“Delna”: jāmaina uztvere par lobēšanas lomu demokrātijā 0
Lobēšanas atklātības nodrošināšanā Latvijai ir jāpilnveido vairāki normatīvie akti un jāmaina uztvere par lobēšanas lomu demokrātijā, secināts “Sabiedrības par atklātību – Delna” veiktajā pētījumā “Lobēšanas atklātība Latvijā”.
Saskaņā ar pētījumā izmantoto “Transparency International” izstrādāto metodiku, kas izvērtē, cik caurskatāmas, atvērtas un godīgas ir ar lobēšanu saistītās darbības no lobētāju un publiskā sektora puses, Latvija saņem 39% attiecībā uz ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem caurskatāmības, integritātes (ētiskuma/godaprāta) un vienlīdzīgas piekļuves publisko lēmumu pieņēmējiem. Pētījums paralēli ir veikts 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs un reģionālais ziņojums tiks publicēts martā.
Iespējas Latvijā piekļūt lobētājam pie informācijas un publiskā sektora prakse publicēt informāciju vai būt pieejamiem ir novērtēta apmierinoši (50%). “Delna” skaidro, ka vērtējums norāda uz to, ka esam ieviesuši zināmu regulējumu, bet netiek nodrošināta tā atbilstoša izpilde. Savukārt lobēšanas atklātības nodrošināšana novērtēta ar 28% no 100%. Zemais novērtējums lobēšanas atklātības nodrošināšanā skaidrojams ar to, ka Latvijā neeksistē lobētāju reģistrs un informācija par to interesēm nav apkopota vai pieejama.
Integritāte jeb ētika/godaprāts ir novērtēts ar 43% . Rezultāts veidojās no augsta novērtējuma par publiskā sektora darbinieku ētikas kodeksu esamību, nevis tādēļ, ka tie tiek patiesi ievēroti, bet gan tādēļ, ka sadarbība ar lobētājiem ir atrunāta Interešu konflikta novēršanas likumā (67%). Privātajā sektorā ētikas kodeksi (nozaru asociācijas, korporācijas un citi) ir sastopami ar vien biežāk, tādēļ piešķirts vidējs vērtējums (50%), bet vissliktāk šajā kategorijā tika vērtētas likuma normas, kas nosaka nodarbinātības ierobežojumus amatpersonām un lobētājiem (33%).
Vērtējot lobētāju iespējas vienlīdzīgi piekļūt institūcijām un dalībai lēmumu pieņemšanas procesā, tika saņemts augsts vērtējums – 48%. Tas veidojās no vērtējuma par konsultantu un sabiedrības iesaistes iespējām lēmumu pieņemšanas procesā (75%), kas saistīta ar ļoti atvērtas valsts pārvaldes veidošanas procesu pēdējo gadu laikā. Padomnieku un ekspertu grupu daudzveidība gan novērtēta salīdzinoši zemu, jo tajās iekļūt nav tik vienkārši (20%).
Organizācija izstrādājusi vairākus priekšlikumus ar kuriem iecerējusi vērsties atbildīgajās iestādēs, lai tās par tiem informētu un meklētu kopīgus risinājumus tiesību aktu uzlabošanai. “Delna” norāda, ka tādējādi varētu nodrošināt lobēšanas atklātību, lēmumu pieņemšanas izsekojamību un mazinātu valsts nozagšanas riskus.
“Delna” norāda, ka ir jāatzīst, ka lobēšana un lobētāji ir normālu demokrātijas procesu daļa, uzlabojot esošos tiesību aktus un īpašu uzmanību vēršot uz tirgošanos ar ietekmi definēšanas un pierādījumu apjoma pārskatīšanu. Tāpat jānodrošina lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmība, jāuzlabo likumdošanas dokumentācija un tās ieviešana. Jāuzlabo arī valsts amatpersonu, deputātu un ar tiem saistīto publiskajā sektorā strādājošo godaprāta un ētika, nodrošinot apmācību, uzlabojot interešu konfliktu deklarēšanu un nodrošinot izpētes kapacitāti Saeimas līmenī. Savukārt publiskajos iepirkumos jāsamazina korupcijas un tirgošanās ar ietekmi riski.
