Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Anita Bormane: Dod, Dievs, vēl ilgi ģībt! (10)

Foto - LETAFoto - LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..." Mežaparka Lielajā estrādē.

Gandrīz 38 tūkstoši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku un simtiem pedagogu un kolektīvu vadītāju no visas Latvijas pagājušās nedēļas laikā atvēra savu sirdi un dvēseli tēvzemei, sniedzot augstas profesionālās raudzes priekšnesumus. Pēc noslēguma koncerta Mežaparka Lielajā estrādē, trīs reizes skanot Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” un pēc tam Renāra Kaupera “Manai dziesmai”, jauniešu emocijas un gaviles bija neaprakstāmas. Pozitīvs ieguvums no svētkiem ir arī tas, ka tajos pirmo reizi piedalījās diasporas jaunieši un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Svētku laikā radās pārliecība – kamēr būs šie tūkstošu tūkstoši jauno cilvēku, kuriem dārga latviskā kultūra, tikmēr Latvija var būt droša par savu nākotni.

Nenoliedzami, svētki ir izdevušies, jo tie, par spīti sabiedrībā (galvenokārt sociālajos tīklos) saceltajai ažiotāžai saistībā ar daļas bērnu ģībšanu ģenerālmēģinājumā Mežaparka Lielajā estrādē, ir sasnieguši savu augstāko misiju – pierādījuši, ka Latvijā aug patriotiska, emocionāli bagāta paaudze. Tomēr tie arī parādīja, ka var jau veidot riska vadības grupas, kas teorijā izvērtē 30 dažādu briesmu iespējamību, taču praksē tas nenozīmē gatavību ārkārtas situācijām – pat tādām, kuru izskaitļošanai nebūt nav jābūt Nobela prēmijas laureātam. Varas satraucošais un šādās situācijās potenciāli ļoti bīstamais nevarīgums izpaudās vispirms jau politisko lēmumu pieņemšanas un krīzes komunikācijas aspektos. Iespējams, problēma ir apstāklī, ka izglītības ministrei Mārītei Seilei pietrūkst pieredzes liela mēroga kultūras pasākumu organizēšanā ar tik liela bērnu skaita piedalīšanos. Jo citādi grūti izskaidrot, kāpēc, neraugoties uz to, ka rīcības grupas sanāksmē izskanējušās domas atšķīrās – pēc neoficiālas informācijas, bijis priekšlikums ļaut gājienā piedalīties vismaz dejotājiem un instrumentālās mūzikas kolektīvu dalībniekiem, kuri bija paguvuši atpūsties – sestdienas naktī ministre vienpersonīgi nolēma atcelt gājienu, nevis atļāva kolektīvu vadītājiem katram pašam izlemt, kurš grib un var iet. Jau no rīta sekoja atļauja, ka tie, kas grib, var iet. Kolektīvu vadītāji, nakti pavadījuši nomodā apspriedēs, vēl svētdienas rīta pusē atradās informācijas vakuumā. Kā man sarunā atzina Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, vienīgais informācijas avots bijis tviteris. “Nekorekta attieksme, maigi izsakoties,” viņš teica. Droši vien pat vēl ar stiprākiem vārdiem ierēdņu neizlēmību varētu raksturot virkne novadu, kuru dalībnieki aizbrauca mājās, gājienu nepiedzīvojuši.

Pēc šiem svētkiem patiešām būtu būtiski pārskatīt svētku scenāriju – piekrītu tiem, kas pārliecināti, ka gājienam jānotiek svētku nedēļas sākumā –, kā arī atpūtas un mēģinājumu proporcijas. No organizatoru – Valsts izglītības un satura centra vadītājas p. i. un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektores Agras Bērziņas – teiktā gan nav jaušama ne vismazākā gatavība pat tikai aizdomāties par nepieciešamību šajā ziņā kaut ko mainīt. Vieta ir arī diskusijām par noslēguma koncerta repertuāru, no kura pēdējā brīdī tika izņemta Imanta Kalniņa dziesma un arī Raimonda Paula tautasdziesmas apdare, bet palika dažas, kas subjektīvā vērtējumā šķita ne pārāk lielas mākslinieciskas veiksmes.

Var prognozēt, ka vārīšanās un pārāk bieži faktos nepamatotu emociju un mēļu kulstīšana ap un par svētkiem turpināsies vēl ilgi. Piemēram, internetvietne “delfi.ru” raksta, ka Dziesmu svētki pārvērtušies “ģīboņu svētkos”. Žurnāliste Sandra Veinberga tviterī sūkstās, ka Dziesmu svētku pašreizējais formāts novecojis, jo esot vairāk centrēts uz virsvadītāju un režisoru ambīciju izrādīšanu, mazāk uz svētkiem.

