Mobilā versija
+11.7°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
13. oktobris, 2017
Drukāt

Eiropa turpina likt sprunguļus “Nord Stream 2” riteņos (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Nord Stream 2” radītu 55 miljardus kubikmetru jaunu cauruļvadu. Kopā ar “Nord Stream 1” mēs jau runājam par 110 miljardiem kubikmetru. “Gazprom” būtu ar neierobežotu pieeju Vācijai – lielākajam tirgum. Skaidrs, ka tas negatīvi ietekmēs konkurētspēju un pārrobežu tirdzniecību, piegāžu drošību. Jebkurš pārtrūkums nozīmētu būtiskas problēmas Eiropai, jo caur vienu koridoru plūstu milzīgs skaits importa gāzes no Krievijas, kas, pirmkārt, grautu tranzītu caur Ukrainu, otrkārt, nelabvēlīgi ietekmētu Dienvideiropas un Austrumeiropas valstis. Krievija jau sen izteikusies, ka grib samazināt tranzītu caur Ukrainu, un tas skars arī dienvidu valstis – viņiem būs gāze jāsaņem no Rietumiem pa garāku ceļu nekā no Ukrainas. Tas uzreiz palielinās izmaksas reģionam, kam jau tā iet grūti. Arī cenas, protams, līdz ar to tur kļūs augstākas,” Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā norādīja Eiropas Savienības Iekšējās enerģijas tirgus direktorāta direktors Klauss Dīters Borhards.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams izveidot skaidru regulatoro ietvaru, kurā kontrolētu cauruļvada darbību, kas būtu kārtējais sitiens cauruļvada tapšanai. Jebkura jauna regula, likums vai prasība projektu dzen arvien dziļākā purvā, to bremzējot par mēnešiem un gadiem tālāk nākotnē, tādējādi nobiedējot ārvalstu investorus, kuriem šobrīd ir biznesa intereses “Nord Stream 2” projektā. Kā pirms tam norādīja komitejas loceklis no Latvijas Krišjānis Kariņš, jaunais cauruļvadu projekts kompānijas (Francijas “ENGIE”, Austrijas “OMV”, Vācijas “E.ON” un “Wintershall” un Nīderlandes “Shell”) īsti nemaz neinteresējot, kas drīzāk nesīs zaudējumus, taču iesaistīšanās projektā tām dos iespēju piekļūt Sibīrijas gāzes atradnēm, kas ir ļoti gards kumoss. K. D. Borhards uzsvēra, ka regulējums jāizstrādā, runājot arī ar Krieviju, taču, lai to izdarītu, Eiropas Komisijai nepieciešams attiecīgs mandāts no Eiropas Padomes. Šobrīd šādu mandātu atbalsta tikai septiņas astoņas valstis, vairākas ir neitrālas, bet vairāk nekā desmit neatbalsta. Ņemot vērā šo juridisko nenoteiktību, jau nākamnedēļ komisija prezentēs likumdošanas priekšlikumus kopīgajiem gāzes cauruļvadu noteikumiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers gaida, ka šis priekšlikums tiks pieņemts un stāsies spēkā, vēlākais, 2018. gada beigās.

Kā norādīja K. Kariņš, ja Briselei patiešām būtu reāla vara, tad projekts jau sen būtu apturēts, ņemot vērā, ka lielākā daļa politisko partiju ir pret šāda cauruļvada izbūvi, jo tas ir pretrunā ES izvirzītajiem mērķiem enerģētikas nozarē – dažādot avotus un samazināt atkarību no importa. Viņš gan nevarēja pateikt, kad saistībā ar projektu būtu kādi nozīmīgi jaunumi, jo, lai projekts ietu uz priekšu, tam jāsaņem īpaša svētība, kas, visticamāk, nenotiks, taču arī tā vienkārša apturēšana neesot tik viegla. “Ja Vācija šādu projektu negribētu, tad tas sen jau būtu aizgājis pa burbuli, bet Vācijas koalīcija vienmēr sastāvējusi no centriski labējiem un centriski kreisajiem jeb sociālistiem, kuri ilgstoši atbalstījuši sadarbību ar Krieviju. Šobrīd gan Angelas Merkeles kristīgie demokrāti, gan zaļie ir pret, taču brīvie demokrāti ir neskaidri… Ja izdotos arī viņus pārliecināt par projekta slikto dabu, būtu vieglāk,” sacīja K. Kariņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Patīkami lasīt, ka ES ierēdņi vairs nerada iespaidu, ka slepus sadziedājušies ar biznesmeņiem un klusībā atbalsta šo afēru, kaut arī komisārs Kaņjete vienmēr bijis pret. Tomēr ES nekādus sprunguļus te īsti likt nemaz nevar. ES enerģētikas direktīvas (2009.g. enerģ. pakete; Gāzes dir. par ES IEKŠ. tirgu) neattiecas uz cauruļvadiem, pa kurieni no t.s. trešajām valstīm tiek piegādāta gāze. Ārpus dalībvalstu ter. ūdeņiem, t.i., eksl. ekon. zonā, nav iespējams aizliegt cauruļvadus vai kabeļus, to neparedz ANO Jūŗas ties. konvencija. Var regulēt vides aspektus, bet nevar ietekmēt faktu, ka vispār tiek būvēts. Arī kā starpsavienojums šis vads nav pakļauts ES likumiem, jo Krievija nav ES dalībvalsts, bet ES noteikumi attiecas tikai uz starpsav. starp DALĪBVALSTĪM. Dānijas Gāzes Likumu arī nevar attiecināt uz Dānijas tīkliem nepieslēgtiem cauruļvadiem, kas varētu atrasties tās teritoriālajos ūdeņos. Ja gribētu pierādīt pretējo, tad drīz vien būtu jāsecina, ka jāpieprasa visiem, kas eksportē gāzi uz ES, gāzes nozari savās valstīs ‘sakārtot’ saskaņā ar ES un/ vai tās dalībvalstu (ko šķērso gāzesvads) likumiem…

