Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. maijs, 2013
Drukāt

ES kā galvenos izvirza pētījumus un inovācijas neirozinātnēs 


Foto - LETAFoto - LETA

Aptuveni 165 miljoni eiropiešu dzīves laikā varētu saslimt ar kādu no smadzeņu slimībām. “Smadzeņu slimību ārstēšana jau tagad mums kopā izmaksā 1,5 miljonus eiro minūtē, un šis slogs veselības aprūpes sistēmām tikai pieaugs, jo sabiedrība noveco.

 

Pateicoties smadzeņu izpētei, būtu iespējams atvieglot ciešanas miljoniem pacientu un cilvēkiem, kas viņus aprūpē. Atklājot smadzeņu darbības noslēpumus, pavērtos ceļš uz pavisam jaunu pasauli, tātad arī daudzām jaunām precēm un pakalpojumiem, kas nāktu par labu mūsu ekonomikai,” akcentējot situācijas nozīmīgumu, sacīja ES pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.

Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar iniciatīvu pasludināt maiju par Eiropas Smadzeņu mēnesi. Visa mēneša garumā Eiropas valstīs notika dažādi pasākumi, zinātniskās konferences, atvērto durvju dienas, informatīvās kampaņas par sasniegtajiem panākumiem un joprojām pastāvošajām problēmām smadzeņu pētniecībā un smadzeņu slimību ārstēšanā. EK arī piešķīra apmēram 150 miljonus eiro lielu finansējumu 20 jauniem starptautiskiem smadzeņu pētīšanas projektiem. Tādējādi kopš 2007. gada no ES budžeta smadzeņu pētniecībā kopumā ieguldīti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro. Kopumā finansēti 1268 projekti, kuros ir 1515 dalībnieki no ES un ārpus savienības valstīm. Smadzeņu izpēti joprojām atbalstīs arī jaunā ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020”.

 

Kam pievērsīsies projekti

Tiek gaidīts, ka 20 projektos, kam piešķirts ES finansējums, gūs jaunas atziņas un nodrošinās inovāciju tādās svarīgās jomās kā smadzeņu traumas, garīgās slimības, sāpes, epilepsija un slimības, kas izraisa bērnu neadekvātu uzvedību.

Projekts “Cilvēka smadzenes” paredz izveidot pasaulē lielāko izmēģinājumu iekārtu, lai ar lielu precizitāti modelētu cilvēka smadzenes, pētītu to darbību un to, kā zāļu simulācija uzlabo diagnozes noteikšanu, izstrādātu personalizētas neiroloģisko un saistītu slimību ārstēšanas metodes.

Šim pētījumam būs būtiska nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Projektā “Cilvēka smadzenes” ir iesaistīti zinātnieki no 87 iestādēm, un to vada profesors Henrijs Markrams no Lozannas Federālās politehniskās augstskolas.

NEWMEDS projekts apkopo datus, lai izveidotu lielāko zināmo datubāzi pētījumiem par šizofrēniju. Jau tagad ir konstatēts, ka klīnisko pētījumu ilgumu, kas parasti ir sešas nedēļas, varētu saīsināt par vienu vai divām nedēļām.

EUROPAIN projekts pievēršas tam, kā labāk ārstēt hroniskas sāpes, kas skar vienu no pieciem eiropiešiem.

INTERSTRESS projekta mērķis ir novērtēt un ārstēt stāvokļus, ko izraisa psiholoģiskais stress. Pētījuma dalībniekiem piestiprinātie sensori uzrauga sirdsdarbību, elpošanu, sviedru izdali u. c. dažāda stresa līmeņa vidēs.

PLASTICISE projekts, ko koordinē pētnieki Kembridžas universitātē, pievēršas Alcheimera slimību, insulta un smadzeņu vai muguras traumu jaunām ārstēšanas metodēm – nervu šūnu “remontam”.

 

Smadzeņu slimības – nozīmīgas izmaksas

Latvijā Eiropas smadzeņu mēneša ietvaros 23. maijā Neiroloģijas attīstības fonda sadarbībā ar Eiropas Smadzeņu padomes atbalsta grupu rīkotajā zinātniskajā konferencē “Jauni izaicinājumi un iespējas smadzeņu slimību ārstēšanā” kopā pulcējās vadošie neirologi, psihiatri, zinātnieki, veselības politikas un ekonomikas plānotāji.

Tika atzīts, ka ģimenes ārsti arvien biežāk saviem pacientiem nosaka tādas diagnozes kā depresija, afektīvi traucējumi, neirotiski traucējumi, somatoforma veģetatīva disfunkcija. Šādu saslimšanu ārstēšana valstij izmaksā dārgi, jo visbiežāk skarti cilvēki darbspējīgā vecumā. Aprēķināts, ka, piemēram, depresijas ārstēšanā medikamentu izmaksas ir 8%, toties darba nespējas apmaksa no valsts puses veido 32%. Tomēr, kā norādīja Latvijas vadošie neiroloģijas speciālisti, ikdienā nākas saskarties ar ierobežotām iespējām sniegt palīdzību pacientiem smadzeņu slimību gadījumos.

