Ekonomika
Bizness

Dombrovskis nosauc lietas, kas bremzē Latvijas attīstību 0


EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
Foto – EK AV dienests

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze – gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

“Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi – tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,” uzsvēra politiķis.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā, lai ekonomika nezaudētu konkurētspēju tik strauja algu pieauguma laikā, ir jākāpina produktivitāte. “Pretējā gadījumā ir konkurētspējas kritums un var sanākt trekno gadu fenomens ar smagu krīzi. No tā noteikti ir jāizvairās,” teica Dombrovskis.

Komentējot bažas par to, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums saruks par 500 miljoniem eiro, EK viceprezidents apliecināja, ka bažas ir pamatotas. “Ja runājam par kohēzijas finansējumu un skatāmies tā saucamajās fiksētajās cenās, tad kritums tiešām ir aptuveni 500 miljoni eiro. Ja skatāmies uz piešķīrumu faktiskajās cenās, tad Latvijai piešķīrums saglabājas esošajā līmenī – 2014.-2020.gadā tie ir 4,8 miljardi un arī 2021.-2027.gadā tie ir 4,8 miljardi eiro. Ja runā par salīdzināmām cenām, tad tas ir samazinājums, ņemot vērā inflācijas ietekmi,” skaidroja politiķis.

Dombrovskis gan atgādināja, ka šis ir EK priekšlikums, par ko vēl notiks sarunas, un valstīm vēl šajā jautājumā ir jāstrādā. “Redzam, ka arī Baltijas valstu premjeri norādījuši, ka samazinājumi Baltijas valstīm ir pārāk lieli,” piebilda politiķis, sakot, ka no trim Baltijas valstīm tieši Latvijai ir vismazākais samazinājums, jo Lietuvai un Igaunijai tas ir krietni lielāks, proti, arī faktiskajās cenās.

Kā pozitīvu EK piedāvājumā par daudzgadu budžetu EK viceprezidents uzsvēra paredzētos līdzekļus tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Viņš norādīja, ka Kopējā lauksaimniecības programmā (KLP) Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms turpinās pieaugt, un ir lielāki piešķīrumi citās programmās, kā arī ir jaunas programmas, piemēram, reformu atbalsta programma un “Horizon”.

“Jāsaka, ka piedāvājums ir tapis pietiekami sarežģītos apstākļos, proti, laikā, kad Lielbritānija izstājas no ES. Lielbritānija ir viena no lielākajām ES neto maksātājām, tādēļ izstāšanās gadījumā budžetā veidojas robs. EK piedāvā šo robu aizvērt, daļēji samazinot izdevumus, piemēram, kohēzijas izdevumus, kas tiek samazināti kopumā, gan samazinot KLP izdevumus, kur, lai gan kopumā tiek mazināts apjoms, Latvijai šie līdzekļi pieaugs,” teica Dombrovskis, piebilstot, ka piedāvājums ir sarežģīts kompromiss, kas radies, sabalansējot dažādus faktorus.

Vērtējot finanšu nozares reputācijas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku, EK viceprezidents sacīja, ka problēmas finanšu sektorā jau tagad ir viens no ekonomikas izaugsmi bremzējošiem faktoriem, savukārt tālākais būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi Latvijas valdība spēs ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas un izvairīties no iekļūšanas pelēkajā sarakstā.

“Darbs turpinās, un, cik saprotu, valdība pie tā nopietni strādā. No tiem signāliem, kas dzirdami, valdība ir apņēmības pilna tās ieviest un identificētās problēmas novērst. Sekas, kas gaidāmas, ja Latvija neievieš “Moneyval” rekomendācijas, ir negatīvas. Ja Latvija nokļūst pelēkajā sarakstā, tās ir negatīvas sekas reputācijai un potenciāli finansējuma pieejamībai uzņēmumiem un norēķinu iespējām uzņēmumiem. Tas noteikti ir scenārijs, no kura būtu jāizvairās,” uzsvēra politiķis.

LA.lv