  2. Komisārs Kaņjete acīmredzot nodevis skaidras instrukcijas caur Borharda priekšnieku Ristori. Citādi jau man vasarā bija radies iespaids, ka Eiropas Komisijas ierēdņi iet biznesmeņu pavadā, slepus veicinādami Nordstrīm 2, neraugoties uz komisāra noraidošo nostāju… Sprunguļus Eiropa nekādus te īsti nevar likt šādu iemeslu dēļ: ES enerģētikas direktīvas (2009.g. enerģ. pakete; Gāzes dir. par ES IEKŠ. tirgu) neattiecas uz cauruļvadiem, pa kurieni no t.s. trešajām valstīm tiek piegādāta gāze. Ārpus dalībvalstu ter. ūdeņiem, t.i., eksl. ekon. zonā, nav iespējams aizliegt cauruļvadus vai kabeļus, to neparedz ANO Jūŗas ties. konvencija. Var regulēt vides aspektus, bet nevar ietekmēt faktu, ka vispār tiek būvēts. Arī kā starpsavienojums šis vads nav pakļauts ES likumiem, jo Krievija nav ES dalībvalsts, bet ES noteikumi attiecas tikai uz starpsav. starp DALĪBVALSTĪM. Dānijas Gāzes Likumu arī nevar attiecināt uz Dānijas tīkliem nepieslēgtiem cauruļvadiem, kas varētu atrasties tās teritoriālajos ūdeņos. Ja gribētu pierādīt pretējo, tad drīz vien būtu jāsecina, ka jāpieprasa visiem, kas eksportē gāzi uz ES, gāzes nozari savās valstīs ‘sakārtot’ saskaņā ar ES un/ vai tās dalībvalstu (ko šķērso gāzesvads) likumiem… Kas nav iespējams, pat neraugoties uz to, ka ES juristi bieži vien vadās no savām iedomām un patvaļīgi interpretē starptautiskās tiesības.

  3. Man pewrsonīgi arī nekādas pretenzijas nebūtu maksāt divreiz dārgāk tīri solidarizējoties ar ASV. Varu atļaitoes – kapēc ne? Lai jau tie kuri nevar pērk Kremlijas, bet es varu un gribētu tīri ‘princia’ pēc ASV gāzi.

    Diemžēļ neviens nepiedāvā, pat balonos.

  4. Man pewrsonīgi arī nekādas pretenzijas nebūtu maksāt divreiz dārgāk tīri solidarizējoties ar ASV. Varu atļaitoes – kapēc ne? Lai jau tie kuri nevar pērk Kremlijas, bet es varu un gribētu tīri ‘princia’ pēc ASV gāzi.

    Diemžēļ neviens nepiedāvā.

  5. Nemāk darboties ar kalkulatoru. Vācu rūpnieki māk..Tāpēc tie pērk, kur lētāk un pārdod, kur dārgāk… piemēram, pamuļkei Duļai no Lietuvas, kas pērk gāzi 30% virs tirgus)))

    • Pamuļķei Duļai” Nav jāuztraucas,ka moskaļi ,kādu dienu ,atradīs iemeslu,lai nogrieztu ventīlīti.
      Dod Dievs visiem tādu Prezidenti,kā Gribauskaite,nevis mūsu vājonīšus.

Draugiem Facebook Twitter Google+