Histēriskajā spriedelēšanā un šļurā, kas atkal tiek gāzta pār svētkiem un to rīkotājiem – nepiekritīšu, ka organizācijā valdīja pilnīgs haoss, – tiek aizmirsta svētku būtība un misija. Kad jautāju kolēģim, kura meita piedalījās deju lieluzvedumā, kā patikuši svētki, viņš atbildēja: “Pietiek paskatīties bērniem acīs.” Un patiešām – vakar, visu gājiena laiku esot kopā ar svētku dalībniekiem, apkārt bija tikai smaidošas sejas un moža valoda. Un, ja pavisam ķecerīgi, tad jāpiekrīt kādai sociālo tīklu lietotājai: dod, Dievs, mums ilgi ģībt savos latviešu Dziesmu un deju svētkos!

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … Nakamais solis, lai negibtu berni un nemirtu pieaugusie – adekvatas un pasaules vienigas, UNESCO atbalstitas, musu kulturas tradiciju izteiksmes svetku amplitudei piemerotas infrastrukturas uzbuve – Pardaugava, atjaunojot Uzvaras laukumu/stadionu ar labiericibam 20- 50 000 dalibniekiem un lidz 80 000 skatitajiem … !!!!

    … Laiks nojaukt un parvietot okupacijas monstru lidz 2018 gada 100 gadu Latvijas atdzimsanas dienas Jubilejai !!!!

  2. Jā, žēl notikušā. Žēl bērnu, kas nespēja izturēt.Žēl to, kas neapdomīgas ministres dēļ nepiedalījās gājienā. Viss ir jāizvērtē un kļūdas jālabo.
    Bet starp vaimanām izpaliek pats galvenais – brīnišķīgais koncerts, kuru klausītājiem sagādāja daudzie tūkstoši bērnu,viņu un koru virsvadītāji.Milzīga pateicība par dalībnieku izturību, aizrautību un kvalitatīvo sniegumu!
    Par to citos interneta portālos ne vārda. Patiesas un daudz izdomātu versiju un nepamatotu pārspīlējumu. Latviskā piekasīšanās it visam, kašķīgums kā īlens lien ārā no daudziem komentāriem.
    Cerams, ka tas neaptumšos bērnu prieku par skaistajiem kopā pavadītajiem svētkiem un saviļņojumu, ko viņi sniedza klausītājiem!
    Paldies Anitai Bormanei par objektīvo svētku vērtējumu!

  3. Mana meita, svētku dalībniece, ir sajūsmā! Jā, bija arī grūti, bet bez grūtībām jau neiztikt, ja vēlamies kaut ko sasniegt. Paldies dalībniekiem, skolotājiem, organizatoriem! Tā bija fantastiska svētku nedēļa!

  4. Pilnīgi piekrītu.Mana mazmeitiņa bija sajūsmā.Viņa man teica ,omīt es pirmo reizi biju ārpus mājām,man bija pašai par visu jādomā,brīžiem pietrūka māju bet es saņēmos un grutumus nometu pie malas ,jo bija vēl mazāki bērni.Es to izturēju un esmu ļoti priecīga par gājienu un koncertu esmu priecīga un laimīga.
    Manai mazmeitiņai 10 gadi.Paldies skolotājiem un organizētājiem.

  5. Tieši manas domas. Un jāstrādā pie bērnu ēdināšanas (arī ikdienā), nakts atpūtas režīma svētkos, pašu veselības izpratnes un skolotāju apsteidzošas rīcības negadījumiem.
    Bērni bija apbrīnojami lieliski!!!
    Tā “gudrā” izvēkšķēšanās pēcāk ir tikai nekrietnai panikas celšanai.

  6. Jo mazāk duļķos,jo ātrāk nosēdīsies.Viss taču bija gandrīz lieliski.

  7. 100% piekrītu Anitas teiktajam.Tie bija s v ē t k i!! Nevienam nevajag demisionēt un liels paldies visiem, visiem kas piedalījās to veidošanā. NSL vajadzētu paklusēt, jo Sudraba pati ir sašmucējusies. Bet kas attiecas uz negatīvajiem komentāriem – tiem cilvēkiem vai nu nav sajēgas par bērniem, skolas darbu, pasākumu organizēšanu un tamlīdzīgām lietām, vai tīra ļaunprātība- par katru cenu nomelnot visu skaisto un pozitīvo,kas notiek mūsu mīļajā Latvijā. attopieties , ļaunuma un naida pārņemtie!

  8. Te arī ir redzama zema IM prāta potence un vadības trūkums – te ies te neies, te paši ies… Jā situācijas mainās un bērni nav roboti, bet tie darbi ir jāvada.
    Nākamais jau gaidāms tas pats ar skolotāju algu reformām – te sāks, te atliks, te…

  9. Precizējums. Man gan liekas, ka Saule Pērkons Daugava izskanēja 2 nevis 3 reizes

    • Ja pēc Seiles noteiktā reglamenta būtu ļauts, nodziedātu arī trešo reizi….
      Svarīgi tas, ka dziedāja ar dvēseli, daudzi ar asarām acīs. Tas bija saviļņojoši ne vien klātesošajiem, bet arī TV skatītājiem.
      Dziesmā pukstēja Latvijas sirds un tas bija brīnišķīgi. Paldies, bērni!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (5)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+