvesvietu,bērnudārzu un skolu bērniem.Un,kas man liek pasmaidīt- NVA kursi ir tendēti uz valodām,kā tāds mājiens izbraukt pelnīt citur.Tāda ir valsts stratēģija, cik daudz viņa dod mums,tik daudz dodam pretī.bet pabalstus nevajag celt. Negribu par savu sūri grūti pelnīto uzturēt liekēžus.

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mani lūdzu uz 2028. gadu, uz Latviju ar 30 apriņķiem!

Pareģojumi

Saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028.gadā valstī būs 20 – 30 pašvaldības (apriņķi), piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā prognozēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Draugiem Facebook Twitter Google+