Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. jūlijs, 2016
Drukāt

Džonija Harmsa: “Mana dzīve nav garlaicīga!”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Džonija Harmsa

“Nedēļai kabatā” sadarbībā ar festivāla “Country Island 2016” organizatoru Uldi Ozoliņu bija iespēja nelielai sarunai ar festivāla lielo zvaigzni Džoniju Harmsu, kuras ikdiena rit starp kantri mūziku un rančo vadīšanu.

 

– Latvijā, kas ir tālu no Amerikas Savienotajām Valstīm, Uldis Ozoliņš vairākus gadus veidoja kantri mūzikas raidījumus “Latvijas Radio 2” un iepazīstināja cilvēkus ar īstu kantri mūziku no Amerikas. Raidījumos ļoti daudz atskaņoju arī tavas dziesmas. Radio topos tās 26 reizes ieņēma arī 1. vietu. Mūsu kantri mūzikas mīļotāji ļoti gaida tevi Latvijā. Eiropā esi bijusi vairākkārt, saki, ko tu domā par saviem klausītājiem šaipus Atlantijas okeānam?

– Esmu ļoti priecīga par iespēju doties uz Latviju un Igauniju. Man ir liels pagodinājums, ka raidījumos tika atskaņotas manas dziesmas un tās labi novērtējuši klausītāji. Man ir īpašs prieks un pagodinājums par iespēju uzstāties “Country Island” festivālā.

– Agrāk kantri un vesterns bija kā zīmols. Šodien vairāk runā tikai par kantri, tomēr balvu pasniegšana notiek abās kategorijās. Kā tu varētu izskaidrot šo robežu starp kantri un vesterna mūziku?

– Es ticu, ka katram mūzikas žanram ir sava vieta… un savi fani, kas to klausās. Mūsdienās kantri mūzika ļoti atšķiras no tās, kāda man patīk, kādu es rakstu un izpildu. Esmu ļoti priecīga, ka ir vēl tādi cilvēki kā Uldis Ozoliņš, ar kuriem man sakrīt muzikālā gaume. Mana mūzika paliks nemainīga. Tradicionālais kantri un vesterns. Esmu priecīga, ka varēšu aizvest jums savu mūziku!

– Kuri, tavuprāt, būtu jāpieskaita vienai vai otrai kategorijai?

– Mūsdienās pilnīgi noteikti ir dažādi kantri mūzikas stili. Es ticu, ka tos varētu ierindot no vecās un tradicionālās kantri mūzikas līdz mūsdienu kantri mūzikai, kas ir ļoti atšķirīgs stils, tomēr ceru, ka ir kaut kas, kas patīk visiem!

– Latvijā kopā ar tevi būs meita Olīvija, kura veiksmīgi sākusi savu solo karjeru. Vai viņa turpinās tavu ceļu vai ies moderno kantri virzienu kā Teilore Svifta vai Kerija Undervuda?

– Olīvija noteikti jau iet un ies savu ceļu. Viņa necenšas izpildīt pavisam tradicionālu kantri mūziku, bet arī ne tik moderno kā Teilore Svifta. Viņai sagādā prieku iespēja rakstīt savas dziesmas, radīt savu skaņu – būt viņai pašai. Es nevarētu būt vēl laimīgāka un lepnāka kā tagad. Esmu viņai ne tikai mamma, bet arī fane.

– Savos raidījumos Uldis Ozoliņš pieminēja tavu senču īpašumu Origonā, stāstīja par tavu rančo un vēl par jūsu īpašo ģimenes biznesu – Ziemassvētku eglīšu audzēšanu. Cik lielā apjomā spēj to visu apvienot ar mūziku?

– Mana dzīve nekad nav bijusi garlaicīga, nekad! Esmu aizņemta katru dienu un katru minūti. Mēs joprojām dzīvojam fermā – rančo, kas pieder manai ģimenei jau 150 gadus. Es pati strādāju un baroju fermas dzīvniekus katru dienu, kad esmu mājās. Jā, mūsu rančo mēs audzējam arī Ziemassvētku eglītes. Es pati sev esmu arī menedžere – tieku galā ar savām rezervācijām un plānoju savas tūres un izbraucienus uz festivāliem. Mana dzīve ir ļoti piepildīta, bet es to tādu mīlu!

– Klipos redzam tevi kā labu jātnieci…

– Es jāju ar zirgiem, jo tas man ir ļoti mīļš hobijs. Arī tādēļ, lai uzturētu fermu. Zirgi ir liela daļa no mana ikdienas darba rančo. Kad man bija divdesmit gadi, es biju rodeo karaliene un man lielu prieku sagādāja iespēja reklamēt rodeo kā sporta veidu. Šajos šovos es parasti arī uzdziedāju…

– Vai nebūs bail zirga mugurā izjāt pie skatuves Latvijas festivālā?

– Nē… Es nemaz nebaidos ierasties jūsu festivālā zirga mugurā. Es par tādu iespēju ļoti priecātos!

– Paldies un uz tikšanos 8. jūlija vakarā uz “Country Island” festivāla galvenās skatuves.

– Uz drīzu tikšanos! “Let’s Put The Western Back In The Country.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+