Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. novembris, 2015
Drukāt

FOTO: Valsts pirmās personas godina latviešu karavīrus (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalās Lāčplēša dienai veltītajā vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos.

Valsts prezidenta uzruna Lāčplēša dienā Rīgas Garnizona parādē pie Brīvības pieminekļa

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Ekselences!
Latvijas karavīri!
Dāmas un kungi!

11.novembris ir svētki. Tie ir svētki, kad godinām latviešu karavīrus, kas Brīvības cīņās nosargāja jaundibināto Latvijas valsti. Šajos svētkos mēs lepojamies ar mūsu valsts aizstāvju drosmi un varonību. Šī ir diena, kad mēs, katra karavīra acīs redzot patiesu vēlmi aizstāvēt savu valsti, rodam sirdsmieru un izjūtam pacilātību.

Laiks pēc Pirmā pasaules kara Eiropā nāca ar jaunām vēsmām. Valstis, kas ilgus gadsimtus bija tiekušās pēc brīvības, kļuva neatkarīgas. 1918.gadā dzima arī Latvijas valsts, bet ar tās izveidošanu karš diemžēl nebeidzās. Jaundibinātajai valstij uzbruka gan no austrumiem, gan rietumiem, un Latvijas brīvība bija pavisam trausla.

Šodien varam būt lepni, ka Latvijā bija drosmīgi vīri, kas bija gatavi stāvēt un krist par neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. Viņi bija gatavi ar ieročiem rokās cīnīties par savu valsti!

Starp viņiem bija pat 14 līdz 20 gadus veci Valmieras un Cēsu bērni un jaunieši, kurus atceramies kā drosmīgo Cēsu skolnieku rotu un kas daudziem var kalpot par pamatu nacionālajai pašapziņai.

Šie karavīri cīnījās, neprasot, kāds par to būs atalgojums, bet – līdzīgi kā latviešu strēlnieki pirms simt gadiem – vēlējās kļūt par savas dzimtenes sargiem.

Tādēļ ar pateicību pieminēsim brīvības cīņu dalībniekus, īpaši pulkvežus Oskaru Kalpaku un Jorģi Zemitānu, ģenerāļus Jāni Balodi un Pēteri Radziņu, kuri, apzinoties pārspēku un reizē ticot idejai par savu zemi, aizveda Latvijas spēkus līdz uzvarai. Paldies par viņu neatsveramo un nepārvērtējamo personīgo ieguldījumu, lai mēs šodien varētu svinēt Lāčplēša dienu!

Šodien mēs dzīvojam brīvā valstī. Savulaik mēs savu brīvību izcīnījām kaujās, taču valsts neatkarība nav pašsaprotama un uz mūžu garantēta! Kaut arī pašlaik neviens militārais spēks mūsu neatkarību tiešā veidā neapdraud, mums ir jābūt gataviem un spējīgiem kopā ar saviem sabiedrotajiem aizstāvēt sevi un savu valsti.

Mums ir jābūt stipriem un gudriem; mums ir jābūt apņēmības pilniem sadarboties, jo mēs piederam Eiropas Savienības un NATO valstu saimei.

Esmu pārliecināts, ka mūsu armija un katrs karavīrs ir pašaizliedzīgs, drosmīgs un profesionāls, – uz viņiem var paļauties.

Karavīrs, kas mīl savu zemi, ir gatavs doties cīņā par to. Būdams lepns par savu valsti, katrs no mums ir gatavs ik dienas darīt visu, lai mūsu valstī valdītu labklājība; lai mēs šeit justos droši un lai, Latvijas vārdam izskanot pasaulē, citi tajā klausītos ar apbrīnu.

Būsim lepni par savu valsti, kas mūsu senčiem ir maksājusi tik dārgi.
Leposimies ar Latviju, ko tik daudzas reizes mums mēģinājuši atņemt!

Es esmu lepns par mūsu karavīriem un Latvijas armiju!

Dievs, svētī Latviju!

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces apsveikums Lāčplēša dienā

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī.
Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt.
Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.
/J. Jaunsudrabiņš/

Lāčplēša diena lai ir mums kā atgādinājums, ka brīvība un neatkarība Latvijas valstij nav nākusi pati par sevi, ka tā nav vēsturiska nejaušība. Šodien aizdedzot sveces, godināsim cilvēkus, kuri cīnījās par mūsu valsts neatkarību visos laikos!

Lāčplēša diena ir ierakstīta mūsu tautas vēsturē, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ko rakstīsim nākamajās vēstures lapaspusēs.

Dievs, svētī Latviju!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāds ārprāta cinisms no šo ”kungu ” un ”dāmu ” puses. Viņi vismaz zin vēsturi ? Viņi ir kaut ko dzirdējuši par ko toreiz cīnijās šie zēni un vīsi ? Par ko viņi lēja savas asinis ? Toreiz viņi cīnijās lai Latvija viereiz kļūtu patiesi brīva un latvieši beidzot būtu saimnieki savā zeme. Bet kas tagad notiek ? Vis izpostīts,zeme tiek pārdota ārzemniekiem(un ne tikai zeme ),ir panākts lai viena daļa tautas emigrētu un tagad par katru cenu cenšās šeit dabūt iekšā svešzemnieku barus. Un kas to visu dara ? Lūk šie paši liekulīgie ”tautas kalpi ” . Tad ko tad darām, atzīmējam ,vai apgānam ?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+