Latvijas iedzīvotājus galvenokārt skar akūtas cerebrovaskulāras slimības jeb insults, no kura katru dienu mirst septiņi cilvēki, bet viena trešdaļa no izdzīvojušajiem ir funkcionāli nespējīgi un atkarīgi no apkārtējiem cilvēkiem.

Būtisku lomu ieņem demence un citas neirodeģeneratīvas slimības – parkinsonisms, Alcheimera slimība, viegls kognitīvs deficīts. Viegls kognitīvs deficīts, kas sākotnēji izpaužas kā atmiņas pasliktināšanās, afektīvi, emocionāli, miega traucējumi, viegli izmainītas adaptācijas spējas, 17,2% gadījumu pārveidojas par Alcheimera slimību. Pasaulē Alcheimera slimība ir bieži sastopama, Latvijā – retāk, kas izskaidrojams ar salīdzinoši zemāku dzīves ilgumu populācijā.

Ar psihiskās uzvedības traucējumiem Latvijas iedzīvotāji ierindojas 5. vietā Eiropas Savienībā.

Latvijā smadzeņu pētniecībā darbojas zinātniece Vija Zaiga Kluša, kura pēta nervu šūnu reģenerācijas iespējas. “Šobrīd mūsu pētījumi vērsti uz nervu audu “remontu”, neiroģenēzi, jaunu sinapšu veidošanu ietekmējošiem faktoriem. Izaicinājums ir sintezēt tādas molekulas, kas ļautu regulēt organisma pašaizsardzības mehānismus,” pastāstīja zinātniece.

Neirozinātnes atklājumi liecina, ka smadzenēm piemīt unikāla īpašība – neiroplasticitāte. Bojājuma rezultātā blakus esošās veselās nervu šūnas spēj pārkārtot savas funkcijas, atgūt zaudētās iemaņas vai pat iegūt jaunas. Būtisks smadzeņu darbības rādītājs ir neironu savstarpējo saistību jeb sinapšu skaits – jārūpējas, lai tas attīstās. Pierādīts, ka arvien jaunu iemaņu apgūšana un mācīšanās visa mūža garumā veicina sinapšu veidošanos.

 

Secinājumi

“Neviena cita valsts – ne Ķīna, ne Japāna –, viena mēneša laikā sarīkojot 50 dažādus nozīmīgus pasākumus Smadzeņu mēneša ietvaros, nav izdarījusi tik daudz kā Eiropas Savienība. Turklāt periodā no 2014. līdz 2020. gadam inovācijas ir vienīgā joma Eiropā, kur nolēma palielināt līdzekļu ieguldījumu. Turklāt tiks strādāts arī pie nākotnes neirozinātnēm, kur neirologiem būs nepieciešamas medicīnas, datoru un matemātikas zināšanas, līdz ar to attīstīsies informāciju tehnoloģijas medicīnā,” lepnumu par panākto pauda Eiropas Komisijas pētījumu un inovāciju ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Vērtējot ES nozīmīgo ieguldījumu pētījumos un inovācijās, var piekrist kāda eiropieša Oto vienkāršajiem vārdiem: “Ik eiro, ieguldīts smadzeņu pētniecībā šodien, būs desmitiem un simtiem dzīvei atpakaļ atdotu cilvēku. Labi darīts, ES!”

 

 

Viedokļi

Ruksandra Dragia-Akli, EK Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta Veselības direktorāta direktore: “Pētniecība un inovācijas mums ļaus atrast pacientiem nepieciešamos risinājumus. Sasniegumi neirozinātnēs ļaus sabiedrībām novecot veselīgi.”

 

Marija Beikere, Eiropas Smadzeņu padomes prezidente, Eiropas Parkinsona slimības asociācijas patrone: “Vidusmēra cilvēks 65 gadu vecumā visbiežāk cieš no cukura diabēta, kardiovaskulārām slimībām un smadzeņu kaitēm. Taču – ko darām klīniskajos pētījumos? No tiem izslēdzam cilvēkus pēc 65 gadiem. Tātad klīniskie pētījumi neatspoguļo reālo pasauli. Arī veci cilvēki būtu jāiekļauj pētījumos.”

 

Pievienot komentāru

"Samsung" attālināti atslēgs "Galaxy Note 7"Dienvidkorejas elektronikas firma "Samsung" piektdien paziņoja, ka ASV atslēgs viedtālruņus "Galaxy Note 7", lai piespiestu atlikušos īpašniekus pārtraukt lietot drošības dēļ atsauktās ierīces.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+